"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš sanāksmē piedalījās klātienē un sniedza pārskatu par situāciju uz vietas, Ukrainas vissteidzamākajām prioritātēm un pašreizējām diplomātiskajām norisēm.
Pēc tam Padomē notika diskusija par to, kā palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp izmantojot 19. sankciju paketi.
Ukraina jau kopš februāra ir gatava beznosacījumu pamieram, bet Krievija nav patiesi ieinteresēta panākt mieru. Mēs visi atbalstām prezidenta Trampa centienus izbeigt karu, bet Putins nopietni risinās sarunas tikai tad, kad uzskatīs, ka viņš zaudē.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pēc tam Padomes diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā turpināt atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan finansiāli, tostarp izmantojot imobilizētus aktīvus, kā arī saistībā ar nesenajiem Krievijas uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai un sagatavošanos ziemas apstākļiem.
Kā teica ministrs Sibiha, Krievijas teroristu uzbrukumi energotīklam kļūst arvien intensīvāki. Krievija cenšas nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu civiliedzīvotājiem. Šodien mēs aicinājām Eiropas Komisiju ierosināt papildu pasākumus, lai labāk atbalstītu Ukrainas enerģētisko drošību. Dalībvalstis arī vienojās sazināties ar trešām valstīm, lai nodrošinātu remonta aprīkojumu un palielinātu gāzes piegādes Ukrainai.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pēc tam Augstā pārstāve pievērsās Maskavas ēnu flotes jautājumam, paziņojot par stingrāku Eiropas reakciju pret to un labāku koordināciju.
Visbeidzot, Augstā pārstāve informēja Padomi, ka līdz šim 26 dalībvalstis ir apņēmušās kļūt par pusēm Īpašajā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālā.
Padome apmainījās viedokļiem par ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona attiecībām un apstiprināja divus secinājumu kopumus attiecīgi par Indiju un Indijas un Klusā okeāna reģionu.
Šis reģions ir svarīgs Eiropas Savienības partneris. Kopā mēs veidojam vairāk nekā 70 % no preču un pakalpojumu tirdzniecības pasaulē. Nākammēnes mēs Briselē rīkosim ES un Indijas un Klusā okeāna valstu ministru forumu, kurā pulcēsies aptuveni 80 delegācijas. Tā būs viena no šā gada lielākajām diplomātiskajām sanāksmēm Eiropā. Tas atspoguļo mūsu apņemšanos ciešāk sadarboties ar partneriem tirdzniecības, tehnoloģiju un drošības jomā.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Tuvajos Austrumos, ņemot vērā prezidenta Trampa (Trump) 29. septembrī ierosināto vienošanos par Visaptverošā plāna Gazas konflikta izbeigšanai pirmo posmu un vienošanos 10. oktobrī sākt tā īstenošanas pirmo posmu, kas ietver pamieru.
Tuvajos Austrumos pamiers Gazā tikko ir piedzīvojis pirmo būtisko stresa testu. “Hamās” uzbrukumi palestīniešu civiliedzīvotājiem un tās atteikšanās atbruņoties padara pamieru arvien nestabilāku. ES ir lielākā Palestīniešu pašpārvaldes finansiālā atbalstītāja un lielākā humānās palīdzības sniedzēja Gazā. Mūsu robežu palīdzības misija ir gatava izvietošanai.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome apsprieda, kā ES var pilnībā atbalstīt miera plānu, tostarp sniedzot papildu atbalstu pārvaldībai un atjaunošanai. Ministri pievērsās arī pasākumiem, ko Eiropas Komisija ierosinājusi attiecībā uz Izraēlu.
Ikvienam ir skaidrs, ka pamiers ir mainījis kontekstu. Tomēr, ja mēs neredzēsim reālas un noturīgas pārmaiņas uz vietas, tostarp lielāku palīdzību, kas sasniegtu Gazu, sankciju draudi joprojām pastāvēs.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Aktuālo notikumu sadaļā Augstā pārstāve pievērsās Moldovas Republikai un neseno vēlēšanu rezultātiem, kas apliecināja stingru atbalstu Eiropas nākotnei. Padome apsprieda gūto pieredzi un vienojās sākt iniciatīvu, kuras mērķis ir vēl vairāk modernizēt vēlēšanu novērošanas metodes.
Augstā pārstāve atsaucās uz situāciju Gruzijā un informēja ministrus par jaunākajām norisēm, tostarp pašvaldību vēlēšanām, kas notika 2025. gada 4. oktobrī, un notiekošo demokrātijas lejupslīdi. Augstā pārstāve uzsvēra, ka Komisija šā gada laikā iesniegs ziņojumu par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, dodot ministriem iespēju apsvērt turpmākus pasākumus.
Padome tika informēta par situāciju Sudānā un apstiprināja secinājumus par situāciju valstī.
Ministru sanāksme par starpreģionālo drošību un savienotību
Pēc Ārlietu padomes Augstā pārstāve kopā ar komisāriem Kosu (Kos) un Sīkelu (Síkela) sasauca ministru sanāksmi par starpreģionālo drošību un savienotību.
Sanāksmē tikās ES, Austrumu partnerības, Melnās jūras un Centrālāzijas valstu ministri ar mērķi kopīgi virzīt uz priekšu starpreģionālās savienotības programmu un stiprināt reģionālo stabilitāti.
Ministru sanāksme sastāvēja no divām sesijām. Viena sesija bija veltīta drošībai, stabilitātei un noturībai Melnās jūras reģionā, un tajā piedalījās ES dalībvalstis, Armēnija, Azerbaidžāna, Moldovas Republika, Turcija un Ukraina. Otrajā sesijā pulcējās ES dalībvalstis, Austrumu partnerības, Melnās jūras un Centrālāzijas valstis, galveno uzmanību pievēršot starpreģionālās savienotības sadarbības kopīgām iespējām un problēmām.
