Ārlietu padome (Tirdzniecība), 2024. gada 30. maijs

Galvenie rezultāti

Tirdzniecība un konkurētspēja – ES tirdzniecības politikas nākotne

Ārlietu padome tās Tirdzniecības padomes sastāvā rīkoja politikas debates par tematu “Tirdzniecība un konkurētspēja – ES tirdzniecības politikas nākotne”.

Ministri apsprieda, kā ES tirdzniecības politika var palīdzēt līdz minimumam samazināt pašreizējo ģeopolitisko problēmu, piemēram, agresijas kara pret Ukrainu, enerģētikas pārkārtošanas, tirdzniecības šķēršļu pieauguma, tirdzniecības sadrumstalotības un jaunu tehnoloģiju rašanās negatīvo ietekmi uz ES uzņēmumiem.

Šajās debatēs tika apspriesta arī tirdzniecības politikas saskaņotība ar citām ES politikas jomām un tas, kā uzlabot un nodrošināt piekļuvi kritiski svarīgajām izejvielām, kas ES vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.

Bez tirdzniecības nevar būt konkurētspēja. Un bez konkurētspējas nav labklājības. Tāpēc konkurētspēja noteikti būs viena no galvenajām tirdzniecības prioritātēm nākamajā likumdošanas ciklā. Lai to panāktu, mums ir vajadzīga atvērta, proaktīva un vērienīga tirdzniecības politika

Hadža Labiba, ārlietu, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministre

Diskusijā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Ministri rīkoja šīs debates pēc Enriko Letas (Enrico Letta) neatkarīgā augsta līmeņa ziņojuma “Daudz vairāk nekā tikai tirgus” ("Much more than a market") publicēšanas un gatavojoties nākamajam Dragi (Draghi) ziņojumam par Eiropas konkurētspēju.

• ES tirdzniecības politika (vispārīga informācija)

ES un Āfrikas attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā

Padome apsprieda stāvokli ES un Āfrikas tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās un to, kā padziļināt mūsu attiecības, lai izveidotu abpusēji izdevīgu partnerību daudzpusējā, kontinenta, reģionālā un divpusējā līmenī.

Prezidentūras sākumā mēs teicām, ka viena no mūsu prioritātēm būs stiprināt attiecības ar Āfriku. Tagad mēs izpildām šo solījumu. Mēs priecājamies par progresu saistībā ar stratēģiju “Global Gateway”, Eiropas Miera mehānismu un Samoa nolīguma īstenošanu.Šodien mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka drīzumā stāsies spēkā ekonomisko partnerattiecību nolīgums ar Keniju.

Hadža Labiba, ārlietu, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministre

ES ir Āfrikas lielākā tirdzniecības partnere, lielākā investore un lielākā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) sniedzēja. Vairāk nekā 90 % no Āfrikas valstu eksporta nonāk ES bez muitas nodokļa, jo uz tiem attiecas vispārējo preferenču sistēma (VPS), ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ar Subsahāras Āfriku vai brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN) ar dažām Ziemeļāfrikas valstīm.

Sestajā Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samitā 2022. gada februārī abas puses vienojās veicināt reģionālo un kontinentālo ekonomisko integrāciju, jo īpaši izmantojot Āfrikas Kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu (AfCFTA).

• ES un Āfrikas attiecības (vispārīga informācija)
• Samoa nolīgums (vispārīga informācija)
• “Global Gateway” (vispārīga informācija)

Turpmāki pasākumi pēc PTO 13. Ministru konferences

Darba pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par turpmākiem pasākumiem pēc 13. Ministru konferences, kas notika no 2024. gada 26. februāra līdz 2. martam Abū Dabī.

Ministri pauda nožēlu par to, ka, neraugoties uz ES intensīvajiem centieniem, gatavojoties 13. Ministru konferencei un pašas 13. Ministru konferences laikā, konference bija mazāk veiksmīga, nekā sākotnēji tika cerēts. Viņi atkārtoti apstiprināja PTO būtisko lomu daudzpusējā uz noteikumiem balstītā sistēmā un uzsvēra, ka ir jāturpina darbs pie visneatliekamākajām problēmām pēc 13. Ministru konferences.

Ņemot vērā arvien pieaugošās globālās problēmas, PTO darba nepārtrauktības nodrošināšana vairs nav pietiekama. Ir vajadzīga plašāka PTO reforma. Tā kā 13. Ministru konferencē nebija skaidri formulētu pilnvaru, viens no galvenajiem uzdevumiem tagad ir tas, kā izstrādāt reformu programmu.

• PTO 13. Ministru konference (MC13)

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts informēja ministrus par ārlietu partneru 2024. gada 27. maijā pieņemto lēmumu strādāt pie ES un Izraēlas Asociācijas padomes sanāksmes.

Secinājumi par eksporta kontrolēm

Padome apstiprināja secinājumus par četrām “ierosinātajām atbildēm”, ko Eiropas Komisija izvirzīja 2024. gada 24. janvāra Baltajā grāmatā par eksporta kontroli, kurā ierosināti īstermiņa un vidēja termiņa pasākumi, lai uzlabotu divējāda lietojuma preču eksporta kontroles koordināciju ES.

Secinājumos Padome aicina pilnībā īstenot Divējāda lietojuma preču Regulu (ES) 2021/821, tostarp turpināt analīzi par to, kā pašreizējais regulējums varētu ļaut uz laiku iekļaut dažas jaunas preces Eiropas divējāda lietojuma preču sarakstā, un atzīst, cik svarīga ir koordinācija starp dalībvalstīm, mudinot Komisiju veicināt šo koordināciju saskaņā ar regulu.

• Padomes secinājumi par Balto grāmatu par eksporta kontroli

Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.