"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (Telekomunikācijas) padome, 2021. gada 3. decembris
Galvenie rezultāti
ES mēroga kiberdrošības noteikumi
Padome vienojās par savu nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz ierosinātajiem pasākumiem, ar ko nodrošināt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā ES.
Priekšlikuma mērķis ir vēl vairāk uzlabot gan publiskā un privātā sektora, gan visas ES noturību un spēju reaģēt uz incidentiem. Kad būs pieņemta jaunā direktīva ar nosaukumu "TID 2", tā aizstās pašreizējos noteikumus par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīvu).
Jaunajai TID direktīvai būs izšķiroša nozīme kiberdrošības stiprināšanā mūsu arvien digitalizētākajā pasaulē, kur kiberdraudiem var būt vēl nepieredzēta ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un demokrātiju. Tā apliecinās arī to, ka Eiropas Savienībai ir vadošas pozīcijas tiesību aktu izstrādē kiberdrošības jomā.
Boštjans Koritniks, Slovēnijas valsts pārvaldes ministrs
Padome izvērtēja progresu saistībā ar ierosināto Mākslīgā intelekta aktu. Šā regulas projekta mērķis ir veicināt tāda droša un likumīga mākslīgā intelekta (MI) izstrādi un ieviešanu vienotajā tirgū, kurā tiek ievērotas pamattiesības.
Mākslīgā intelekta akts jau no paša sākuma ir bijusi viena no prezidentvalsts Slovēnijas prioritātēm, un mēs esam intensīvi strādājuši pie šī revolucionārā un sarežģītā priekšlikuma. Mēs centāmies panākt pēc iespējas lielāku progresu, un esmu gandarīts, ka esam veiksmīgi sagatavojuši pirmo daļējo kompromisa priekšlikumu. Mūsu priekšlikuma priekšmets, tostarp darbības joma, definīcijas un prasības attiecībā uz augsta riska MI lietojumiem, ir īpaši svarīgs, jo tam ir liela ietekme uz visu tekstu. Spriežot pēc sākotnējām atsauksmēm, es teiktu, ka mēs ejam pareizajā virzienā, un tagad nākamās prezidentvalsts ziņā būs turpināt šo nozīmīgo darbu.
Boštjans Koritniks, Slovēnijas valsts pārvaldes ministrs
Padomē notika politikas debates par digitālajām tiesībām un principiem.
Šīs debates sniegs ievirzi Komisijai priekšlikuma iestāžu deklarācijai par šo jautājumu galīgās versijas izstrādei, kā bija paziņots Komisijas paziņojumā "Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā". Digitālo principu mērķis būs labāk informēt cilvēkus, kas iesaistās digitālajā vidē, vienlaikus sniedzot atsauci politikas veidotājiem un digitālajiem operatoriem.
Šodienas diskusija parādīja, ka Eiropas deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem var būt skaidra vērtība, nosakot turpmāko virzību ES digitālajā desmitgadē. Tam vajadzētu būt arī pirmajam solim, lai kopā ar tiem partneriem, kuri atbalsta ES demokrātiskās vērtības, noteiktu globālu etalonu.
Marks Boriss Andrijaničs, Slovēnijas ministrs, kas ir atbildīgs par digitālo pārveidi
Diskusijas laikā ministri pauda stingru atbalstu svinīgai iestāžu deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem, kurā būtu skaidri norādīts, ka vienas un tās pašas pamattiesības ir vienlīdz spēkā kā tiešsaistē, tā bezsaistē.
Ministri uzskata, ka deklarācijā būtu jāatspoguļo galvenās Eiropas vērtības, tostarp cilvēkcentrēta, iekļaujoša un ilgtspējīga digitālā pārveide, tiesiskums un princips, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā.
Iespējamie principi, kas jāiekļauj deklarācijā, varētu būt piekļuves veicināšana uzticamai un cenas ziņā pieejamai savienojamībai un atvērtai, taisnīgai, drošai un uzticamai tiešsaistes videi. Daudzi ministri uzsvēra, ka ir svarīgi palielināt digitālo pratību, informētību un rīkotiesspējas un ka ir jāaizsargā bērni.
Vairāki ministri norādīja, ka deklarācijā būtu jāņem vērā esošās deklarācijas un starptautiskie nolīgumi. To varētu izmantot arī kā atsauci līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem.
Komisija apsolīja pabeigt deklarācijas priekšlikuma izstrādi un iesniegt to pēc iespējas drīz nākamās prezidentūras laikā.
Padome pieņēma zināšanai progresu saistībā ar ierosināto regulu par Eiropas digitālo identitāti (Eiropas eID).
Priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu, sadarbspējīgu un drošu Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas būtu pieejams visiem ES pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunie Eiropas digitālās identitātes maki ļautu visiem eiropiešiem piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem, neizmantojot privātas identifikācijas metodes vai nevajadzīgi nesniedzot persondatus.
Ministri izvērtēja progresu saistībā ar ierosināto lēmumu, ar ko izveido 2030. gada politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš".
Priekšlikuma mērķis ir padarīt digitalizāciju par ekonomikas izaugsmes un sociālās labbūtības dzinējspēku Eiropā, stiprinot ES digitālo līderību un dodot iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Priekšlikumā ir noteikti konkrēti digitālie mērķrādītāji, kurus līdz desmitgades beigām ir paredzēts sasniegt visā Eiropas Savienībā, kā tas vispirms izklāstīts paziņojumā par "Digitālo kompasu".
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli diskusijās par aktuālajiem tiesību aktiem.
Datu pārvaldības akts
Prezidentvalsts 2021. gada 30. novembrī panāca politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par ierosināto Datu pārvaldības aktu. Prezidentvalsts plāno nākt klajā ar saskaņoto tekstu, lai dalībvalstu pārstāvji to apstiprinātu 15. decembrī.
Pārskatītās viesabonēšanas regulas mērķis ir nodrošināt, ka mobilo sakaru viesabonēšana bez papildmaksas var turpināties pēc pašreizējo viesabonēšanas noteikumu termiņa beigām 2022. gada 30. jūnijā. Prezidentvalsts cer panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu nākamajā trialoga sanāksmē, kas paredzēta 2021. gada 8. decembrī.
Atjaunināti privātuma noteikumi elektronisko sakaru jomā (e-privātums)
Prezidentvalsts Slovēnija 2021. gada 18. novembrī rīkoja otro trialogu ar Eiropas Parlamentu par e-privātuma priekšlikumu. Tādējādi tika panākts progress attiecībā uz galalietotāju tiesībām kontrolēt elektroniskos sakarus, izpildi un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Prezidentvalsts turpinās darbu ar Eiropas Parlamentu tehniskā līmenī, līdz tā nodos dosjē nākamajai prezidentvalstij.
Arī sadaļā "Citi jautājumi" Luksemburgas delegācija informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti D9+ (digitāli attīstītāko ES valstu) ministru sanāksmē, kura 2021. gada 27. oktobrī notika Luksemburgā un kurā fokusējās uz digitālo un zaļo pārkārtošanos.
Lietuvas delegācija sniedza informāciju par kopīgu neoficiālu dokumentu par ES digitālajām prioritātēm saistībā ar Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) vēlēšanām 2022. gadā.
Visbeidzot, nākamā prezidentvalsts Francija iepazīstināja ar savu darba programmu 2022. gada pirmajam pusgadam.
Jaunajai TID direktīvai būs izšķiroša nozīme kiberdrošības stiprināšanā mūsu arvien digitalizētākajā pasaulē, kur kiberdraudiem var būt vēl nepieredzēta ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un demokrātiju. Tā apliecinās arī to, ka Eiropas Savienībai ir vadošas pozīcijas tiesību aktu izstrādē kiberdrošības jomā.
Šodienas diskusija parādīja, ka Eiropas deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem var būt skaidra vērtība, nosakot turpmāko virzību ES digitālajā desmitgadē. Tam vajadzētu būt arī pirmajam solim, lai kopā ar tiem partneriem, kuri atbalsta ES demokrātiskās vērtības, noteiktu globālu etalonu.