Tīklu un informācijas drošība – izrāviens sarunās ar EP

Padomes prezidentvalsts Latvija 2015. gada 29. jūnijā vienojās ar Eiropas Parlamentu par galvenajiem principiem, ko paredzēts ietvert direktīvas projektā par tīklu un informācijas drošību. Minētie principi pēc tam būs jāpārvērš tiesību normās, lai vēlāk varētu panākt galīgo vienošanos par direktīvu. Prezidentvalsts par šā ceturtā trialoga iznākumu informēs dalībvalstu vēstniekus Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmē 30. jūnijā.

"Kiberuzbrukumu pieaugums ir viens no lielākajiem draudiem, ar ko patlaban saskaramies, un šodienas vienošanās par vispārējo paketi ir liels solis ceļā uz to, lai pabeigtu pirmos ES mēroga pasākumus šā drauda novēršanai," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. "Tas arī parāda, ka ES vadītāji, kas piektdien aicināja ātri pieņemt direktīvu, šo jautājumu uzskata par prioritāru."

Stingrāka kiberdrošības risku pārvaldība un ziņošana par incidentiem visā ES

Jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka izraudzītajiem operatoriem, kas sniedz pamatpakalpojumus (tādās jomās kā enerģētika un transports), ir jāveic ar tīkliem saistīto risku pārvaldības pasākumi un par incidentiem jāziņo iestādēm. Pamatojoties uz direktīvā izklāstītiem skaidriem kritērijiem, dalībvalstis noteiks, uz kuriem pamatpakalpojumu sniegšanas operatoriem direktīva būtu jāattiecina. Lai novērstu, to ka operatoru noteikšana dalībvalstīs ir sadrumstalota, tiks ieviesti īpaši noteikumi. Taču tie nav paredzēti tādēļ, lai vājinātu dalībvalstu prerogatīvas vai bažas par drošību.
 

Tika panākta vienošanās, ka pret digitālo pakalpojumu platformām un pamatpakalpojumiem attieksies atšķirīgi. Jautājumu sīkāk apspriedīs tehniskā līmenī.

Dalībvalstīm būs jāizveido tīklu un informācijas drošības plāns un jāizraugās kompetentās iestādes. Lai stratēģiskā līmenī risinātu tīklu un informācijas drošības jautājumus un lai vadītu operatīvās darbības, tiks izveidota ES līmeņa sadarbības grupa. Lai nodrošinātu šādu operatīvo sadarbību, tiks izveidots tīkls, kurā darbosies valstu vienības reaģēšanai uz datoru drošības incidentiem. Tas palīdzēs vairot paļāvību un uzticēšanos dalībvalstu starpā.

Kādi būs ieguvumi no Kiberdrošības direktīvas?

Tīklu un informācijas drošības priekšlikuma mērķis ir panākt, lai visā ES būtu droša un uzticama digitālā vide. Iedzīvotāji un patērētāji vairāk uzticēsies ikdienā izmantotajām tehnoloģijām, pakalpojumiem un sistēmām. Lielāka uzticība nozīmēs iekļaujošāku kibertelpu un arvien straujāk augošu digitālu ekonomiku, kas veicinās ekonomikas atveseļošanos. Valdības un uzņēmumi, sniedzot pamatpakalpojumus gan savā valstī, gan citās valstīs, varēs vairāk paļauties uz digitālajiem tīkliem un digitālo infrastruktūru. Ja e-tirdzniecības platformas būtu drošākas, lielāks skaits klientu iepirktos tiešsaistē un pavērtos jaunas iespējas. Ieguvēji būtu arī informācijas un sakaru tehnoloģiju jomas drošības produktu nodrošinātāji un attiecīgu pakalpojumu sniedzēji, jo pieaugtu pieprasījums pēc viņu produktiem un pakalpojumiem, un rezultāts būtu inovatīvi produkti un apjomradīti ietaupījumi. Labums būtu arī ES ekonomikai, jo nozares, kas lielā mērā paļaujas uz tīklu un informācijas drošību, saņems lielāku atbalstu, lai spētu piedāvāt uzticamāku pakalpojumu.

Kā šis priekšlikums iegūs likuma spēku?

Prezidentvalsts Padomes vārdā risina sarunas ar Eiropas Parlamentu par direktīvas noteikumiem. Lai tiesību aktu varētu pieņemt, tas jāapstiprina abām iestādēm. Sarunas turpināsies Luksemburgas prezidentūras laikā.

 

• Kiberdrošības uzlabošana visā ES