"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Diskusijas iesākumā videokonferences formātā tai pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha). Viņš informēja par situāciju uz vietas, pašām aktuālākajām Ukrainas prioritātēm un jaunākajām norisēm diplomātijas jomā.
Turpmākajā ES27 diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta Krievijas masveida uzbrukumiem Ukrainas energoinfrastruktūrai un nepieciešamībai Ukrainu atbalstīt enerģētikas jomā.
Uzbrukumi civilajai infrastruktūrai, piemēram, energoinfrastruktūrai, slimnīcām, skolām, dzīvojamajām ēkām ir kara noziegums. Krievijai neizdodas uzvarēt kaujas laukā, tāpēc tā mēģina savu mērķu īstenošanai izmantot ziemas apstākļus. Šobrīd kaujas norisinās enerģētikas jomā. ES uz to reaģē, piešķirot vislielāko ziemas palīdzības paketi.
Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja Kaja Kallasa
Padome apsprieda iespējas palielināt spiedienu uz Krieviju. Tika pārrunāts lēmums Krieviju pievienot to valstu sarakstam, kurās pastāv nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks, kā arī apspriests pašreizējais darbs pie 90 miljardu EUR aizdevuma un 20. sankciju paketes.
Ministri apsprieda progresu darbā pie ES ieguldījuma Ukrainas drošības garantijās un iespējām paplašināt militāro apmācību, ietverot Ukrainas teritoriju, un atbalstu Ukrainas aizsardzības industriju.
Augstā pārstāve uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst atbildības aspektu. Tieši tāpēc pagājušajā nedēļā ES piešķīra pirmos 10 miljonus EUR, kas tiks izmantoti Īpašā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidei.
Padome nolēma vēl sešām personām piemērot ierobežojošos pasākumus, ņemot vērā Krievijas nepārtrauktās hibrīddarbības, kuras ietver ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, kas vērsta pret ES un tās dalībvalstīm un partneriem.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Tuvajos Austrumos. Pirmām kārtām tika apspriesta situācija Irānā, ņemot vērā Irānas režīma pēdējā laika vardarbīgās represijas pret protestētājiem un demonstrantu patvaļīgo aizturēšanu.
Padome nolēma piemērot ierobežojošos pasākumus 15 personām un sešām vienībām, kas iesaistītas vardarbības, patvaļīgas aizturēšanas un iebiedēšanas paņēmienu izmantošanā pret Irānas civiliedzīvotājiem. Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus arī saistībā ar droniem un raķetēm, kurus piemēro, ņemot vērā Irānas atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu.
Šausminošās represijas pret protestētājiem Irānā ir prasījušas daudzu cilvēku dzīvības. ES jau iepriekš bija ieviesusi plašas sankcijas, un šodien ministri nolēma arī Islāma revolucionāro gvardu korpusu iekļaut teroristisko organizāciju sarakstā un pakļaut sankcijām. Tādējādi šī organizācija tiks nostādīta vienā līmenī ar Daesh, Hamas, Hezbollah un Al-Qaeda. [...] Uz represijām nevar nereaģēt.
Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja Kaja Kallasa
Attiecībā uz Sīriju ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par jaunākajiem notikumiem valstī, tostarp par neseno vardarbības uzliesmojumu Sīrijas ziemeļaustrumos. Ministri pārskatīja darbu, kas ES līmenī paveikts attiecībā uz diplomātisko klātbūtni un humāno palīdzību, un apsprieda draudus valsts stabilitātei. Kopumā ministri uzsvēra – lai Sīrijā saglabātos stabilitāte, ir svarīgi nodrošināt iekļaujošu politisko pāreju un nacionālā izlīguma procesu.
Turpinājumā ministri apsprieda ES ieguldījumu Visaptverošā plāna Gazas konflikta izbeigšanai īstenošanā saistībā ar ASV 14. janvāra paziņojumu par to, ka tiek sākta plāna otrā posma īstenošana, kurā galvenā uzmanība tiks veltīta drošībai, pārvaldībai un rekonstrukcijai.
Šajā sakarā ministri pievērsās jautājumam par pastiprinātu KDAP iesaisti, tostarp iespēju pielāgot ES civilajām misijām EUBAM Rafah un EUPOL COPPS piešķirtās pilnvaras, lai apmācītu palestīniešu civilo policiju.
Galu galā par Gazas drošību ir jāatbild pašiem palestīniešiem.
Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja Kaja Kallasa
Attiecībā uz pārvaldību ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par iespējamo ES lomu “Miera padomē”, ņemot vērā Eiropadomes locekļu 2026. gada 22. janvāra neformālo sanāksmi. Ministri pauda gatavību sadarboties ar ASV, lai īstenotu visaptverošu miera plānu Gazai, kur Miera padome īsteno savu misiju kā pārejas posma administrācija saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2803.
Ārlietu padome apsprieda arī humanitāro situāciju Gazā un piekļuvi tai, tostarp jautājumu par NVO reģistrāciju, situācijas pasliktināšanos Rietumkrastā, kur pieaug apmetņu veidošanas aktivitāte un vardarbība, kā arī ES atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei un tās reformu programmai.
Ņemot vērā neseno vardarbības eskalāciju Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos, Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Lielo ezeru reģionā.
ES ministri turpināja Ārlietu padomes decembra sanāksmē aizsāktās diskusijas un pārrunāja ES iespējas atbalstīt miera centienus, pamatojoties uz Vašingtonas vienošanos un Dohas deklarāciju, kā arī Āfrikas Savienības starpniecības centieniem. ES ārlietu ministri apsprieda arī paņēmienus, kas ļautu novērst humanitārās situācijas turpmāku pasliktināšanos, pastiprināt ES diplomātisko iesaisti uz vietas un atbalstīt reģionālos stabilizācijas centienus.
Slēgtā sanāksmē un saistībā ar aktuālajām politiskajām norisēm Padome neformālā diskusijā pārrunāja ārpolitikas stratēģisko perspektīvu 2026. gadam.
Darba pusdienu laikā ES ārlietu ministri rīkoja neformālu domu apmaiņu ar ANO Augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos Volkeru Tirku (Volker Türk). Tika apspriestas cilvēktiesības konfliktu un krīžu apstākļos, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainai, Tuvajiem Austrumiem un Lielo ezeru reģionam.
Padome arī apstiprināja secinājumus par Eiropas Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumos 2026. gadā.
Padome pieņēma papildu sankcijas, kas vērstas pret septiņiem indivīdiem, kuri ir atbildīgi par vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem Sudānā.
