Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Enerģētika), 2021. gada 26. oktobris

Galvenie rezultāti

Šodien ES dalībvalstu enerģētikas ministri tikās Luksemburgā, lai apmainītos viedokļiem par enerģijas cenu pieaugumu un apspriestu iespējamos mazināšanas pasākumus valstu un ES līmenī.

Enerģijas cenas

Pēc tam, kad gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā 2019. gada beigās un 2020. gadā bija vērojams enerģijas cenu kritums, pēdējos mēnešos cenas ir strauji kāpušas.

Ņemot vērā dažādos sastāvos notikušās politiskās diskusijas par iespējamiem risinājumiem, Padomes prezidentvalsts nolēma sasaukt Padomes ārkārtas sanāksmi, kurā piedalās enerģētikas ministri. Mērķis bija veikt pēcpasākumus saistībā ar 21. un 22. oktobra Eiropadomē notikušajām diskusijām, kurās Enerģētikas padome tika pilnvarota turpināt darbu pie šā svarīgā jautājuma, un sarīkot pirmo oficiālo diskusiju par Komisijas "instrumentu kopumu" attiecībā uz enerģijas cenām, ar ko iepazīstināja 13. oktobrī.

Zaļā pārkārtošanās nav daļa no problēmas. Zaļā pārkārtošanās ir daļa no risinājuma. Mēs vēlamies sasniegt divus svarīgus mērķus – klimatneitralitāti un enerģētiski neatkarīgu Eiropu. Šajā nolūkā mums ir jāinvestē atjaunojamos energoresursos un jaunās tehnoloģijās.

Jernejs Vrtovecs, Slovēnijas infrastruktūras ministrs

Debatēs galveno uzmanību pievērsa diviem prezidentvalsts sagatavotiem jautājumiem:

1. Kā ES līmeņa rīcība varētu atbalstīt un papildināt dalībvalstu veiktos tūlītējos pasākumus, lai mazinātu pieaugošo enerģijas cenu sekas ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem?
2. Vai dalībvalstis uzskata, ka Komisijas ierosinātie vidēja termiņa pasākumi ir pietiekami, lai risinātu enerģijas cenu svārstību problēmu nākotnē? Kādus vēl pasākumus ES un dalībvalstu līmenī, tostarp, izmantojot ES finanšu instrumentus, varētu paredzēt?

Ministri pauda gandarījumu par Komisijas "instrumentu kopumu", kas veido labu pamatu diskusijām, un kopumā atbalstīja Komisijas veikto enerģijas cenu kāpuma cēloņu analīzi.

Attiecībā uz īstermiņa pasākumiem – ministri bija vienisprātis, ka steidzamā kārtā ir jāīsteno valstu pasākumi, lai pasargātu visneaizsargātākos patērētājus. Šajā sakarā ierosinātais instrumentu kopums nodrošina lietderīgu Eiropas satvaru valstu pasākumu koordinēšanai.

Ministri apsprieda arī iespējamās vidēja termiņa un ilgāka termiņa iespējas, tostarp elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus reformu, brīvprātīgas shēmas kopīgam gāzes iepirkumam un ES līmeņa risinājumus saistībā ar uzglabāšanu.

Dažas dalībvalstis uzsvēra, ka klimata politika un pāreja uz tīru enerģiju ir daļa no risinājuma, nevis enerģijas cenu pieauguma iemesls. Tās uzstāja, ka investīcijām atjaunojamos energoresursos, energoefektivitātē un energosistēmu integrācijā joprojām ir būtiska nozīme ES energosistēmu noturības palielināšanā.

Ministri norādīja, ka gaida, kad saņems Komisijas minētās papildu analīzes un novērtējumus, jo īpaši pētījumus par gāzes un elektroenerģijas tirgu darbību, kā arī ES ETS tirgu.

ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) provizorisks ziņojums palīdzēs izprast situāciju elektroenerģijas tirgū. Novembra vidū gaidāmais Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pirmais provizoriskais novērtējums sniegs dalībvalstīm lielāku skaidrību par Eiropas oglekļa tirgus integritāti.

Tirgus analīzes sniegs ieguldījumu turpmākajās apspriedēs un iespējamā turpmākajā rīcībā.

Vairāki ministri aicināja Komisiju precizēt dabasgāzes un kodolenerģijas nozīmi ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijā.

Enerģētikas ministri vienojās decembrī izvērtēt enerģijas cenas un to, kas paveikts saistībā ar Komisijas instrumentu kopumā ietverto pasākumu īstenošanu. Enerģētikas padome sagatavos pamatu Eiropadomes decembra sanāksmei, kurā ES līderi atgriezīsies pie jautājuma par enerģijas cenām.

• Eiropadomes secinājumi, 2021. gada 21. un 22. oktobris
• Komisijas paziņojums par enerģijas cenām
• Tīra enerģija: stimulēt pārkārtošanos uz mazoglekļa ekonomiku (vispārīga informācija)
• Skatīties publisko debašu ierakstu