Vienotais noregulējuma mehānisms
Vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu banku noregulējumu organizēti un ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un reālajai ekonomikai.
Darbības joma
Kad visi vienotā noregulējuma mehānisma noteikumi stāsies spēkā, tos piemēros bankām eurozonas dalībvalstīs un tajās ES valstīs, kuras izvēlēsies pievienoties banku savienībai.
Struktūra
Vienotais noregulējuma mehānisms ir būtisks Eiropas banku savienības elements, un tā sastāvā ir:
- ES līmeņa noregulējuma iestāde – Vienotā noregulējuma valde;
- Kopīgs noregulējuma fonds, kuru finansē banku sektors.
Galvenie mērķi:
- stiprināt uzticēšanos banku sektoram,
- novērst noguldījumu masveida izņemšanu un kaitīgas ietekmes izplatību,
- līdz minimumam samazināt negatīvas attiecības starp bankām un valstu valdībām,
- likvidēt iekšējā tirgus sadrumstalotību finanšu pakalpojumu jomā.
Kā darbojas vienotais noregulējuma mehānisms? (Infografika)
1. Vienotā noregulējuma valde
Vienotā noregulējuma mehānisma galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra – valde:
- lemj par noregulējuma shēmām attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām (tostarp par noregulējuma instrumentu piemērošanu un vienotā noregulējuma fonda izmantošanu),
- ir tieši atbildīga par tādu banku savienības pārrobežu un lielu banku plānošanas un noregulējuma posmiem, kuras ir tiešā Eiropas Centrālās bankas pārraudzībā,
- ir atbildīga par visiem noregulējuma gadījumiem neatkarīgi no bankas lieluma, ja noregulējuma labad ir jāizmanto vienotais noregulējuma fonds,
- nes galīgo atbildību par visām banku savienības bankām un tāpēc drīkst jebkurā laikā nolemt īstenot savas pilnvaras attiecībā uz jebkuru banku.
Vienotās noregulējuma valdes sastāvs
Valde sanāk izpildsesijās vai plenārsesijās.
| Valdes izpildsesija | Valdes plēnārsesija |
Locekļi ar balsošanas tiesībām
| Locekļi ar balsošanas tiesībām
|
Novērotāji
| Novērotāji
|
Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pilna laika locekļus Padome iecēla 2014. gada decembrī.
Valdes pirmā priekšsēdētāja, kas iecelts pēc VNM regulas stāšanās spēkā, pilnvaru termiņš ir trīs gadi, ko var vienreiz pagarināt uz pieciem gadiem. Valdes priekšsēdētāja vietnieka un četru pārējo pilna laika locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Vienotās noregulējuma valdes lēmumu pieņemšana
Valdes izpildsesijā tiek sagatavoti visi noregulējuma lēmumi. Tā pieņem minētos lēmumus, cik vien pilnīgā apmērā iespējams, attiecībā uz tām bankām, par kurām valde ir tieši atbildīga.
Plenārsesijā tiek pieņemti vispārīgāka rakstura lēmumi:
- lēmumi par reglamentu,
- par valdes gada budžetu,
- par ieguldījumiem un personāla jautājumiem.
Valde arī pieņem lēmumus attiecībā uz vienotā noregulējuma fonda izmantošanu virs konkrētām maksimālajām robežvērtībām.
Tā pilnvaro vienoto noregulējuma fondu aizņemties un piesaistīt ārkārtas "ex post" iemaksas.
2. Vienotais noregulējuma fonds
Vienotais noregulējuma fonds ir supranacionālā līmenī izveidots fonds.
Tas tiks izmantots grūtībās nonākušu banku noregulējumam pēc tam, kad būs izsmeltas citas iespējas, piemēram, iekšējās rekapitalizācijas instruments.
Tas tiks finansēts no banku sektora iemaksām.
Vienotais noregulējuma fonds tiks izveidots 8 gadu laikā. Tam vajadzētu sasniegt vismaz 1 % no visu to kredītiestāžu segto noguldījumu summas, kurām piešķirtas darbības atļaujas banku savienības dalībvalstīs. Tā aplēstā summa būs apmēram 55 miljardi EUR.
Katras bankas atsevišķo iemaksu lielumu aprēķinās proporcionāli tās saistību apjomam (izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus) attiecībā uz visu kredītiestāžu, kam piešķirta darbības atļauja iesaistītajās dalībvalstīs, kopējām saistībām (izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus). Iemaksas tiks koriģētas proporcionāli riskiem, ko uzņēmusies katra iestāde.
Kā darbojas vienotais noregulējuma fonds?
Valstu līmenī iekasētās banku iemaksas tiks pārskaitītas uz vienoto noregulējuma fondu.
Priekšnoteikums, lai piekļūtu fondam, ir iekšējas rekapitalizācijas noteikumu un Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā paredzēto principu piemērošana.
Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots viens no galvenajiem banku savienības principiem – banku maksātnespējas izmaksas būtu jāsedz finanšu nozarei, nevis nodokļu maksātājiem.
8 gadu pārejas periods
Fondu sākotnēji veidos "valstu nodalījumi". 8 gadu pārejas posmā tos pakāpeniski apvienos. Šo iemaksāto līdzekļu izmantošanas "kopīgošanu" sāks ar 40 % pirmajā gadā un 20 % otrajā gadā, un pēc tam atlikušo 6 gadu laikā to pastāvīgi palielinās par vienādām summām, līdz valstu nodalījumi beigs pastāvēt.
Līdzekļu pārskaitīšana un kopīgošana ir paredzēta atsevišķā starpvaldību nolīgumā starp dalībvalstīm, kuras pievienojas banku savienībai. Šādu lēmumu pieņēma Padome, lai nodrošinātu maksimālu juridisko noteiktību, ņemot vērā bažas par juridiskiem un konstitucionāliem aspektiem dažās dalībvalstīs.
Nolīgumu 2014. gada 21. maijā parakstīja 26 dalībvalstis (visas ES valstis, izņemot Zviedriju un Apvienoto Karalisti). Atsevišķā deklarācijā parakstītājvalstis paziņoja par savu ieceri ratifikācijas procesu pabeigt laikus, pirms vienotais noregulējuma mehānisms sāk darboties 2016. gada 1. janvārī.
2015. gada 30. novembrī pietiekams dalībvalstu skaits bija ratificējis starpvaldību nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu. Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad ratifikācijas instrumentus ir deponējuši parakstītāji, kas piedalās banku savienībā, pārstāvot vismaz 90 % no kopējā visu iesaistīto dalībnieku svērto balstu skaita.
Tām dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces un kuras ir parakstījušas nolīgumu, no minētā nolīguma izrietošās tiesības un pienākumi būs jāievēro tikai tad, kad tās būs pievienojušās vienotajam uzraudzības mehānismam un vienotajam noregulējuma mehānismam.
- Nolīgums par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Papildu finansēšanas noteikumi
2013. gada decembrī ES finanšu ministri pieņēma paziņojumu, kurā precizēts, ka sākotnējā vienotā noregulējuma fonda izveides posmā pagaidu finansējums būs pieejams no valstu avotiem, ko papildinās ar banku nodevām, vai no Eiropas Stabilitātes mehānisma atbilstoši esošajām procedūrām.
Tas ir nepieciešams, lai vienotajam noregulējuma fondam pārejas posmā nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus.
2015. gada decembrī dalībvalstis, kuras piedalās banku savienībā, vienojās izveidot pagaidu finansēšanas kārtības sistēmu: no 2016. gada katrā iesaistītajā dalībvalstī stājas spēkā saskaņotais aizdevuma līgums ar Vienoto noregulējuma valdi, kurš valdei nodrošina individuālu valsts kredītlīniju, ar ko attiecīgā dalībvalsts atbalsta savu valsts nodalījumu vienotajā noregulējuma fondā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka fonds pareizi darbojas iespējama finansējuma trūkuma gadījumā, kas attiecīgajā dalībvalstī izveidojies pēc banku noregulējuma.
Kredītlīniju maksimālā kopējā summa eurozonas dalībvalstīs, par kuru panākta vienošanās, ir 55 miljardi EUR.
Valstu kredītlīnijas tiks izmantotas kā pēdējais līdzeklis, kad ir izsmelti visi citi finanšu avoti, kas pieejami saskaņā ar banku savienības noteikumiem.
Valstu kredītlīniju sistēmas mērķis ir nodrošināt nodokļu maksātāju aizsardzību, un tai vidējā termiņā nebūs nozīmīgas ietekmes uz dalībvalstu finansēm, jo no kredītlīnijām izmaksātās summas katras valsts banku sektoram būs jāatmaksā.
Sistēma arī nodrošinās visu iesaistīto dalībvalstu vienādas tiesības un pienākumus, un tā neradīs nekādas izmaksas valstīm, kuras nepiedalās banku savienībā.
Būs iespējami arī pagaidu līdzekļu pārvedumi starp valstu nodalījumiem.
Pārejas posmā tiks izveidots kopīgs atbalsta mehānisms. Tas vienotajam noregulējuma fondam ļaus vieglāk ņemt aizņēmumus, un beigās tas tiks atmaksāts no banku sektora iemaksām.
Vienotais noregulējuma fonds (Infografika)
Kā darbojas vienotais noregulējuma mehānisms?
Mehānismam ir šādi posmi:
1. Eiropas Centrālā banka, kas ir uzraudzības iestāde, paziņo Vienotajai noregulējuma valdei, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.
Šādu lēmumu pēc savas iniciatīvas var pieņemt arī Vienotās noregulējuma valdes izpildsesijā, ja ECB 3 dienu laikā, kopš tā ir informēta, nesniedz nekādu atbildi.
2. Izpildsesijā tiek pieņemts lēmums, vai ir iespējams privāts risinājums un vai noregulējums ir nepieciešams sabiedrības interesēs.
3. Ja noregulējuma nosacījumi nav izpildīti, banka tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
4. Ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, Vienotā noregulējuma valde pieņem noregulējuma shēmu. Shēmā ir noteikta noregulējuma rīku piemērošana un vienotā noregulējuma fonda izmantošana. Valde tūlīt pēc noregulējuma shēmas pieņemšanas to nosūta Komisijai.
5. Shēma stājas spēkā 24 stundu laikā pēc tam, kad to ir apstiprinājusi valde. Šajā laikā Komisija var vai nu pieņemt shēmu, vai arī:
- iebilst pret Vienotās noregulējuma valdes pieņemtās noregulējuma shēmas aspektiem, uz kuriem attiecas rīcības brīvība,
- ierosināt, lai Padome iebilst pret shēmu, pamatojoties uz to, ka noregulējums nav nepieciešams sabiedrības interesēs. Šajā gadījumā Padome lemj ar vienkāršu balsu vairākumu,
- ierosināt, lai Padome apstiprina būtiskas fonda apjoma izmaiņas, kuras paredzētas noregulējuma shēmā, vai arī iebilst pret tām (par būtiskām uzskatāmas izmaiņas, kas veido 5 % vai vairāk no valdes ierosinātā fonda apjoma).
Ja Komisija nolemj ierosināt, lai Padome iebilstu, Komisijai tas jādara 12 stundu laikā no brīža, kad valde ir apstiprinājusi attiecīgo noregulējuma shēmu, tādējādi ļaujot Padomei pieņemt lēmumu nākamo 12 stundu laikā.
Ja Padome iebilst pret to, ka iestādei piemēro noregulējumu, attiecīgo iestādi likvidē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
6. Tad valde nodrošina, ka attiecīgās valsts noregulējuma iestādes veic nepieciešamās noregulējuma darbības.
Citi vienotā noregulējuma mehānisma dalībnieki
ES Padome:
- ieceļ Vienotās noregulējuma valdes locekļus,
- (pieņemot īstenošanas aktu) nosaka, kā banku sektoram jāveic "ex ante" iemaksas vienotajā noregulējuma fondā,
- dažos gadījumos var iebilst pret konkrētu noregulējuma shēmu.
Eiropas Komisija
Lai tiktu ievērota Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, kādai ES iestādei ir jāapstiprina valdes pieņemtā noregulējuma shēma.
Praksē tas nozīmē, ka tā būs Eiropas Komisija, kurai būs jāapstiprina noregulējuma shēma vai jāiebilst pret Vienotās noregulējuma valdes pieņemtu noregulējuma shēmu aspektiem, uz kuriem attiecas rīcības brīvība.
Komisija var arī ierosināt, lai Padome iebilstu pret noregulējuma shēmu gadījumos, kad nav ievērots sabiedrības interešu kritērijs vai kad ir būtiski grozīta no vienotā noregulējuma fonda izmantojamā summa.
Eiropas Centrālā banka
Kā banku savienībā ietilpstošo baku uzraudzītājiestāde tā paziņo Vienotajai noregulējuma valdei, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.
Valstu noregulējuma iestādes
Iesaistīto dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par plānošanu un noregulējuma plānu pieņemšanu attiecībā uz tām bankām, par kurām Vienotā noregulējuma valde nav tieši atbildīga.
Turklāt tās īsteno visus tām adresētos lēmumus saskaņā ar Vienotās noregulējuma valdes norādēm.
Ja valsts noregulējuma iestāde nepilda Vienotās noregulējuma valdes lēmumu, valdei ir pilnvaras izpildu rīkojumus tieši adresēt grūtībās nonākušajai bankai.
Kāpēc vajadzīgs vienotais noregulējuma mehānisms?
Ar vienoto noteikumu kopumu zināmā mērā ir saskaņoti dalībvalstu tiesību akti un paredzēti kopēji noregulējuma instrumenti un pilnvaras valstu iestādēm. Tomēr tas arī valstu iestādēm sniedz zināmu rīcības brīvību attiecībā uz to, kā minētie instrumenti būtu piemērojami un kā noregulējuma procedūru nolūkos būtu izmantojami valstu finanšu noteikumi.
Tāpēc, lai nodrošinātu kopēju pieeju, kā strādāt ar grūtībās nonākušām bankām, un tādējādi palielinātu finanšu sektora stabilitāti iesaistītajās dalībvalstīs, tika izstrādāts vienotais noregulējuma mehānisms.
Turklāt tas ir paredzēts, lai novērstu krīžu negatīvo ietekmi uz neiesaistītajām dalībvalstīm un tādējādi atvieglotu iekšējā tirgus darbību.
Vienota mehānisma izveide bija nepieciešama arī tādēļ, lai novērstu risku, ka dalībvalstis pieņem atsevišķus un, iespējams, nekonsekventus lēmumus par pārrobežu banku grupu noregulējumu, kas varētu ietekmēt noregulējuma kopējās izmaksas.
Vienotais noregulējuma fonds ir paredzēts, lai novērstu to, ka bankas ir atkarīgas no valstu budžetu atbalsta, un to, ka dalībvalstis izmanto atšķirīgas pieejas finansēšanas mehānismu izmantošanai. Tas arī palīdzēs novērst situācijas, kad banku noregulējumam valstu līmenī būtu nesamērīga ietekme uz reālo ekonomiku.
Visbeidzot – supranacionāla noregulējuma sistēma bija nepieciešama, lai papildinātu ES līmeņa pārraudzības sistēmu – vienoto uzraudzības mehānismu. Tas palīdz novērst iespējamas domstarpības starp ECB un valstu noregulējuma iestādēm.
Tāpēc vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nostiprināt uzticēšanos banku sektoram, novērst noguldījumu masveida izņemšanu un kaitīgas ietekmes izplatību, līdz minimumam samazināt negatīvas attiecības starp bankām un valstu valdībām un novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību finanšu pakalpojumu jomā.
Stāšanās spēkā
Noteikumus par noregulējuma plānošanas sagatavošanu, informācijas apkopošanu un sadarbību ar valstu noregulējuma iestādēm piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Noteikumus par noregulējuma plānošanu, agrīnu intervenci, noregulējuma darbībām un noregulējuma instrumentiem, tostarp par akcionāru un kreditoru iekšēju rekapitalizāciju, piemēro no 2016. gada 1. janvāra.
Starpvaldību nolīgums par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad ratifikācijas instrumentus ir deponējuši parakstītāji, kas piedalās VUM/VNM, pārstāvot 90 % no kopējā visu iesaistīto dalībnieku svērto balstu skaita.