ES un Rietumbalkānu samits, Brdo pie Kraņas, Slovēnija, 2021. gada 6. oktobris

Galvenie rezultāti

ES un Rietumbalkānu samits, ko Brdo pie Kraņas uzņēma Padomes prezidentvalsts Slovēnija, pulcēja līderus no

• ES dalībvalstīm,
• sešiem Rietumbalkānu partneriem: Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas Republikas un Kosovas *.

Samitu vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel). Eiropas Savienību pārstāvēja priekšsēdētājs Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Rietumbalkānu samita Brdo pie Kraņas Slovēnijā

Samita laikā ES līderi pieņēma deklarāciju, kurai Rietumbalkānu līderi ir pievienojušies.

• Brdo deklarācija, 2021. gada 6. oktobris

Deklarācijā ir atkārtoti apliecināts ES nepārprotamais atbalsts Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai. Tajā ir izklāstītas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt reģiona savienojamību un zaļo un digitālo pārkārtošanos, un saistības attiecībā uz sadarbību politikas un drošības jomā.

Deklarācijā ir minēti arī vairāki konkrēti sasniedzamie rezultāti Rietumbalkānu atbalstam, tostarp:

• Ekonomikas un investīciju plāns (EIP) 30 miljardu EUR apjomā;
• apņemšanās palielināt Covid-19 vakcinācijas rādītājus;
• virzība uz zemākām viesabonēšanas maksām;
• Inovācijas programma Rietumbalkāniem;
• Zāļās joslas un Transporta kopienas rīcības plāni.

Eiropas perspektīva

Līderi atkārtoti apliecināja nepārprotamu atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai, kura ir savstarpējās stratēģiskajās interesēs un arvien ir kopīga stratēģiska izvēle.

ES atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos attiecībā uz paplašināšanās procesu un attiecīgos pieņemtos lēmumus, pamatojoties uz partneru īstenotām ticamām reformām, taisnīgu un stingru nosacījumu sistēmu un paša nopelnu principu.

ES līderi arī atgādināja, cik svarīgi ir tas, ka ES var uzturēt un padziļināt savu attīstību, kas nodrošina tās spēju integrēt jaunus dalībniekus.

Rietumbalkānu partneri atkārtoti pauda apņēmību ievērot Eiropas vērtības un principus un veikt nepieciešamās reformas savu iedzīvotāju interesēs.

Reakcija uz Covid-19

Līderi atgādināja, ka Rietumbalkāni ciešā un efektīvā partnerībā ar ES ir aktīvi iesaistīti vairākās ES iniciatīvās, lai apkarotu pandēmiju.

ES līderi apņēmās vēl vairāk uzlabot partneru piekļuvi vakcīnām un diagnostikas un ārstnieciskajiem līdzekļiem. Viņi apņēmās līdz 2021. gada beigām palīdzēt visiem Rietumbalkānu partneriem sasniegt vakcinācijas rādītājus, kas ir līdzīgi ES vidējiem rādītājiem.

Pirms samita ES un tās dalībvalstis jau bija nodrošinājušas reģionam 2,9 miljonus vakcīnas devu papildus veselības un sociālekonomiskajam atbalstam, kas kopumā sasniedza vēl nepieredzētu apmēru – 3,3 miljardus EUR.

• Eiropas komanda: līdz šim izmaksāti 34 miljardi EUR, lai cīnītos ar Covid-19 partnervalstīs (Eiropas Komisija)
• ES starptautiskā solidaritāte Covid-19 pandēmijas laikā (vispārīga informācija)

Ekonomikas un investīciju plāns (EIP) 30 miljardu EUR apjomā

ES ir Rietumbalkānu galvenā politiskā, ekonomiskā un tirdzniecības partnere. Izmantojot EIP, ES šobrīd sniedz vēl nepieredzēti lielu finansiālu atbalstu, nākamajos septiņos gados piesaistot reģionam apmēram 30 miljardus EUR.

Desmit investīciju pamatiniciatīvās ES nodrošinās dotāciju finansējumu 9 miljardu EUR vērtībā. Tādējādi ar EIP palīdzību tiecas:

• veicināt ekonomikas atveseļošanos ilgtermiņā;
• paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos;
• atbalstīt reģionālo sadarbību;
• sekmēt konverģenci ar ES.

EIP arī palīdzēs piesaistīt publiskās un privātās investīcijas, ko garantēs Rietumbalkānu garantiju mehānisms, un tā potenciāli var piesaistīt 20 miljardus EUR.

• Infografika – ES: Rietumbalkānu galvenais tirdzniecības partneris un ieguldītājs
• Faktu lapa – Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem (Eiropas Komisija)
• Komisijas paziņojums. Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem (Eiropas Komisija)

Kopīga atbildība

EIP investīcijas ir domātas kā dzinulis pozitīvām pārmaiņām Rietumbalkānos. Tomēr tas būs ilgtspējīgs tikai tad, ja visas puses pieliks kopīgus pūliņus.

Tāpēc ES atbalsts ir atkarīgs no reāla progresa tiesiskuma un sociālekonomisko reformu jomā, kā arī Eiropas vērtību, normu un standartu ievērošanā.

Savienojamība, integrācija un zaļā un digitālā pārkārtošanās

EIP tiks papildināts ar vairākām jaunām iniciatīvām, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos, reģionālo integrāciju un savienojamību, kā arī sociālo un ekonomisko atveseļošanos.

Līderi atzinīgi novērtēja vienošanos par zaļās programmas Rietumbalkāniem rīcības plānu, kas būs svarīgs virzītājspēks pārejai uz modernu, oglekļneitrālu, klimatnoturīgu un resursefektīvu ekonomiku.

ES turpinās atbalstīt iekļaujošu reģionālo sadarbību.

Līderi vienojās pastiprināt centienus, lai uzlabotu Rietumbalkānu tirgus integrāciju ES vienotajā tirgū, tostarp SEPA (vienotajā euro maksājumu telpā).

Viņi atzinīgi novērtēja viesabonēšanas ceļvedi, kas iezīmēs virzību uz viesabonēšanas maksu samazināšanu starp ES un Rietumbalkāniem, pamatojoties uz brīvās viesabonēšanas režīmu, ko reģionā piemēro no 21. jūlija.

Līderi arī atzinīgi novērtēja ES un Rietumbalkānu zaļo joslu koncepciju, lai saīsinātu gaidīšanas laiku pie robežas, kā arī nesen apstiprinātos Transporta kopienas rīcības plānus attiecībā uz viedo transportu un ilgtspējīgu savienojamību.

Viņi arī uzsāka Inovācijas programmas Rietumbalkāniem īstenošanu, lai sekmētu izcilību un iespējas inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā.

Sadarbība politikas un drošības jomā

ES līderi norādīja, ka ciešā sadarbība ar ES ir skaidri apliecinājusi Rietumbalkānu partneru stratēģisko orientāciju. To atspoguļotu pilnīga pievienošanās ES ārpolitikas nostājām.

Mēs atkārtoti apliecinām cerību, ka partneri vēl vairāk padziļinās sadarbību kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un gūs jūtamus un ilgtspējīgus panākumus, lai pilnībā pievienotos ES ārpolitikas nostājām, un attiecīgi rīkosies, tostarp nostājām starptautiskos forumos, kas ir svarīga daļa no partneru Eiropas ceļa. Brdo deklarācija

Ņemot vērā, ka ES un Rietumbalkāniem kopīgi ir vairāki drošības izaicinājumi, līderi vienojās pastiprināt sadarbību šādās jomās:

• ieguldījums ES drošības misijās un operācijās;
• dezinformācijas un citu hibrīddarbību apkarošana;
• kiberdrošības un kiberdiplomātijas uzlabošana;
• cīņa pret terorismu, radikalizāciju un organizēto noziedzību;
• cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cilvēku tirdzniecību un narkotiku tirdzniecību;
• reaģēšana uz notikumiem Afganistānā.

ES arī pauda gatavību palielināt atbalstu Rietumbalkānu partneriem migrācijas problēmu risināšanā. Būtu jāpievēršas patvēruma sistēmu uzlabošanai, migrantu kontrabandas un nelikumīgas migrācijas novēršanai, atgriešanas procesiem, robežu pārvaldībai, informācijas apmaiņai un uzņemšanas spējai.

Regulāra samitu rīkošana

Lai atspoguļotu to, cik liela nozīme ir ES un Rietumbalkānu ciešajām savstarpējām attiecībām, līderi nolēma regulāri rīkot ES un Rietumbalkānu samitus; nākošais samits ir plānots 2022. gadā.

Eiropadomes neformālā sanāksme

Samita priekšvakarā, 5. oktobrī, priekšsēdētājs Mišels aicināja ES līderus apspriest ES lomu pasaulē. Tika atgādināts, ka ES nelokāmi atbalsta multilaterālismu un aizstāv noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Tika apspriesti šādi temati:

• sadarbība ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem, jo īpaši ar ASV un NATO;
• ES noturības stiprināšana, mazinot kritiskās atkarības;
• palielināt ES spēju rīkoties autonomi gan kā ekonomikas varai, gan arī drošības un aizsardzības jomā;
• rīkoties ES interesēs, jo īpaši attiecībās ar Ķīnu, kuru mēs uzskatām par konkurentu, partneri un sistēmisku sāncensi.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela mutiski secinājumi pēc Eiropadomes locekļu neformālās sanāksmes 2021. gada 5. oktobrī

Vispārīga informācija

Samits bija daļa no Eiropadomes Stratēģiskās programmas 2019.–2024. gadam īstenošanas.

• Jauna stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam (teksts)
• Jauna stratēģiskā programma Eiropas Savienībai (kopsavilkums)

ES un Rietumbalkānu attiecības

• Padziļināta ES iesaiste Rietumbalkānos (Eiropas Komisija)

ES attiecības ar katru Rietumbalkānu partneri atsevišķi

• Infografika – Albānija
• Infografika – Bosnija un Hercegovina
• Infografika – Kosova *
• Infografika – Melnkalne
• Infografika – Ziemeļmaķedonijas Republika
• Infografika – Serbija

(visas infografikas izstrādājusi Eiropas Komisija)

Iepriekšējie samiti

Iepriekšējais ES un Rietumbalkānu samits 2020. gadā sakarā ar Covid-19 pandēmiju notika virtuāli. To rīkoja Padomes prezidentvalsts Horvātija.

• ES un Rietumbalkānu Zagrebas samits, 2020. gada 6. maijs

Iepriekšējais ES un Rietumbalkānu līderu klātienes samits notika 2018. gadā Sofijā, kur to uzņēma Padomes prezidentvalsts Bulgārija.

• ES un Rietumbalkānu samits Sofijā, 2018. gada 17. maijs

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.