"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2021. gada 11. jūnijs
Galvenie rezultāti
ES valstu enerģētikas ministri tikās Luksemburgā, lai apspriestos par TEN-E regulu, ūdeņraža stratēģiju un renovācijas viļņa stratēģiju.
TEN-E regula
Ministri vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz ierosināto regulas par Eiropas enerģētikas tīkliem (TEN-E) pārskatīšanu. Vispārējās pieejas mērķis ir modernizēt un dekarbonizēt ES pārrobežu energoinfrastruktūru un nodrošināt tās starpsavienojumus, lai palīdzētu ES sasniegt tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi. Tajā pašā laikā tā cenšas turpināt nodrošināt tirgus integrāciju, konkurētspēju un piegādes drošību.
Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, mums ir vajadzīgas modernas un savienotas energoinfrastruktūras, kas ir piemērotas tīras enerģijas tehnoloģijām. Mums nepieciešams, lai mūsu tīklos būtu vairāk viedo tīklu un vairāk atjaunojamo energoresursu. Šodien panāktā vienošanās ir ieguldījums zaļā un klimatneitrālā nākotnē, kas garantē efektivitāti, konkurētspēju un piegādes drošību, nevienu neatstājot novārtā.
Žuāu Pedru Matoss Fernandess, Portugāles vides un klimata rīcības ministrs
Vispārējā pieeja kalpos par pamatu Padomes nostājai politiskā trialoga sarunās ar Eiropas Parlamentu.
Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par renovācijas vilni, kas salabo ekonomiku tagad un rada zaļos mājokļus nākotnei.
Ēku sektors ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem Eiropā un rada vairāk nekā vienu trešdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. Renovācijas viļņa stratēģijas mērķis ir pastiprināt renovācijas centienus visā Eiropas Savienībā, lai tādējādi ēku sektors sniegtu nepieciešamo ieguldījumu ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un lai īstenotu godīgu un taisnīgu zaļo pārkārtošanos. Padomes secinājumos ir uzsvērti sociālās iekļaušanas, ekonomikas atveseļošanas un zaļās pārejas aspekti.
Stratēģija veicina renovāciju, kas samazina enerģijas patēriņu, ierobežo siltumnīcefekta gāzu emisijas un paaugstina izmaksu ietaupījumus.
Padomes secinājumos tiek atbalstīts stratēģijas mērķis līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā vismaz divkāršot ar enerģiju saistītu renovāciju īpatsvaru, vienlaikus novēršot enerģētisko nabadzību, radot jaunas darbvietas un veicinot aprites ekonomiku.
Ministri apmainījās viedokļiem par Ūdeņraža stratēģijas attīstību Eiropā. Stratēģijas mērķis ir radīt veicinošu vidi, lai palielinātu ūdeņraža piegādi un pieprasījumu kā svarīgu elementu saistībā ar pārkārtošanos uz tīru enerģiju.
Ministri apspriedās par to, kā dalībvalstis var sadarboties, lai radītu pareizos nosacījumus ūdeņraža tirgus sekmēšanai, un kā paātrināt regulējumu par galapatēriņa tehnoloģijām, lai palielinātu ūdeņraža izmantošanu, jo īpaši grūti dekarbonizējamās nozarēs. Ministri apsprieda arī ūdeņraža finansēšanas prioritātes un to, kā palielināt atbalstu eksportam.
2020. gada jūlijā Komisija iepazīstināja ar "Ūdeņraža stratēģiju klimatneitrālai Eiropai". 2020. gada decembrī Padome apstiprināja secinājumus, kuros tā atzīst ūdeņraža – jo īpaši no atjaunojamiem resursiem iegūta ūdeņraža – svarīgo nozīmi ES dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā un aicina Komisiju turpināt stratēģijas izstrādi un nodrošināt tās īstenošanu.
Renovācijas vilnis: radīt energoefektīvas ēkas nākotnei (Infografika)
Citi jautājumi
Komisija ministrus informēja par jaunākajām norisēm ārējās attiecībās enerģētikas jomā, tostarp par enerģētikas diplomātiju, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras klimatneitralitātes ierosmi, IRENA, Enerģētikas hartas nolīgumu un ES un ASV Enerģētikas padomi.
Lietuvas delegācija ministru uzmanību vērsa uz steidzamu rīcību saistībā ar drošuma ieteikumiem kodolelektrostacijā Astravjecā Baltkrievijā. Čehijas delegācija aicināja ministrus izvērtēt ES taksonomiju ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām un iespējamiem turpmākiem pasākumiem šajā saistībā.
Visbeidzot, Slovēnijas delegācija iepazīstināja ministrus ar savu nākamās prezidentūras darba programmu.
Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, mums ir vajadzīgas modernas un savienotas energoinfrastruktūras, kas ir piemērotas tīras enerģijas tehnoloģijām. Mums nepieciešams, lai mūsu tīklos būtu vairāk viedo tīklu un vairāk atjaunojamo energoresursu. Šodien panāktā vienošanās ir ieguldījums zaļā un klimatneitrālā nākotnē, kas garantē efektivitāti, konkurētspēju un piegādes drošību, nevienu neatstājot novārtā.
