"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Padome pieņēma 14. ekonomisko un individuālo ierobežojošo pasākumu paketi, kas vērsta pret Krievijas ekonomikas nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un vēl vairāk apgrūtina ES sankciju apiešanu.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību ES valstu ārlietu ministrus informēja par jaunākajiem notikumiem uz vietas un visneatliekamākajām Ukrainas vajadzībām, Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Turpmākajās diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta ES militārajam atbalstam Ukrainai.
Mums ir jāpiegādā Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības spēju, vairāk munīcijas un jāsniedz lielāks atbalsts tās rūpniecības jaudas attīstīšanai. Putins turpina uzbrukumus, galvenokārt mērķējot uz enerģētikas infrastruktūru. Ir skaidrs, ka Putins vēlas pierādīt, ka Ukraina ir neaizsargāta, un mums ir jāpierāda, ka mēs atbalstīsim Ukrainu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministri atzinīgi novērtēja pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu par neparedzētas papildu peļņas no imobilizētiem Krievijas aktīviem izmantošanu; tā tiks piešķirta Eiropas Miera mehānismam. Tas ļaus neparedzētu papildu peļņu, kas izriet no Krievijas aktīviem, kuri ir imobilēti Eiropā ierobežojošo pasākumu rezultātā, ātri izmantot Ukrainas labā. Summai, kas būs pieejama nākamā mēneša laikā, vajadzētu būt 1,4 miljardi EUR.
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka Padome pabeidz darbu pie ES drošības saistībām attiecībā uz Ukrainu un ka ar šādu lēmumu ES nosūtīs skaidru vēstījumu Krievijai par savu apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainu.
Situācija Tuvajos Austrumos
Ārlietu padome apsprieda notikumus Tuvajos Austrumos, galveno uzmanību pievēršot situācijai uz vietas, tostarp humanitārajai situācijai Gazā un ķīlnieku ciešanām.
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka trīs nedēļas pēc tam, kad ASV prezidents Baidens (Biden) nāca klajā ar ceļvedi pamieram un saņēma spēcīgu starptautisku atbalstu, jo īpaši ES atbalstu, joprojām nav pazīmju, kas liecinātu par iespējamu pamieru. Viņš arī uzsvēra nepārvaramās grūtības sniegt humāno palīdzību, ja netiek panākts pamiers.
Šajā sakarā Padome apsprieda atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei un UNRWA, kā arī citām ANO aģentūrām.
Ministri pievērsās arī pieaugošajai spriedzei pie Izraēlas ziemeļu robežas un nopietnajam riskam tai izplatīties plašākā reģionā. Augstais pārstāvis pauda atbalstu ASV un Francijas vadītiem aktīviem mediācijas centieniem nolūkā mazināt konfrontāciju starp Izraēlu un “Hezbollah”, kā arī Libānai un Kiprai, kuras “Hezbollah” apdraudēja.
Visbeidzot, Padome apsprieda ES atbalstu konflikta politiska risinājuma rašanai un vienojās turpināt un pastiprināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai atsāktu politisku procesu virzībā uz divu valstu risinājumu. Tika apspriesta arī iespēja izveidot asociācijas padomi ar Izraēlu.
Rietumbalkāni
Pēc tam ES dalībvalstu ārlietu ministriem pievienojās seši Rietumbalkānu partneru ārlietu ministri, lai pusdienu laikā neformāli apspriestu spēcīgāku kopīgu iesaisti ārpolitikas un drošības politikas jomā.
Mēs esam gatavi vēl vairāk padziļināt pakāpenisko integrāciju un paplašināt mūsu atbalstu Rietumbalkānu partneriem. Un mēs sagaidām, ka tie kopā ar mums aizstāvēs noteikumos balstītu starptautisko kārtību un jo īpaši Ukrainu, it sevišķi attiecībā uz pasākumiem, kas veikti, lai vērstos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. To pieskaņošanās mūsu kopējai ārpolitikai un drošības politikai liecina par viņu stratēģisko izvēli un apņemšanos pievienoties ES. Ciešu saišu uzturēšana ar Putina režīmu nav savienojama ar kopējas nākotnes veidošanu ar ES un tās iekšienē.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Gruzija
Ārlietu padome apsprieda Gruziju, turpinot maija Padomes sanāksmē notikušo viedokļu apmaiņu. Padome jo īpaši apsprieda politiskās norises valstī, tostarp likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību pieņemšanu un izpildi.
Mums jāizsaka nožēla par plaši izplatītu dezinformāciju par Eiropas Savienību un tās vērtībām, ko sniedz arī oficiāli aktori. Mēs dzirdējām Gruzijas viedokli visaugstākajā līmenī, pārsteidzošā kārtā paziņojot, ka šis likums tuvina valsti Eiropas Savienībai. Bet es vēlos skaidri pateikt. Nē. Šis likums un visas ar to saistītās negatīvās norises Gruziju attālina no Eiropas Savienības. [...] Mēs palielināsim atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem, cīnīsimies pret dezinformāciju un palielināsim atbalstu vēlēšanu procesam.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome apsprieda iespējamos rīcības virzienus situācijas pasliktināšanās gadījumā, un tā turpinās pārraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā pielāgos ES pasākumus.
Lielo ezeru reģions un Tunisija
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Lielo ezeru reģionu Āfrikā, tostarp par pašreizējo krīzi Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos un tās reģionālo un ģeopolitisko ietekmi. Augstais pārstāvis paziņoja, ka ES drīz reģionā iecels īpašo sūtni, lai īstenotu ES stratēģiju.
Sadaļā “Aktuālie notikumi” Padome tika informēta par politiskajām norisēm Tunisijā un apsprieda nepieciešamību vispirms kopīgi novērtēt situāciju un pēc tam apsvērt, kā vislabāk virzīt ES partnerību ar šo valsti un saglabāt ES atbalstu Tunisijas iedzīvotājiem.
Padomes secinājumi
Padome apstiprināja šādus secinājumus:
– Ārējās finansēšanas instrumenta NDICI – “Eiropa pasaulē” vidusposma novērtējums.
