"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību informēja savus ES partnerus par jaunākajiem notikumiem uz vietas, jo īpaši attiecībā uz jaunākajiem Krievijas uzbrukumiem civilajai un enerģētikas infrastruktūrai, un par Ukrainas vajadzībām attiecībā uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, raķetēm un munīciju, apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Putins runā par miera sarunām, bet viņa armija uzsāk vēl vienu uzbrukumu Harkivai. Viņi apšauda pārpildītas civilās ēkas un cenšas noniecināt gaidāmo miera samitu Šveicē. Mēs pilnībā atbalstām šo samitu. Tā mērķis ir iedvesmot turpmāku miera procesu. Mēs strādājam pie tā, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku līdzdalību.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministriem notika intensīvas diskusijas par ES militāro atbalstu Ukrainai un jo īpaši par to, kā tiek īstenots Padomes marta lēmums par jaunu, mērķorientētu Ukrainas palīdzības fondu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu. Šis fonds būs arī juridisks instruments, ar kura palīdzību Eiropas Savienība varēs izmantot ārkārtas neto peļņu, kas radusies no Krievijas aktīvu imobilizācijas.
Padome pievērsās arī ES ilgtermiņa saistībām drošības jomā attiecībā uz Ukrainu, kas jo īpaši ietvers drošības un aizsardzības aspektus.
Visbeidzot, ministri tika informēti par pēdējo robežincidentu ar Krievijas robežsargiem Igaunijā un citās ES dalībvalstīs.
Padome apstiprināja:
ierobežojošus pasākumus pret divām personām un vienu vienību, kas ir atbildīgi par propagandas darbību veikšanu, kuras vērstas pret pilsonisko sabiedrību ES un tās kaimiņvalstīs un kas būtiski sagroza faktus un manipulē ar tiem, lai attaisnotu un atbalstītu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
jaunu sankciju režīmu pret tiem, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai aizskārumiem, represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju un demokrātijas un tiesiskuma graušanu Krievijā, un iekļāva sarakstā 19 personas un vienu vienību.
Ārlietu padome apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos.
ES ministriem notika neoficiāla viedokļu apmaiņa ar ministriem no piecām arābu valstīm – Kataras, Jordānijas, Saūda Arābijas, Ēģiptes, Apvienotajiem Arābu Emirātiem –, kā arī ar Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru. Viņu diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsa tam, lai panāktu politisku risinājumu konfliktam un palielinātu humāno atbalstu Gazas iedzīvotājiem.
Arābu valstu ministri iepazīstināja ar savu redzējumu par miera procesu un ar saviem ES partneriem apsprieda, kā pastiprināt sadarbību, lai panāktu politisku risinājumu konfliktam. Viens no ierosinājumiem diskusijā bija apsvērt iespēju rīkot starptautisku konferenci par to, kā īstenot divu valstu risinājumu, kas varētu sagatavot pamatu starptautiskai miera konferencei.
Ministri vienojās, ka papildus Gazas iedzīvotāju ciešanu atvieglošanai un visu ķīlnieku tūlītējai atbrīvošanai pašlaik visneatliekamākais jautājums ir Palestīniešu pašpārvaldes un UNRWA atbalstīšana, kā arī humānās palīdzības palielināšana. Lai palīdzētu sniegt humāno palīdzību, ES izpētīs iespējas atjaunot Robežu palīdzības misiju Rafas šķērsošanas punktā (“EUBAM Rafah”) sadarbībā ar Palestīniešu pašpārvaldi un Izraēlas un Ēģiptes iestādēm.
Attiecībā uz trim konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar jaunākajām norisēm, Augstais pārstāvis atgādināja, cik svarīgi ir:
atkārtoti prasīt Izraēlai izpildīt Starptautiskās Tiesas neseno nolēmumu par militāro operāciju apturēšanu Rafā un piekļuves humānajai palīdzībai nodrošināšanu Gazā;
aicināt Izraēlu pārtraukt bloķēt finansējumu, kas ļauj Palestīniešu pašpārvaldei darboties un izdzīvot;
UNRWA nevajadzētu būt pasludinātai par teroristu organizāciju, un līdz ar to tai nevajadzētu liegtstrādāt Gazā un palestīniešu teritorijās.
Visbeidzot, Augstais pārstāvis paziņoja, ka sasauks ES un Izraēlas Asociācijas padomes sanāksmi, lai apmainītos ar informāciju par visiem būtiskajiem jautājumiem, kas skar divpusējās attiecības.
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Padome tika informēta par norisēm saistībā ar jauno likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību Gruzijā, kas ir pretrunā ES garam un principiem. Dalībvalstis vienojās apsvērt vispiemērotāko ES reakciju gadījumā, ja likums tiks pieņemts, lai Ārlietu padomes jūnija sanāksmē varētu pieņemt lēmumu.
