Skip to content

Sudāna

Kopš kara sākuma 2023. gadā ES ir aktīvi atbalstījusi starptautiskos centienus panākt mieru un stabilitāti Sudānā. ES kopā ar tās dalībvalstīm ir lielākās Sudānai paredzētās humānās palīdzības sniedzējas.

Krīze Sudānā

Sudānas iedzīvotāji jau gadu desmitiem ir cietuši konfliktos, tostarp otrajā Sudānas pilsoņu karā no 1983. gada līdz 2005. gadam un karā Dārfūrā no 2003. gada līdz 2020. gadam, kas Sudānā ir izraisījuši politisko, drošības un ekonomisko nestabilitāti.

Kopš 2023. gada aprīļa Sudānā notiek jauns pilsoņu karš, kurā iesaistītas divas frakcijas: Sudānas bruņotie spēki (SAF) un Ātrā atbalsta spēki (RSF), kā arī ar tiem saistīti paramilitārie grupējumi.

Karš starp SAF un RSF ir saasinājis jau tā kritisko humanitāro krīzi un izraisījis akūtu pārtikas trūkumu, tostarp badu. Turklāt tiek ziņots par tādiem plaši izplatītiem cilvēktiesību aizskārumiem un pārkāpumiem kā, piemēram:

  • uzbrukumi civiliedzīvotājiem, pamatojoties uz viņu iespējamo piederību vai etnisko izcelsmi;
  • seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība;
  • mērķtiecīgi uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm un enerģētikas infrastruktūrai;
  • bērnu vervēšana un izmantošana, ko veic karojošās puses.

Sudānu ir būtiski ietekmējuši arī ekstrēmi laikapstākļu notikumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, piemēram, plūdi un sausums.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem vairāk nekā 33,7 miljoniem cilvēku steidzami ir vajadzīga humānā palīdzība. Tas atbilst 65 % Sudānas iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka 19 miljoni cilvēku (divi no pieciem Sudānas iedzīvotājiem) saskaras ar liela mēroga akūtu pārtikas trūkumu.

Sudāna pašlaik saskaras ar lielāko pārvietošanas krīzi pasaulē, proti, vairāk nekā 9 miljoni cilvēku ir pārvietoti iekšzemē un 4,4 miljoni ir aizbēguši no Sudānas, galvenokārt uz kaimiņvalstīm.

Pēdējo 15 gadu laikā Sudāna pastāvīgi ir bijusi to 10 valstu vidū, kurās ir vislielākais konfliktu un vardarbības dēļ iekšzemē pārvietoto personu skaits pasaulē.

UNICEF lēš, ka aptuveni 8,4 miljoni bērnu (no 16,5 miljoniem skolas vecuma bērnu) Sudānā neapmeklē skolu. Tiek lēsts, ka 65 % Sudānas iedzīvotāju nav piekļuves būtiskai veselības aprūpei.

Visā valstī tiek ziņots par pārtikas, tīra ūdens, zāļu, skaidras naudas un degvielas trūkumu, kā arī par ierobežotiem sakariem un elektroenerģiju.

Datu avots:

Sudānas bēgļi.
Sudānas bēgļi šķērso robežu ar Čadu.

Padomes secinājumi par Sudānu

Padome 2025. gada 20. oktobrī apstiprināja secinājumus, kuros stingri nosodīja Sudānā notiekošo konfliktu, kas vairāk nekā divu gadu laikā ir prasījis tūkstošiem cilvēku dzīvību un ir radījis milzīgas grūtības Sudānas iedzīvotājiem. Konflikts arī nopietni apdraud stabilitāti un drošību plašākā reģionā.

ES ir ārkārtīgi nobažījusies par Sudānas vienotību, teritoriālo integritāti un stabilitāti, ko pavada aizvien lielāka politiskā un etniskā sadrumstalotība un ko vēl vairāk saasina paralēlu pārvaldes struktūru parādīšanās. ES noraida jebkādus mēģinājumus sadalīt Sudānu.

ES uzsver, ka galvenā atbildība par konflikta izbeigšanu ir gan Sudānas bruņoto spēku, gan Ātrā atbalsta spēku vadībai, kā arī tiem, kuri atbalsta minētās vienības. ES ir definējusi šādus lūgumus visām konfliktā iesaistītajām pusēm:

  • konstruktīvi iesaistīties sarunās par tūlītēju pamieru un pārliecinošā, iekļaujošā miera mediācijas procesā, kā rezultātā karadarbība tiktu pārtraukta ilgstoši;
  • nodrošināt ātru, netraucētu un ilgtspējīgu piekļuvi humānajai palīdzībai un civiliedzīvotāju aizsardzību visā Sudānā;
  • ticami apņemties veicināt patiesi iekļaujošu, reprezentatīvu un neatkarīgu civilo pārvaldību;
  • atjaunot un stiprināt tiesiskumu, pārskatatbildību, starptautisko tiesību, tostarp starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību, ievērošanu un tiesiskumu Sudānā.

ES ir gatava pastiprināt kopīgu darbību ar konfliktā iesaistītajām pusēm, ja tiks panākts ticams progress galveno ES lūgumu izpildē.

Būdama līdzpriekšsēdētāja Parīzes un Londonas konferencēs, kas veltītas Sudānai un tās kaimiņvalstīm, ES ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Sudānas iedzīvotājus un aktīvi iesaistīties visaptverošā konflikta risināšanā.

ES turpinās aktīvi iesaistīties, tostarp augstākajā līmenī, un rīkosies vienoti, veicinot iekļaujošus formātus un nodrošinot pilnīgu koordināciju ar attiecīgajiem līdzīgi domājošajiem dalībniekiem. Lai panāktu mierīgu krīzes atrisinājumu, tā turpinās lietot un, ja iespējams, intensīvāk izmantot visu tās rīcībā esošo ārpolitikas instrumentu klāstu, tostarp attiecīgā gadījumā mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus.

ES atzīst, ka Sudānas iedzīvotājiem ir neatņemamas tiesības uz brīvību, mieru un tiesiskumu, un atkārtoti apliecina savu nelokāmo apņemšanos palīdzēt Sudānai tās centienos saglabāt savu vienotību un teritoriālo integritāti un panākt ilgstošu stabilitāti, demokrātiju un ilgtspējīgu labklājību.

Humānā palīdzība Sudānas iedzīvotājiem

ES kopā ar tās 27 dalībvalstīm ir lielākās Sudānai paredzētās humānās palīdzības sniedzējas. Laikposmā no 2023. līdz 2026. gadam ES ir piešķīrusi palīdzību 598,3 miljonu EUR apmērā, kas paredzēta visneaizsargātākajiem Sudānas iedzīvotājiem.

Ņemot vērā atbalstu, kas sniegts arī Sudānas krīzes skartajām kaimiņvalstīm, piemēram, Čadai, Dienvidsudānai, Etiopijai, Centrālāfrikas Republikai, Ugandai, Ēģiptei un Lībijai, kopējais ES ieguldījums laikposmā no 2023. līdz 2026. gadam ir 974,8 miljoni EUR. Minētajos skaitļos nav iekļauta humānā palīdzība, ko ES dalībvalstis sniedz individuāli.

Turklāt 2026. gada 15. aprīlī trešajā starptautiskajā konferencē, kas veltīta Sudānai, ES kopā ar tās dalībvalstīm apņēmās sniegt palīdzību vairāk nekā 812 miljonu EUR apmērā, lai steidzami reaģētu uz pašreizējo ārkārtas situāciju gan valsts teritorijā, gan ārpus tās.

Eiropas Savienības ieguldījums kopējās apņemšanās ietvaros ir 360,8 miljoni EUR; no šīs summas ar 215,5 miljoniem EUR tiks atbalstīti grūtībās nonākušie cilvēki Sudānā un ar 145,3 miljoniem EUR tiks sniegts atbalsts saistībā ar reģionālo bēgļu krīzi, ko izraisījis karš.

Ar ES humāno palīdzību Sudānas kopienām nodrošina:

Šķīvis ar ēdienu.

pārtikas un uztura palīdzību

Ūdens no tekoša krāna tek saujās.

ūdeni un sanitāriju

Roka ar šļirci.

veselības aprūpi

Telts.

patvērumu

Skolassoma, pildspalvas un burtnīcas.

izglītību

Banknošu kaudzīte.

palīdzību skaidrā naudā

ES arī palīdz nodrošināt uztura terapiju un aprūpi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, un grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm visā Sudānā.

Palīdzību sniedz ar ANO aģentūru, starptautisko nevalstisko organizāciju un Sarkanā Krusta kustības starpniecību.

ES arī veicina starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, lai nodrošinātu netraucētu un drošu piekļuvi humānajai palīdzībai, civiliedzīvotāju aizsardzību un humānās palīdzības darbinieku drošību un drošumu.

Sankcijas saistībā ar situāciju Sudānā

Sudānas stabilitāte un politiskā pāreja

Reaģējot uz konfliktu starp RSF un SAF, Eiropas Savienība 2023. gada oktobrī izveidoja jaunu sankciju satvaru saistībā ar Sudānu.

Šis satvars ir vērsts pret personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par turpmāk minētajām darbībām vai ir iesaistītas tajās:

  • darbības vai politika, kas apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Sudānā;
  • centienu atsākt demokrātisku politisko pāreju Sudānā kavēšana vai apdraudēšana;
  • humānās palīdzības piegādes, piekļuves tai vai tās sadales Sudānā kavēšana;
  • nopietnu cilvēktiesību aizskārumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu plānošana, vadīšana vai veikšana Sudānā.

Sankcijas piemēro SAF vai RSF sastāvā esošām vai ar tiem saistītām personām un vienībām, kā arī ar tām saistītām personām un vienībām. Sankcijas ietver ceļošanas aizliegumus personām, aktīvu iesaldēšanu personām un vienībām un aizliegumu naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus tām personām un vienībām, kurām piemēro sankcijas.

Saskaņā ar šo režīmu, kurš ir pagarināts līdz 2026. gada 10. oktobrim, sankcijas tiek piemērotas 18 personām un astoņām vienībām.

Šo sankciju piemērošana uzsver ES nelokāmo atbalstu mieram un atbildīgumam Sudānā. ES sadarbībā ar starptautisko sabiedrību izmantos savus diplomātiskos rīkus un instrumentus, tostarp sankcijas, lai rastu miermīlīgu konflikta risinājumu, risinātu smago humanitāro krīzi valstī un ārpus tās un veicinātu ilgstošu un iekļaujošu politisko procesu, kas atspoguļo Sudānas tautas centienus.

Ieroču embargo

ES kopš 1994. gada ir noteikusi embargo ieroču piegādēm Sudānai. ES 2005. gadā īstenoja Apvienoto Nāciju Organizācijas sankcijas pret Sudānu saistībā ar konfliktu Dārfūrā, apvienojot tās ar spēkā esošo ES ieroču embargo, kas noteikts Sudānai.

2011. gadā pēc Dienvidsudānas neatkarības iegūšanas ES grozīja ieroču embargo, lai aptvertu gan Sudānu, gan Dienvidsudānu. Tomēr 2014. gadā ES nolēma nodalīt sankciju satvarus attiecībā uz abām valstīm.

Saskaņā ar Sudānas režīmu ES valstspiederīgajiem ir aizliegts iesaistīties turpmāk minētajās darbībās ar jebkuru personu vai struktūru Sudānā vai izmantošanai Sudānā:

  • piegādāt, pārdot, nodot vai eksportēt ieročus vai ar tiem saistīto visu veidu militāro ekipējumu;
  • sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un ar ieroču un ar tiem saistītā militārā ekipējuma piegādi, ražošanu, apkopi un izmantošanu;
  • piešķirt finansējumu vai sniegt finanšu palīdzību, kas saistīta ar militārām darbībām.

Ar lēmumu noteica ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu piecām personām, par kurām uzskata, ka tās:

  • kavē miera procesu;
  • rada draudus stabilitātei Dārfūrā un reģionā;
  • pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības vai starptautiskās cilvēktiesības vai veic citus nežēlīgus noziegumus;
  • pārkāpj ieroču embargo un/vai ir atbildīgas par uzbrūkošiem militāriem pārlidojumiem Dārfūras reģionā un pāri tam.

Plašāka informācija

Ugunsdzēsības helikopters un daži abstrakti elementi, kas simbolizē reaģēšanu krīzes situācijās.
Reaģēšana krīzes situācijās

Reaģēšana krīzes situācijās

Humānā palīdzība

Humānā palīdzība

Kādēļ ES pieņem sankcijas?

Kādēļ ES pieņem sankcijas?

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 23. aprīlis