"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Transports), 2021. gada 9. decembris
Galvenie rezultāti
Pārskats par paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %"
Padome sāka sanāksmi, pieņemot zināšanai informāciju par vispārējo progresu dažādos Padomes sastāvos saistībā ar tiesību aktu priekšlikumu paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %"mērķis ir palīdzēt ES sasniegt tās mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.
Pēc tam norisinājās ministru pirmā oficiālā diskusija par katru no trim paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" priekšlikumiem, proti, "ReFuelEU Aviation", "FuelEU Maritime" un alternatīvo degvielu infrastruktūra, lai virzītu turpmāko darbu saistībā ar šiem dosjē.
Šiem priekšlikumiem būs nozīmīga loma ES centienos samazināt transporta radītās emisijas par 90 %, kas ir priekšnoteikums 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai.
Padome izvērtēja panākto progresu un rīkoja politikas debates par priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation).
Priekšlikuma mērķis ir palielināt gan pieprasījumu pēc ilgtspējīgām aviācijas degvielām, tostarp sintētiskām aviācijas degvielām, gan to piedāvājumu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES gaisa transporta tirgū.
Gaisa transports ir ļoti smagi cietis no pandēmijas. Tomēr vienīgais veids, kā nozare var atveseļoties, ir rīkoties attiecībā uz klimata mērķiem, vienlaikus nodrošinot gaisa pārvadājumu savienojamību iedzīvotājiem un konkurētspējīgu tirgu.
Jernejs Vrtovecs, Slovēnijas infrastruktūras ministrs un Padomes sanāksmes vadītājs
Padomes debatēs ministri lielā mērā atbalstīja priekšlikuma mērķus. Viņi izklāstīja savu viedokli par to, kā šādus mērķus varētu sasniegt, izmantojot dažādus degvielu veidus un nākamajos gados izmantojot dažādas šo degvielu ieviešanas pakāpes. Vairākas delegācijas uzsvēra, ka ir jāsaglabā savienojamība un jāņem vērā dažādu dalībvalstu īpašie apstākļi. Ministri arī uzsvēra, ka ir jāsaglabā Eiropas aviācijas nozares konkurētspēja, ko ietekmē pandēmijas sekas. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamas ražošanas un izplatīšanas jaudas, lai nozarei piegādātu tai nepieciešamās ilgtspējīgās aviācijas degvielas un izvairītos no tirgus sadrumstalotības. Dažas dalībvalstis pauda bažas par budžeta noteikumiem attiecībā uz to ieņēmumu izmantošanu, kas iegūti no naudas sodiem.
Atjaunīgās un mazoglekļa degvielas jūras transportā
Padome izvērtēja panākto progresu un rīkoja politikas debates par priekšlikumu, kas paredz jūras transportā izmantot atjaunīgas un mazoglekļa degvielas (FuelEU Maritime).
Priekšlikuma mērķis ir palielināt atjaunīgo un mazoglekļa degvielu pieprasījumu un konsekventu izmantošanu jūrniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot raitu jūras satiksmes darbību un izvairoties no iekšējā tirgus izkropļojumiem.
Jūras transports ir būtisks ES iekšējās un ārējās tirdzniecības un savienojamības virzītājspēks. Bez jūrniecības nozares ieguldījuma mēs nespēsim pietiekami samazināt savu oglekļa pēdu, pat ja tas, ņemot vērā kuģniecības globālo raksturu, nebūs viegli.
Jernejs Vrtovecs, Slovēnijas infrastruktūras ministrs un Padomes sanāksmes vadītājs
Diskusijas laikā ministri lielā mērā vienojās par lielāko daļu priekšlikuma mērķu, ciktāl tas veicina atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu nozarē, kas joprojām gandrīz pilnībā balstās uz fosilajām degvielām. Vairāki ministri uzsvēra globālās dimensijas nozīmi gan mērķu sasniegšanā, jo īpaši Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO), gan arī tādu problēmjautājumu risināšanā, kas saistīti ar oglekļa emisiju pārvirzi vai maršrutu maiņu, ko varētu radīt pienākumi samazināt kuģu siltumnīcefekta gāzu intensitāti, kā arī Eiropas ostām noteiktie pienākumi.
Vairāki ministri uzsvēra priekšlikuma sarežģītību un tā ciešo saikni ar citām "Gatavi mērķrādītājam 55 %" iniciatīvām, jo īpaši Atjaunojamo energoresursu direktīvu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un noteikumiem, kas atbalsta alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, uzsverot, ka ir jābūt skaidram priekšstatam par kopējo ietekmi uz nozari. Vairāki ministri pauda bažas par pārvaldības aspektiem, piemēram, sankciju piemērošanu un to izmantošanu, kā arī par valsts iestāžu lomu regulas izpildes nodrošināšanā. Kopumā tika uzskatīts, ka jāturpina darbs, lai priekšlikumu varētu pienācīgi izskatīt.
Padome izvērtēja panākto progresu un rīkoja politikas debates par projektu regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (AFIR).
Priekšlikuma mērķis ir atbalstīt publiski pieejamas alternatīvo degvielu uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu autotransporta, gaisa transporta un ūdens transporta nozarēs visā ES. Tā mērķis ir arī nodrošināt, ka infrastruktūra ir sadarbspējīga un lietotājdraudzīga.
Pašlaik pāreju uz zaļāku degvielu kavē seku un cēloņu sakarību dilemma. No vienas puses, ierobežotā infrastruktūra daudzus attur no tādu transportlīdzekļu iegādes, kas darbināmi ar alternatīvām degvielām, no otras puses, infrastruktūras ieviešanā mēs nevirzāmies uz priekšu pietiekami ātri, jo baidāmies, ka beigās šie ieguldījumi var izrādīties izšķērdēti. Šie pārskatītie plašie noteikumi ir būtiski šīs problēmas risināšanai, jo tie nodrošinās juridisko noteiktību, vairos patērētāju uzticību un sniegs skaidru signālu rūpniecībai, automobiļu ražotājiem un citām ieinteresētām personām.
Jernejs Vrtovecs, Slovēnijas infrastruktūras ministrs un Padomes sanāksmes vadītājs
Debatēs ministri pauda plašu atbalstu priekšlikuma mērķiem un pieejai. Tomēr daudzi ministri uzsvēra, ka viens risinājums neder visiem gadījumiem un ka būtu vajadzīga elastība, lai ņemtu vērā valstu īpatnības, piemēram, platību, iedzīvotāju un satiksmes blīvumu un ģeogrāfisko stāvokli. Vairāki ministri atzīmēja, ka bezemisijas tehnoloģijas joprojām ir izstrādes stadijā, jo īpaši lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Tādēļ būtu svarīgi uzraudzīt dažādu tehnoloģiju un tirgu attīstību, lai noskaidrotu, kur risinājumi ir dzīvotspējīgi un rentabli. Ātrai sākotnējai tirgus attīstībai būtu vajadzīgi papildu pasākumi un stimuli, taču tiem nevajadzētu kavēt privātas investīcijas.
Daži ministri norādīja, ka ir jāpatur prātā savstarpējās saiknes ar pārējiem paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" priekšlikumiem, un to, cik svarīgi ir izveidot ekosistēmu pārejai uz tīru mobilitāti. Vairākas dalībvalstis atzīmēja, ka transportlīdzekļu noteikumu atkārtota iekļaušana mobilitātes paketē ir pretrunā klimata mērķiem un aicināja Komisiju rīkoties, lai atceltu šo pasākumu.
Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem.
Oktobrī prezidentvalsts panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par pārskatītiem noteikumiem attiecībā uz nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem. Tā plāno iesniegt tekstu pieņemšanai šā gada pēdējā Padomes sanāksmē.
Saistībā ar Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības reformu, kas zināma ar nosaukumu "Eiropas vienotā gaisa telpa", prezidentvalsts rīkoja divas trialoga sanāksmes ar Eiropas Parlamentu. Minētajās sanāksmēs tika panākts neliels progress, jo īpaši attiecībā uz tehniskiem jautājumiem.
Turklāt Padomes darba sagatavošanas struktūras izskata projektu lēmumam par to, kā īsteno paziņošanu gaisa kuģu operatoriem, kuri darbojas ES, par emisiju izlīdzināšanas apmēru saskaņā ar Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA).
Beļģijas delegācija pauda bažas par jaunajām tendencēm kravu autopārvadājumu jomā attiecībā uz autovadītāju atestātu skaitu trešo valstu autovadītājiem, ko tā uzskata par izaicinājumu sociālajiem apstākļiem un modālo pārvirzi.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Kipras delegācija Bulgārijas, Grieķijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Maltas, Polijas, Portugāles, Slovākijas un Ungārijas delegāciju vārdā informēja ministrus par gaisa pārvadājumu savienojamības jautājumu. Tā aicināja veikt pasākumus, lai visā ES novērstu pandēmijas izraisīto savienojamības plaisu, veicinātu ātru nozares atveseļošanu un nodrošinātu raitu un taisnīgu zaļo pārkārtošanos visām dalībvalstīm.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par pasažieru lokalizācijas veidlapām un transporta nozarē strādājošajiem. Tā uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai ierobežotu jaunā Covid-19 varianta izplatīšanos. Tā uzsvēra arī nepieciešamību nodrošināt vienotā tirgus aizsardzību, un šajā nolūkā ir jāatzīst transporta nozarē strādājošo būtiskā loma un jāsaglabā īpaša attieksme pret viņiem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Gaisa transports ir ļoti smagi cietis no pandēmijas. Tomēr vienīgais veids, kā nozare var atveseļoties, ir rīkoties attiecībā uz klimata mērķiem, vienlaikus nodrošinot gaisa pārvadājumu savienojamību iedzīvotājiem un konkurētspējīgu tirgu.
