Skip to content

Gruzija

Gruzija 2022. gada martā iesniedza pieteikumu dalībai ES, un 2023. gada decembrī tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. 2024. gadā pievienošanās process de facto apstājās. ES un Gruzija sadarbojas arī Austrumu partnerības ietvaros.

Paplašināšanās

Pieteikums dalībai ES

2022. gada 3. martā Gruzija iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.

2022. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija sniedza atzinumu par Gruzijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.

2022. gada 23. jūnijā Gruzijas pieteikums dalībai ES tika apspriests Eiropadomē. Eiropadome paziņoja, ka tā būs gatava piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, tiklīdz tiks atrisināti prioritārie jautājumi, kas noteikti Komisijas atzinumā par Gruzijas dalības pieteikumu.

Komisija 2023. gada 8. novembrī ieteica piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiktu veikti vairāki pasākumi.

Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembrī Gruzijai piešķīra kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks sperti attiecīgie Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā izklāstītie soļi.

Ņemot vērā Gruzijas valdības rīcības virziena maiņu, kurš tagad ir pretstatā ES pamatvērtībām un principiem, Gruzijas pievienošanās process 2024. gadā ir de facto apstājies. Visa 2024. gada garumā ES līderi vairākkārt apsprieda situāciju Gruzijā, jo īpaši Eiropadomes sanāksmēs jūnijā, oktobrī un decembrī. Šajā nolūkā ES līderi ir pauduši nopietnas bažas par notikumu attīstību Gruzijā, stingri nosodījuši vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, politiķiem un mediju pārstāvjiem un pauduši nožēlu par Gruzijas valdības lēmumu apturēt valsts pievienošanās ES procesu līdz 2028. gadam.

ES ir gatava atbalstīt Gruzijas tautas centienus tuvināties Eiropai un valsts ceļu uz pievienošanos, ja Gruzijas iestādes nolemtu mainīt pašreizējo rīcības virzienu.

Ikgadējā progresa pārskatīšana

Katru gadu Padome izvērtē katras ES kandidātvalsts un partnera, tostarp Gruzijas, attīstību un panākto progresu ceļā uz Eiropu.

Padomes prezidentvalsts Dānija 2025. gada 16. decembrī nāca klajā ar secinājumiem, kurus politiski atbalstīja 26 ES dalībvalstis.

Demokrātijas lejupslīde un represijas

Gruzijas iestādes 2024. gada maijā pieņēma likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību, kas vērtējams kā solis atpakaļ no Komisijas ieteikuma par Gruzijas kandidātvalsts statusu un kā rezultātā valsts pievienošanās process ir apturēts. Pēc tam notikušajās Eiropadomes sanāksmēs 2024. gada jūnijā, oktobrī un decembrī ES līderi aicināja Gruzijas iestādes:

  • darīt skaidrus savus nodomus, pavēršot atpakaļ pašreizējo rīcības virzienu,
  • pieņemt demokrātiskas, visaptverošas un ilgtspējīgas reformas,
  • atturēties no spēka pielietošanas un izbeigt vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, politiķiem un mediju pārstāvjiem,
  • respektēt tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību.

Pirms 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanām, ES līderi arī aicināja iestādes nodrošināt, ka vēlēšanas ir brīvas un godīgas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un mudināja partnerus veikt būtisku īstermiņa un ilgtermiņa vēlēšanu uzraudzību.

Austrumu partnerība

Līdztekus paplašināšanās procesam ES un Gruzija sadarbojas arī, lai stiprinātu politiskās un ekonomiskās attiecības saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un tās austrumu reģionālo dimensiju – Austrumu partnerību.

Asociācijas nolīgums

2014. gada 27. jūnijā ES un Gruzija parakstīja Asociācijas nolīgumu, kas ir spēkā no 2016. gada 1. jūlija.

Ar nolīgumu tika izveidots preferenciāls tirdzniecības režīms, proti, padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona, kas:

  • izveido ciešākas ekonomiskās saites starp Gruziju un ES, balstoties uz reformām ar tirdzniecību saistītās nozarēs,
  • atceļ visus ievedmuitas nodokļus precēm un nodrošina plašu savstarpēju piekļuvi pakalpojumu tirdzniecībai,
  • ir līdzeklis, lai vēl vairāk saskaņotu Gruzijas ar tirdzniecību saistītos tiesību aktus ar atsevišķiem ES tiesiskā regulējuma aspektiem.

Asociācijas padome

Asociācijas padome ir augstākā oficiālā institūcija, kas izveidota saskaņā ar ES un Gruzijas Asociācijas nolīgumu, un tā uzrauga nolīguma īstenošanu.

ES un Gruzijas Asociācijas padomes astotajā sanāksmē, kas notika 2024. gada 20. februārī, galvenā uzmanība tika pievērsta Gruzijas virzībai uz pievienošanos ES, politiskajam dialogam un reformām, ekonomiskajai un nozaru sadarbībai, tirdzniecībai un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kā arī miermīlīgai konfliktu risināšanai.

Vīzu režīma liberalizācija

Vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Gruziju stājās spēkā 2011. gadā.

Padome 2017. gada 27. februārī pieņēma regulu par vīzu režīma liberalizāciju attiecībā uz Gruzijas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, ar uzturēšanās ilgumu, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Saskaņā ar protokoliem, kas pievienoti ES līgumiem, Īrijai šie noteikumi nav jāpiemēro. Regula stājās spēkā 2017. gada 28. martā.

Padome 2025. gada 27. janvārī nolēma daļēji apturēt ES un Gruzijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību. Iespējams, ka saskaņā ar šo lēmumu Gruzijas diplomātiem un amatpersonām, ceļojot uz ES, būs jāpiesakās vīzai. Gruzijas pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības.

Teritoriālā integritāte un konfliktu risināšana

ES stingri atbalsta Gruzijas teritoriālo integritāti un konfliktu risināšanu okupētajos separātiskajos Gruzijas reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā.

ES iesaistās šādi:

  • ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā ir Ženēvas starptautisko apspriežu līdzpriekšsēdētājs,
  • Gruzijā ir izvietota ES pārraudzības misija (EUMM).

Finansiālā palīdzība Gruzijai

ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Gruzijai, kā arī tās lielākā tirdzniecības partnere. ES atbalsta sociālekonomisko attīstību un reformas Gruzijā, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI).

ES sniedz atbalstu Gruzijai ar mērķi uzlabot Gruzijas pilsoņu dzīves kvalitāti – katru gadu tiek piešķirts dotāciju atbalsts aptuveni 85 miljonu EUR apmērā, tādējādi veicinot taustāmus un uzskatāmus rezultātus.

ES palīdzības pamatā ir stingri nosacījumi, un tā ir saistīta ar apmierinošu progresu reformu īstenošanā, kā arī tiesiskuma, efektīvu demokrātisko mehānismu un cilvēktiesību ievērošanā.

ES atbalsta Gruziju arī ar konkrētām investīcijām, īstenojot ekonomikas un investīciju plānu (EIP) saskaņā ar ES stratēģiju “Global Gateway”. EIP ietvaros ES ir piesaistījusi publiskos un privātos ieguldījumus 2,1 miljarda EUR apmērā, tostarp sešās pamatiniciatīvās:

  • Melnās jūras savienojamība,
  • transports Melnajā jūrā,
  • ekonomikas atveseļošanās,
  • digitālā savienojamība pilsoņiem,
  • uzlabota gaisa kvalitāte,
  • energoefektivitāte sabiedriskajās ēkās.

Atbalsts Gruzijas aizsardzības spēkiem

Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ES no Eiropas Miera mehānisma ir piešķīrusi gandrīz 63 miljonus EUR, lai atbalstītu Gruzijas aizsardzības spēku modernizāciju.

Spēkā esošie palīdzības pasākumi stiprina Gruzijas aizsardzības spēku spējas, tostarp to spēju krīzēs vai ārkārtas situācijās sniegt pakalpojumus civiliedzīvotājiem.

Jo īpaši tie nodrošina neletālu aprīkojumu, piegādes un pakalpojumus.

Saistītie dokumenti un publikācijas

Skatīt arī

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. decembris