Klimata un enerģētikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam
Īsumā
2014. gada 23. oktobrī Eiropadome panāca vienošanos par klimata un enerģētikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.
2014. gada 22. janvārī Komisija nāca klajā ar klimata un enerģētikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Proti, tā izdeva paziņojumu, kurā bija izklāstīts satvars ES politikai klimata un enerģētikas jomā laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam. Iecerēts, ka ar šā satvara palīdzību sāks diskusijas par to, kā šīs politikas jomas attīstīt pēc pašreizējā – laikposmam līdz 2020. gadam izstrādātā – satvara termiņa beigām.
Laikposmam līdz 2030. gadam paredzētā satvara mērķis ir palīdzēt ES risināt, piemēram, šādus jautājumus:
- nākamais solis ceļā uz nosprausto mērķi – līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu,
- augstās enerģijas cenas un ES ekonomikas neaizsargātība pret cenu – jo īpaši naftas un gāzes cenu – turpmāku kāpumu,
- ES atkarība no enerģijas importa – bieži vien no politiski nestabiliem apgabaliem,
- nepieciešamība nomainīt un modernizēt enerģētikas infrastruktūru un potenciālajiem investoriem garantēt stabilu tiesisko regulējumu,
- vienošanās par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķi 2030. gadam.
Plašāka informācija
Komisijas paziņojums par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam – COM(2014) 0015
Laikposmam līdz 2030. gadam paredzētajā satvarā ir ierosināti jauni mērķi un pasākumi, lai ES ekonomiku un energosistēmu padarītu konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku. Satvarā tostarp ir noteikti mērķi siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantojuma palielināšanai un ierosināts ieviest jaunu pārvaldības procesu un veiktspējas rādītājus.
Konkrēti, satvarā ir ierosināts veikt šādas darbības:
- apņemties turpināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, nosakot, ka līdz 2030. gadam emisija ir jāsamazina par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni,
- noteikt, ka mērķis atjaunojamās enerģijas jomā ir vismaz 27 % no enerģijas patēriņa, paredzot iespēju, ka valsts mērķus var noteikt pašas dalībvalstis,
- uzlabot energoefektivitāti, iespējams, grozot energoefektivitātes direktīvu,
- reformēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai tajā iekļautu tirgus stabilitātes rezervi,
- noteikt svarīgākos rādītājus tādās jomās kā enerģijas cenas, piegādes dažādošana, dalībvalstu starpsavienojumi un tehnoloģiju attīstība, lai izvērtētu virzību uz konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku energosistēmu,
- ieviest jaunu pārvaldības struktūru, saskaņā ar kuru dalībvalstis sagatavotu ziņojumus, balstoties uz valstu plāniem, kuri būtu koordinēti un izvērtēti ES līmenī.
Darbs Padomē
Eiropas Parlaments 2014. gada 5. februārī pieņēma neleģislatīvu rezolūciju par satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.
Satvars laikposmam līdz 2030. gadam ir apspriests gan Eiropadomes, gan Padomes līmenī.
2014. gada 3. martā, 4. martā, 12. un 13. jūnijā Padomē notika publiskas politikas debates par satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Šo debašu rezultāti bija vērtīgs ieguldījums Eiropadomes diskusijās par satvaru.
Politikas debates par satvaru turpinājās Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes 2014. gada 9. decembra sanāksmē. Diskusijās pievērsās jaunajam pārvaldības procesam. Ministri jo īpaši uzsvēra, ka pārvaldības process jāsaglabā pēc iespējas vieglāk pielāgojams, jo tas tiks piemērots ilgu laiku un tas nedrīkstētu dalībvalstīm palielināt administratīvo slogu. Debatēs aplūkoja arī svarīgākos enerģētikas rādītājus politikas pasākumu pārraudzībai klimata un enerģētikas jomā. Tika apspriesti arī vairāki citi jautājumi, tostarp šādi:
- reģionālā sadarbība un koordinācija plānošanas procesos,
- dekarbonizācijas nozīme,
- oglekļa emisiju pārvirze,
- pieejamas enerģijas cenas gan patērētājiem, gan rūpniecībai,
- gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu pabeigšana un tā dēvēto viedo enerģētikas tīklu attīstīšana,
- investīciju piesaistes potenciāls, kāds enerģētikas un klimata nozarei ir saistībā ar ierosināto investīciju plānu Eiropai.
Izstrādājot pārvaldības procesus kopā ar dalībvalstīm, Komisija ņēma vērā ministru ieguldījumu.
Darbs Eiropadomē
2014. gada martā Eiropadome pieņēma secinājumus par satvaru laikposmam līdz 2030. gadam un 2014. gada jūnija sanāksmē izvērtēja gūtos panākumus. Jūnija sanāksmē ES vadītāji apsprieda arī Komisijas sagatavoto enerģētiskās drošības stratēģiju, kas ir cieši saistīta ar satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.
2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmē Eiropadome vienojās par ES klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Tā pieņēma arī secinājumus un konkrēti – apstiprināja četrus svarīgus mērķus:
- saistošu ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni,
- saistošu mērķi ES līmenī – panākt, lai 2030. gadā vismaz 27 % no enerģijas patēriņa būtu atjaunojamā enerģija,
- indikatīvu mērķi ES līmenī – panākt, lai 2030. gadā energoefektivitāte tiktu uzlabota vismaz par 27 %,
- atbalstīt iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanu, steidzamā kārtā ne vēlāk kā līdz 2020. gadam īstenojot esošo elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi 10 % apmērā, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm un Pireneju pussalu, un līdz 2030. gadam īstenojot mērķi 15 % apmērā.
Attiecībā uz enerģētisko drošību – Eiropadome apstiprināja turpmākus pasākumus, lai samazinātu ES energoatkarību un palielinātu drošību saistībā ar elektroenerģijas un gāzes piegādēm.
Vienošanās par satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, jo īpaši iekšējais mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 %, bija pamatā ES ieguldījumam jaunajā globālajā nolīgumā klimata pārmaiņu jomā. Šo ieguldījumu, ko dēvē par iecerēto valsts noteikto ieguldījumu (IVNI), oficiāli apstiprināja Vides padomē 2015. gada 6. martā. ES un tās dalībvalstis ir pirmā lielā ekonomika, kas paziņoja savus iecerētos valstu noteiktos ieguldījumus, gatavojoties sarunām.
Eiropadome arī turpmāk pēc vajadzības sniegs stratēģiskas norādes par satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, jo īpaši attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), starpsavienojumiem un energoefektivitāti.
Komisija 2015. gada februāra beigās nāca klajā ar sākotnējiem tiesību aktu priekšlikumiem, ar ko īsteno klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Enerģētikas savienības tiesību aktu paketē izklāstīto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, enerģētiskā drošība un konkurētspēja un palīdzēt sasniegt dažus no mērķiem, kas apstiprināti līdz 2030. gadam paredzētajā satvarā.