ES rūpniecības politikas stratēģija – Padome pieņem secinājumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT par Padomes 2017. gada maija [1] un novembra [2] secinājumiem, kā arī Eiropadomes 2017. gada jūnija secinājumiem [3], kuros visos bija uzsvērta nepieciešamība izstrādāt visaptverošu un ilgtermiņa ES rūpniecības stratēģiju,

1. UZSVER, ka ir svarīgi stiprināt rūpniecisko pamatu, kas ir viens no galvenajiem Eiropas nākotnes elementiem, un paturēt prātā, ka Eiropas rūpniecība joprojām ir ļoti nozīmīgs produktivitātes, izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības virzītājspēks un Eiropas pārticības stūrakmens; šajā sakarā UZSKATA, ka Komisijas 2017. gada paziņojums "Atjaunināta ES rūpniecības politikas stratēģija" [4] ir svarīgs signāls un lietderīgs pirmais solis uz nākotni vērstas ES rūpniecības stratēģijas izstrādē;

2. ATKĀRTOTI NORĀDA, ka pilnībā funkcionējošs iekšējais tirgus digitālajā laikmetā ir viens no rūpniecības konkurētspējas stiprināšanas pamatpīlāriem, un UZSVER, ka šajā sakarā ir svarīgi īstenot iekšējā tirgus noteikumus un panākt to izpildi; UZSKATA – lai risinātu problēmas un izmantotu iespējas, kas rodas, rūpniecībai ir vajadzīga skaidra, prognozējama un nediskriminējoša regulatīvā vide, kas ļautu veikt uz nākotni vērstas investīcijas; šajā sakarā ATGĀDINA, cik svarīgi ir ar darījumdarbību saistīti pakalpojumi, un UZSVER, ka ir jālikvidē atlikušie nepamatotie vai nesamērīgie šķēršļi; tāpēc AKCENTĒ to, ka ir vajadzīga strukturēta un visaptveroša ilgtermiņa stratēģiska pieeja;

3. ņemot vērā ilgtermiņa rūpniecības politiku un pasākumus citos pasaules reģionos, UZSKATA, ka ES ir vajadzīga kopīga pieeja, kura balstīta uz mūsu ekonomikas un uzņēmumu konkurences priekšrocībām, kurā tiek ņemts vērā Eiropas modelis ar augstiem vides un sociālajiem standartiem un iezīmēts vērienīgs ilgtermiņa redzējums par to, kāda pēc desmit un vairāk gadiem varētu būt Eiropas rūpniecība, kas sniegtu labumu iedzīvotājiem un ekonomikai; ATZĪST, ka ļoti nozīmīgās un dažkārt kardinālās pārmaiņas, kas notiek rūpniecībā, var palīdzēt radīt jaunas darbvietas, palielināt ražošanu Eiropā un padarīt problēmas par iespējām – ja vien tiek izmantota šīm pārmaiņām atbilstoša pieeja;

4. PAUŽ GANDARĪJUMU par ES digitālajā jomā īstenotajām iniciatīvām un, ņemot vērā to, ka ātrums un apjoms ir izšķiroši, lai veiksmīgi darbotos tirgū, AICINA pastiprināt centienus un ātri īstenot politikas prioritātes attiecībā uz rūpniecības digitalizāciju, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tiktu stiprinātas tādas iniciatīvas kā digitālās inovācijas centri un citas Eiropas rūpniecības digitalizācijas platformas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālo pārveidi; ATKĀRTOTI NORĀDA, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējai pasaules tirgos svarīgi ir vērienīgi, saskaņoti, konsekventi, savlaicīgi izstrādāti un rūpniecības virzīti sadarbspējas standarti;

5. UZSVER – lai varētu darboties datu ekonomikā, uzņēmumiem ir pastāvīgi jākoncentrējas uz inovatīvu attīstību un jāiet līdzi svarīgākajām uz nākotni vērstām tendencēm, tostarp lietu internetam, mākslīgajam intelektam, robotikai, lielajiem datiem un platformām, savienotām un autonomām sistēmām, 5G, 3D drukai, standartizācijai, IKT drošībai un blokķēdei; AKCENTĒ – tā kā dati mūsu savienotajā pasaulē kļūst par jaunu konkurences faktoru, ES būtu jāstiprina datu glabāšanas, mākoņdatošanas, kā arī augstas veiktspējas apstrādes tehnoloģijas un spējas nolūkā nodrošināt augsta līmeņa kiberdrošību, datu aizsardzību un uzticamus IKT pakalpojumus; ATZĪST ievērojamo risku saistībā ar IKT iespējotiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un šā īpašuma piesavināšanos un to, ka ir svarīgi rast atbildi uz šo apdraudējumu;

6. UZSVER, ka ES spēja izmantot jaunās tehnoloģijas ir atkarīga no tās inovācijas spējas un ka tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi panākt būtiskas un efektīvākas investīcijas un pareizo pētniecības, izstrādes un inovācijas satvaru – arī saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu; UZSKATA, ka labāka zināšanu pārnese un progresīvu tehnoloģiju un svarīgu pamattehnoloģiju ietveršana rūpnieciskajā pamatā ir būtiska, lai veicinātu produktivitātes pieaugumu un vispārējo rūpniecības konkurētspēju; ATGĀDINA, ka saikne starp uzņēmumiem un pētniecību, kā arī izstrādi un inovāciju ir būtiska ieviešanai un izmantošanai tirgū un zināšanu transformēšanai jaunās precēs un pakalpojumos un ka visā ES būtu jāpanāk inovācijas centru izveide, izvēršana un to savstarpējo saišu radīšana, lai tādējādi stiprinātu inovācijas ekosistēmu;

7. AICINA turpināt attīstīt Eiropas kopu politiku nolūkā veidot saites starp reģionālām kopām un izvērst tās par Eiropas mēroga pasaules klases kopām, kuru pamatā ir lietpratīgas specializācijas principi, lai tādējādi atbalstītu jaunu vērtības ķēžu radīšanu visā Eiropā;

8. ATZĪST, ka pastāv neizmantots potenciāls attiecībā uz inovatīviem Eiropas projektiem un ka būtu jāatbalsta liela mēroga inovācijas iniciatīvas un kardināla inovācija; UZSVER, cik svarīgas ir uzsāktās publiskā un privātā sektora partnerību iniciatīvas, inovācija un investīcijas, un atzinīgi VĒRTĒ paziņojumu par ES valsts atbalsta modernizāciju, kurā ir izklāstīti kritēriji saistībā ar atbalstu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs, kā mērķis ir sekmēt liela mēroga starpvalstu inovatīvus projektus;

9. UZSVER, cik svarīgs inovācijas veicināšanai un ES rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai ir publiskais iepirkums, tostarp iepirkums pirmskomercializācijas posmā un inovācijas publiskais iepirkums, un atzinīgi VĒRTĒ tādas iniciatīvas kā, piemēram, nesen pieņemtais paziņojums "Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā", kuru nolūks ir izmantot iepirkumu kā stratēģisku instrumentu, lai veicinātu pāreju uz inovatīvāku, videi draudzīgāku un sociāli iekļaujošāku ekonomiku;

10. paturot prātā, ka konkurencei tirgus ekonomikā ir ārkārtēja nozīme ekonomikas virzībā uz inovāciju, ATZĪST, ka attiecībā uz inovāciju un digitālo pāreju ES un tās dalībvalstīm – lai tās spētu konkurēt pasaules mērogā – būtu jāatbalsta investīcijas un jārada privātiem investīciju fondiem labvēlīgi nosacījumi, tostarp inovatīvi finansēšanas veidi un mērķtiecīgi izaugsmes atbalsta pasākumi, kuri paredzēti MVU un jaunuzņēmumiem, kas ir ES ekonomikas pamats; NORĀDA arī, ka ir vajadzīgas pastāvīgas specifiskas rīcībpolitikas, kas paredzētas augošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kā arī lielāks atbalsts inovācijai ar augstu tehnoloģisko risku un ilgtermiņa investīciju perspektīvu; UZSVER, ka ir vajadzīgs pareizs ES, dalībvalstu, reģionu un privātā sektora investīciju un finansēšanas instrumentu apvienojums;

11. UZSVER, ka Savienības rūpniecības izaugsmes veicināšanai ir vajadzīgas pareizās prasmes un ka digitālās pārejas izmantošanas nolūkā uzmanība jāpievērš jo īpaši Eiropas darbaspēka nepietiekamajām digitālajām prasmēm un IKT speciālistu, kā arī absolventu trūkumam tādās jomās kā dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika; ATKĀRTOTI APSTIPRINA, ka nozaru papildu plāniem ir potenciāls kļūt par pamatu, kas palīdzētu augšupēji apzināt konkrētām nozarēm nepieciešamās prasmes, plašākas uzņēmumu un izglītības nozares partnerības, kā arī specifiskas investīcijas jauniešu prasmēs un mūžizglītībā;

12. UZSKATA, ka izaugsmes un darbvietu radīšanai ļoti svarīga ir tirdzniecība; ATZĪST, ka ES rūpniecībai nozīmīgas ir globālās vērtību veidošanas ķēdes un tirdzniecība; NORĀDA uz pasaules mēroga pārmaiņām tirdzniecības politikā un tāpēc ATKĀRTOTI UZSVER, cik svarīga ir ES pieeja tādas stabilas tirdzniecības politikas īstenošanai, ar ko atbalsta atvērtu un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kur centrāla loma ir PTO, paužot pārliecību, ka tirdzniecība un investīcijas var būt brīvas tikai tad, ja tās ir arī godīgas un savstarpēji izdevīgas; šādas stabilas tirdzniecības politikas kontekstā un tiecoties veicināt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus, MUDINA visus iesaistītos rīcībspēkus sagatavot pienācīgu atbildi par to, kā rīkoties saistībā ar trešo valstu rūpniecības stratēģijām, sekmējot Eiropas uzņēmumu integrāciju globālās vērtību veidošanas ķēdēs – arī no ilgtermiņa konkurētspējas viedokļa;

13. UZSVER, ka privātā sektora ieguldījums ir būtisks, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, proti, cīnītos pret klimata pārmaiņām un nodrošinātu ilgtspējību; NORĀDA, ka apmierinošus rezultātus var panākt tikai ar redzējumu, partnerību un tādu pamatnosacījumu radīšanu, kas ir piemēroti inovācijai un jauniem darījumdarbības un ražošanas modeļiem, tostarp veicot pasākumus, ar ko atbalsta rūpniecības nozaru pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; ATZINĪGI VĒRTĒ centienus, kas īstenoti dažādās nozarēs, lai izstrādātu ilgtermiņa pārejas ceļvežus laikposmam līdz 2030. gadam un pēc tam – līdz pat 2050. gadam –, un AICINA Komisiju kopā ar rūpniecības nozari un dalībvalstīm aktīvi sadarboties ar visām nozarēm nolūkā turpināt izstrādāt šādus ceļvežus un to savstarpējo saikni kā ieguldījumu turpmākajā visaptverošajā un ilgtermiņa ES rūpniecības stratēģijā;

14. AICINA izstrādāt visaptverošu rūpniecības politiku, kas ļautu optimāli izmantot iespējas, kuras rada pāreja uz drošām un ilgtspējīgām tehnoloģijām un mazoglekļa un aprites ekonomiku, un kas būtu līdzsvarā ar saskaņotu Eiropas klimata un enerģētikas politiku, nolūkā izveidot spēcīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu Eiropas rūpniecisko pamatu; UZSVER, ka šādā visaptverošā politikā būtu jāņem vērā ilgtspējīga apgāde ar izejvielām un ES klimata politikas ārējā dimensija un vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā risināt augstu enerģijas izmaksu problēmu un novērst būtiski nelabvēlīgu stāvokli starptautiskajā konkurencē, jo īpaši attiecībā uz energoietilpīgām nozarēm;

15. ATKĀRTOTI NORĀDA, ka rūpniecības konkurētspējas problēmjautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj visās ES politikas jomās, un ATKĀRTO savu aicinājumu Komisijai izvērtēt to, kāda ietekme ir rūpniecības politikas iekļaušanai ES stratēģiskajās iniciatīvās, un nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā iekļaušanu padarīt efektīvāku; NORĀDA, ka kumulatīvo izmaksu novērtējumi un nevajadzīga regulatīvā sloga samazināšana ir neatņemama jebkādu visaptverošu centienu daļa, ar kuriem atbalstīt ES rūpniecības globālo konkurētspēju; Šajā sakarā UZSVER, cik svarīgi ir konkrēti mērķi nevajadzīga regulatīvā sloga samazināšanai un ka vienlaikus arī jāievēro esošie aizsardzības standarti un nav pieļaujama tiesību aktu pamatmērķu apdraudēšana; UZSVER, ka ar sistemātiskiem ES līmeņa pasākumiem varētu efektīvi papildināt valsts un reģionāla līmeņa pasākumus un tādējādi uzlabot koordināciju un sinerģiju starp ES un dalībvalstu rīcībpolitikām; AICINA Komisiju nodrošināt, ka iniciatīvu izstrādē rūpīgāk tiek piemērots MVU tests;

16. ATGĀDINA, ka atbilstoši politikas pamatvirzieni vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stimulēt jaunas un augošas nozares ar augstu izaugsmes potenciālu un nozares, kas saskaras ar ekonomikas pārmaiņām;

17. NORĀDA – lai efektīvi īstenotu visaptverošu ES rūpniecības politiku, ir jāizvirza stratēģiski mērķi un nepārtraukti jāuzrauga, cik sekmīga ir to izpilde; tāpēc AICINA Komisiju pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pastiprināt darbu pie atbilstošiem rūpniecības politikas mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam un pēc tam, un saskaņot ES rūpniecības, enerģētikas un vides (tostarp klimata pārmaiņu jomā) politikas ietvaros īstenotos centienus; ar interesi ŅEM VĒRĀ neseno ES Rūpniecības dienu, tostarp Apaļā galda augsta līmeņa diskusiju "Rūpniecība 2030" rīkošanu, no kurām tiek sagaidīts pozitīvs un savlaicīgs ieguldījums visaptverošas un ilgtermiņa ES rūpniecības stratēģijas izstrādē, un AICINA Komisiju informēt dalībvalstis par Apaļā galda diskusiju norisi;

18. UZSVER nepieciešamību pārraudzīt to, kā tiek īstenoti rūpniecības politikas mērķi, un – pat vēl svarīgāk – nepieciešamību ar atbilstošiem rādītājiem pārraudzīt ES rūpniecības attīstības tendences, paturot prātā, ka rādītājiem jābūt izmērāmiem, laika ziņā piemērotiem un – ja ir iespējams – ar tiem būtu jāspēj izdarīt salīdzinājumus pasaules mērogā;

19. UZSVER – lai Eiropa arī turpmāk saglabātu konkurētspēju pasaulē, ir steidzami nepieciešama visaptveroša un ilgtermiņa ES rūpniecības stratēģija, kurai vajadzētu būt izstrādātai vēlākais līdz nākamā ES iestāžu darba cikla sākumam; šajā nolūkā AICINA Komisiju balstīties uz esošo pārvaldības struktūru un pievērsties visu to elementu, tostarp rīcības plāna, sagatavošanai, kas veidos nākotnes stratēģiju; NORĀDA arī uz nepieciešamību šajā procesā cieši iesaistīt dalībvalstis un ATKĀRTOTI APSTIPRINA Konkurētspējas padomes stratēģisko lomu politisko norāžu sniegšanā un dinamikas nodrošināšanā.

[1] Dok. 9760/17.
[2] Dok. 15223/17.
[3] Dok. EUCO 8/17, 15. punkts.
[4] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai "Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā – Atjaunināta ES rūpniecības politikas stratēģija", dok. 12202/17 + ADD 1.