"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ārlietu padome (aizsardzība), 2025. gada 1. decembris
Galvenie rezultāti
ES militārais atbalsts Ukrainai
ES dalībvalstu aizsardzības ministri apsprieda ES militāro atbalstu Ukrainai pēc Ukrainas aizsardzības ministra Denisa Šmihaļa (Denys Shmyhal) uzrunas videokonferencē un klātesot NATO ģenerālsekretāra vietniecei Radmilai Šekerinskai (Radmila Shekerinska).
Šai nedēļai varētu būt izšķiroša nozīme diplomātijā. Turpinās intensīvas sarunas par Krievijas kara izbeigšanu. Visi, izņemot Krieviju, atzinīgi vērtē centienus panākt mieru. [...] Šajā karā ir viens agresors un viens cietušais. Mūsu uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai atbalstītu cietušo, nevis atalgotu agresiju. Mērķis ir panākt taisnīgu un ilgstošu mieru.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri apsprieda finansēšanas iespējas militārajam atbalstam Ukrainai, aizsardzības industrijas sadarbības uzlabošanu un centienus apkarot Krievijas ēnu floti. Augstā pārstāve arī sniedza Padomei jaunāko informāciju par notiekošo darbu saistībā ar ES ieguldījumu drošības garantijās Ukrainai.
Attiecībā uz finansējumu ES aizsardzības ministri uzsvēra, ka ir steidzami jāvienojas par finansēšanas iespējām. Augstā pārstāve uzsvēra, ka daudzgadu risinājums būtiski mainītu Ukrainas aizsardzību, jo tas nozīmētu ātrākas beigas Putina karam.
Padome arī apsprieda lomu, kāda abām ES misijām – EUMAM un EUAM Ukraine – varētu būt Ukrainas stiprināšanā.
Attiecībā uz aizsardzības industriālo sadarbību ar Ukrainu ministri apsprieda, kā mobilizēt papildu privāto finansējumu, tostarp ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību.
Eiropai un Ukrainai ir jāveido kopā, jāražo kopā un jauninājumi jāievieš kopīgi. Tas ir abpusēji izdevīgi. Ukrainai ir kaujas lauka pieredze, kas vajadzīga mūsu aizsardzības industrijai. Esmu gandarīta, ka to dara vairāk dalībvalstu.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome apsprieda ES aizsardzības gatavību, galveno uzmanību pievēršot 2025. gada 16. oktobrī iesniegtā kopīgā paziņojuma “Miera saglabāšana – aizsardzības gatavības ceļvedis 2030. gadam” īstenošanai un sekojošiem uzdevumiem, kas tika minēti Eiropadomes oktobra sanāksmē. Īpašs uzsvars tika likts uz prioritārām spēju jomām un konkrētiem projektiem.
Visi bija vienisprātis, ka Eiropai ir jāturpina stiprināt savu aizsardzību. Mums nav daudz laika, lai rīkotos. [...] Līderi ir devuši skaidru ievirzi ar Aizsardzības gatavības programmu. Patlaban tiek veidotas spēju koalīcijas. Dažas jau ir tikušās, piemēram, par pretgaisa aizsardzību un droniem. Drīz sekos vēl citas. Konkrēti projekti ir gaidāmi nākamā gada pirmajā pusē.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome pievērsās arī pamatiniciatīvām, lai palīdzētu koordinēt ieguldījumus jomās, kurās neviena dalībvalsts to nevar izdarīt viena pati.
Visbeidzot, ministri apsprieda militārās mobilitātes paketi, ar ko Augstā pārstāve un Eiropas Komisija nāca klajā 2025. gada novembrī. Šajā sakarā Augstā pārstāve uzsvēra, ka spēja pārvietot karaspēku ir ārkārtīgi svarīga atturēšanai un ka militārā mobilitāte ir būtisks Eiropas drošības “apdrošināšanas polise”, un tāpēc tā ir jāpaātrina.
ES aizsardzības ministri tikās Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valdē, kuras priekšsēdētāja, būdama aģentūras vadītāja, ir Augstā pārstāve Kallasa.
Papildus EAA 2026. gada vispārējam budžetam, štatu sarakstam un trīs gadu plānošanas satvaram ministri sniedza norādījumus par to, kā stiprināt EAA saskaņā ar Eiropadomes 2025. gada oktobra secinājumiem.
Ministri tika iepazīstināti arī ar vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbības spēju attīstības projektu priekšlikumu kopsavilkumu.
