"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome Luksemburgā kopīgā sanāksmē, kurā piedalījās gan ES ārlietu ministri, gan ES aizsardzības ministri, apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs (Rustem Umerov) ar videokonferences starpniecību pievienojās sanāksmes sākumam un sniedza jaunāko informāciju par norisēm uz vietas un Ukrainas pašreizējām prioritātēm.
Ukraina ir ziņojusi raķetēm un bezpilota lidaparātiem un papildus tam – par 7000 vadāmām bumbām, ko Krievija ir raidījusi šā gada četros mēnešos, t. i., aptuveni 60 vadāmas bumbas dienā, un valsts austrumos notiek pastāvīga apšaude. Tā ir daļa no Putina stratēģijas. No otras puses, ir skaidrs, ka Ukrainai trūkst ieroču pašaizsardzībai un pretestībai pret Krievijas agresiju.
[...] Eiropas Savienībai un visiem Ukrainas sabiedrotajiem ir skaidrs, ka jārīkojas steidzami. Vissvarīgākais, kā rīkoties, ir nodrošināt pretgaisa aizsardzības baterijas un šāviņus šīm baterijām.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis uzsvēra, cik svarīgi ir Ukrainai nodrošināt pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes, un ierosināja ES līmenī koordinēt to steidzamu piegādi.
Ministru diskusiju laikā vairākas dalībvalstis izrādīja gatavību apsvērt īpašu palīdzību vai dot ieguldījumu esošajās iniciatīvās, piemēram, Čehijas iniciatīvā par munīciju vai Vācijas iniciatīvā par gaisa aizsardzību.
Ārlietu padome apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, īpašu uzmanību pievēršot arvien smagākai humanitārajai situācijai Gazas joslā un eskalācijas riskam plašākā reģionā.
Attiecībā uz pēdējo minēto Padome vēlreiz uzsvēra, ka visiem reģionā ir jāievēro savaldība un jāveic pasākumi, lai panāktu deeskalāciju. Tika panākta vienošanās par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Irānas destabilizējošām darbībām reģionā.
Mēs esam panākuši politisku vienošanos paplašināt pašreizējo režīmu attiecībā uz bezpilota lidaparātiem nolūkā piemērot sankcijas Irānai, lai aptvertu raķetes un to iespējamu nodošanu Krievijai – tas ietver raķešu ražošanu; otrkārt, paplašināt šī satvara ģeogrāfisko apgabalu, lai aptvertu bezpilota lidaparātu un raķešu piegādes ne tikai Krievijai, bet arī visam Tuvo Austrumu un Sarkanās jūras reģionam; un, treškārt, paplašināt aizliegto bezpilota lidaparātu sastāvdaļu sarakstu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Attiecībā uz Gazu Augstais pārstāvis uzsvēra, ka nav panākts progress attiecībā uz ķīlnieku atbrīvošanu, nav izredžu uz pamieru un nav reāli atvieglota pašreizējā humanitārā katastrofa. Turklāt viņš uzsvēra – kamēr karš Gazā turpināsies, reģionā nebūs ilgstošas stabilitātes.
ES ministri vienojās uz kādu no nākamajām Ārlietu padomes sanāksmēm atkal uzaicināt Izraēlas ārlietu ministru, kā arī jauno Palestīniešu pašpārvaldes premjerministru.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Pēc neformālas viedokļu apmaiņas ar ANO ģenerālsekretāra personīgo sūtni Ramtani Lamamru (Ramtane Lamamra), kurš ar videokonferences starpniecību pievienojās diskusijas sākumā, Ārlietu padome apsprieda situāciju Sudānā.
Padome jo īpaši apsprieda, kā pastiprināt koordināciju ar ANO, kā arī ar Āfrikas Savienību un citiem starptautiskiem partneriem.
ES vēlas veicināt ilgtspējīgu pamieru, atbalstīt reģionālos un starptautiskos starpniecības centienus un uzsvērt, cik svarīga ir sadarbība un koordinācija starp dažādām starpniecības iniciatīvām.
15. aprīlī tika atzīmēta skumjā pirmā gadadiena, kopš sākās karš starp Sudānas militārā apvērsuma dalībniekiem – Sudānas bruņotajiem spēkiem (SAF) un Ātrā atbalsta spēkiem (RSF). Šajā dienā Parīzē Francija, Vācija un ES kopīgi rīkoja Sudānai un kaimiņvalstīm veltītu starptautisku humānās palīdzības konferenci.
Ministri pievērsās situācijai Gruzijā un pauda bažas par jauno likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību, kas nesen tika iesniegts Gruzijas parlamentam.
