"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padomes sanāksme, 2025. gada 20. novembris
Galvenie rezultāti
Krievijas agresija pret Ukrainu
Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību sniedza pārskatu par situāciju uz vietas un par Ukrainas vissteidzamākajām prioritātēm.
Eiropas Savienība vienmēr ir atbalstījusi taisnīgu, ilgstošu un visaptverošu mieru. (..) Mūsu nostāja nav mainījusies. Lai jebkurš miera plāns būtu sekmīgs, tam ir jāsaņem Ukrainas atbalsts, un tam ir jāsaņem Eiropas atbalsts. (..) ES ir ļoti skaidrs divu punktu plāns: pirmkārt, vājināt Krieviju un, otrkārt, atbalstīt Ukrainu.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Turpmākajā ES27 diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta veidiem, kā palielināt spiedienu uz Krieviju, jo īpaši veicot pasākumus, lai traucētu ēnu flotes darbību. Šajā sakarā ES INTCEN direktors Daniels Markičs (Daniel Markić) un ES sankciju sūtnis Deivids O'Salivans (David O’Sullivan) informēja Padomi par sankciju ietekmi.
Dati ir ļoti skaidri. Krievijas jēlnaftas eksports ir sasniedzis zemākos rādītājus pēdējo mēnešu laikā. Krievijas nodokļu ieņēmumi no naftas ir viszemākie kopš kara sākuma. Sankcijas smagi skar Krieviju, un ir gaidāmas vēl citas.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri bija vienisprātis, ka vienai no ES prioritātēm arī turpmāk vajadzētu būt cīņai pret Krievijas ēnu floti un ka būtu jāturpina darbs pie turpmāku ierobežojošu pasākumu noteikšanas ēnu flotei.
Daudzi ministri arī minēja, cik svarīgs ir finansiāls atbalsts Ukrainai.
Visbeidzot, Padome tika informēta par nesenajiem uzbrukumiem Polijas dzelzceļa tīklam un citām hibrīddarbībām pret Eiropas dalībvalstīm.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Tuvajos Austrumos.
Par pagrieziena punktu Gazas jautājumā ir uzskatāma Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcija attiecībā uz starptautiskajiem stabilizācijas spēkiem. Miers ir atkarīgs no “Hamās” lomas neesamības, bet vienlaikus ir būtiski veidot starptautisko partneru lomu. ES darbinieki jau strādā koordinācijas centrā, galveno uzmanību pievēršot humanitārajiem un drošības jautājumiem.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome apsprieda iespējas paplašināt ES KDAP misiju izmantošanu uz vietas, jo īpaši iespējas paplašināt ES Robežu palīdzības misiju (“EUBAM”) Rafā, to attiecinot arī uz citiem šķērsošanas punktiem. Ministri apsprieda arī to, vai ES Policijas misija palestīniešu teritorijās (“EUPOL COPPS”) varētu uzņemties vadību palestīniešu policijas apmācībā.
Neformālas ES un ASEAN dalībvalstu ministru pusdienas
ES dalībvalstu ārlietu ministri rīkoja neformālas pusdienas ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ministriem par ES un ASEAN attiecībām. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā ES un ASEAN var padziļināt sadarbību ģeopolitiskās noturības un drošības jomā, kā arī sagatavoties divpusējo attiecību 50. gadadienai 2027. gadā.
Tuvākajās dienās mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu forumā piedalīsies 70 delegācijas. Mūsu drošība ir savstarpēji saistīta. Norises Eiropā ietekmē Āziju. Āzijā notiekošais ietekmē Eiropu. No ekonomiskās drošības līdz piegādes ķēdēm un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai – sadarbošanās ar mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem ir atbilde uz aizvien bīstamāku pasauli.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Sāhelā un apstiprināja principus atjaunotai ES pieejai attiecībā uz Sāhelas reģionu. Minētajā pieejā galvenā uzmanība ir pievērsta politiskajai un diplomātiskajai iesaistei, cilvēku drošībai un ekonomiskajām iespējām, un tās mērķis ir novērst turpmākus konfliktus, risināt migrācijas pamatcēloņus un apkarot organizēto noziedzību.
Padome apsprieda situāciju Sudānā pēc Ātrā atbalsta spēku (RSF) veiktās Fāširas pilsētas sagrābšanas un pieņēma ierobežojošus pasākumus pret Abdelrahimu Hamdanu Dagalo (Abdelrahim Hamdan Dagalo), kurš ir pēc ranga otrais augstākais RSF komandieris. ES turpinās Sudānas jautājumam piešķirt nozīmīgu vietu darba kārtībā un apspriedīs jebkādus citus piemērotus pasākumus.
Turklāt ES nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja visas konfliktā iesaistītās puses atsākt sarunas, lai panāktu tūlītēju un ilgstošu pamieru.
Padome noteica ierobežojošus pasākumus attiecībā uz 10 personām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai aizskārumiem un represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Krievijā.
Padome apstiprināja secinājumus par to, ka virza starptautisko ES digitālo stratēģiju. Secinājumos ir izklāstīts vērienīgs redzējums par to, kā ES iesaistīsies globālajās digitālajās lietās.
