"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padomes sanāksme, 2025. gada 15. decembris
Galvenie rezultāti
Situācija Tuvajos Austrumos
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Tuvajos Austrumos, vispirms apspriežot ES ieguldījumu Gazas drošībā un stabilizācijā.
Mūsu divas misijas uz vietas var izvērst operācijas: viena no tām sniedz atbalstu attiecībā uz robežšķērsošanu, savukārt otra atbalsta palestīniešu policiju. Abas var sniegt vērtīgu ieguldījumu miera plānā un starptautiskajos stabilizācijas spēkos, taču mums ir vajadzīgs Izraēlas apstiprinājums.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Šajā sakarā ministri galveno uzmanību pievērsa ES KDAP misijām, “EUBAM Rafah” un “EUPOL COPPS”, Palestīniešu pašpārvaldes reformai, humānajai palīdzībai un rekonstrukcijai, par ko vairāki ministri bija vienisprātis, ka ES vajadzētu būt lielākai ietekmei.
Pēc tam Padome apsprieda situāciju Sīrijā gadu pēc Asada (Assad) režīma krišanas. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta Sīrijas pārejai un tam, kā ES varētu labāk atbalstīt pārvaldību, drošības sektora reformu un tirdzniecību.
Asada režīms krita pirms gada, un Sīrija joprojām saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Problēmas joprojām pastāv tādos jautājumos kā reliģiski motivēta vardarbība, iekļautības trūkums, pienācīgu iestāžu trūkums, tiesiskums. [...] Vēlos atgādināt, ka ES bija pirmā, kas atcēla sankcijas, lai palīdzētu valstij atjaunoties. Taču sankciju atcelšana vien nenodrošina ekonomisko labklājību. Investoriem ir jāuzticas tiesību sistēmai; investoriem ir jābūt pārliecinātiem, ka situācija ir stabila un nekļūs nekontrolējama.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri apsprieda vajadzību pielāgot ES sankciju režīmu atbilstoši situācijas attīstībai un virzīties uz priekšu ar jaunu ES un Sīrijas politisko partnerību.
Visbeidzot, pirms ES un Libānas Asociācijas padomes sanāksmes Padome pievērsās situācijai Libānā.
Darba pusdienu laikā Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par ES un Ķīnas divpusējām attiecībām, tostarp par ģeoekonomiskajām attiecībām un ģeopolitiskiem jautājumiem.
Ķīna arvien vairāk izmanto ekonomiskās saites kā ieroci, lai gūtu politiskus labumus. Mēs kopā ar Komisiju nesen nācām klajā ar kopīgo ekonomiskās drošības stratēģiju un plānojam dažādot mūsu apgādi ar kritiski svarīgiem derīgajiem izrakteņiem. Šodien ministri apsprieda, kā mēs varam labāk izmantot mūsu tirdzniecības arsenālu, lai stiprinātu Eiropas noturību. Neviena Eiropas valsts nevar viena pati sacensties ar Ķīnu. Tāpēc vienotībā ir spēks.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību sniedza pārskatu par situāciju uz vietas, tostarp par pašreizējām apspriedēm diplomātiskajā līmenī, un par Ukrainas vissteidzamākajām prioritātēm.
Mūsu prioritātes ir divējādas: izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu un panākt lielāku atbalstu Kijevai. Eiropa šogad Ukrainai sniedz rekordlielu militāro atbalstu 27 miljardu EUR apmērā, un mēs esam arī izpildījuši savu solījumu nodrošināt 2 miljonus artilērijas šāviņu. Taču ir arī skaidrs, ka nav īstais brīdis palēnināt tempu. Mums ir jādara vairāk, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzību un tās ietekmi sarunās, kamēr Krievija turpina noraidīt mieru.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Turpmākajā ES27 diskusijā galvenā uzmanība vispirms tika pievērsta ES drošības garantijām Ukrainai. Ministri apmainījās viedokļiem par mērķi nostiprināt Ukrainas pozīcijas pašreizējās diplomātiskajās sarunās.
Ministri nepārprotami norādīja, ka jebkādā miera nolīgumā ir jāiekļauj stingras drošības garantijas. Tā kā uz Ukrainu tiek izdarīts spiediens, lai tā atteiktos no dalības NATO, tas būs vienīgais aizsardzības pasākums, kas spēs atturēt atkārtotu Krievijas iebrukumu. ES sniegs savu ieguldījumu, tostarp, nodrošinot apmācības un atbalstu aizsardzības industrijai.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Gatavojoties gaidāmajām diskusijām decembra Eiropadomē, ministri pievērsās arī jautājumam par finansējumu Ukrainai 2026.–2027. gadā.
Turklāt ministru diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta veidiem, kā pastiprināt spiedienu uz Krieviju, jo īpaši ar pasākumiem, kuru mērķis ir apturēt ēnu flotes darbību un tās darbības veicinātājus. Šajā sakarā Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus pret deviņiem ēnu flotes veicinātājiem.
Ministri bija vienisprātis, ka vēršanās pret Krievijas ēnu floti arī turpmāk būtu jāuzskata par vienu no ES galvenajām prioritātēm un ka būtu regulāri jāturpina darbs pie turpmāku ierobežojošu pasākumu noteikšanas gan pret ēnu floti, gan tās veicinātājiem.
Visbeidzot, Padome noteica papildu ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret divpadsmit personām un divām vienībām, ņemot vērā Krievijas nepārtrauktās hibrīddarbības, tostarp ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI), kas vērsta pret ES un tās dalībvalstīm un partneriem, un paplašināja pret Baltkrieviju vērsto sankciju tvērumu, ņemot vērā nesenos gaisa telpas pārkāpumus Lietuvā un citās dalībvalstīs, kuras skar Baltkrievijas hibrīddarbības.
Padome pieņēma Eiropas Savienības un tās dalībvalstu deklarāciju par starptautisko jūras tiesību regulējuma pilnvērtīgu izmantošanu saistībā ar ēnu flotes radīto apdraudējumu un kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Aktuālo notikumu sadaļā Augstā pārstāve informēja ārlietu ministrus par vardarbības eskalāciju Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, tostarp par situāciju Lielo ezeru reģionā.
Sadaļā “Citi jautājumi” Kipra informēja Padomi par Kipras izvirzīto kandidatūru nolūkā kļūt par EDSO prezidējošo valsti. Slovēnija informēja par neseno tikšanos ar Rietumāfrikas valstīm līdztekus ES un ĀS samitam, kuru Slovēnija vadīja Augstās pārstāves vārdā, un Austrija informēja ministrus par neseno Rietumbalkānu draugu grupas sanāksmi Vīnē.
Padome pieņēma papildu sankcijas pret trim personām un vienu vienību, kas ir atbildīgas par bandu vardarbību Haiti.
Padome apstiprināja secinājumus “Savstarpēji izdevīgu partnerību veicināšana ar labāka finansējuma, dzimumu līdztiesības, globālās veselības un tirdzniecības palīdzību”, kuros atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās veidot starptautiskas partnerības, kas ir tās ārējās darbības stūrakmens un veicina ilgtspējīgu attīstību, nabadzības izskaušanu, globālo stabilitāti un noteikumos balstītu starptautisko kārtību.
Ministri apstiprināja secinājumos izklāstīto visaptverošo pieeju, jo īpaši attiecībā uz attīstības finansēšanu, ES Globālās veselības stratēģijas efektīvu īstenošanu, dzimumu līdztiesības un seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību veicināšanu, kā arī tirdzniecības spēju stiprināšanu, izmantojot tirdzniecības atbalstu.
Apstiprinot šos secinājumus, Padome apstiprināja ES gatavību pielāgot savu ārējo darbību mainīgajai globālajai videi, vienlaikus apņemoties kopā ar dalībvalstīm arī turpmāk būt par uzticamu un principiālu partneri, tostarp kā lielākā OAP sniedzēja pasaulē. Tā aicināja nodrošināt efektīvu īstenošanu, izmērāmu ietekmi, pārredzamību un pārskatatbildību visos darbības virzienos un turpināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un iestādēm, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, globālo veselības drošību, dzimumu līdztiesību un iekļaujošu tirdzniecību saskaņā ar Programmu 2030. gadam un citām starptautiskām saistībām.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padome pieņēma secinājumus Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pušu 2026. gada pārskatīšanas konferencei, kuros tā atkārtoti apstiprināja, ka Padome nepārprotami atbalsta KNL kā globālā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeni, kodolatbruņošanās panākšanas pamatu un svarīgu elementu kodolenerģijas pielietojumu izstrādē miermīlīgām vajadzībām. Gatavojoties 2026. gada pārskatīšanas konferencei, Līgums saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, tostarp kodolretorikas atjaunošanos, par ko liecina Krievijas darbības nepamatotajā un nelikumīgajā pilna mēroga agresijas karā pret Ukrainu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
