Labāka personu apliecinošu dokumentu drošība: Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos

ES ievieš stingrākus drošības pasākumus attiecībā uz personas apliecībām, lai mazinātu identitātes viltošanu. Šodien Padomes prezidentvalsts Rumānijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji panāca neoficiālu vienošanos par regulu, kura stiprinās ES pilsoņu personas apliecību drošību un ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas nav ES pilsoņi, izdoto uzturēšanās dokumentu drošību. Neoficiālo vienošanos tagad iesniegs pastāvīgajiem pārstāvjiem apstiprināšanai Padomes vārdā.

Ierosinātie jaunie noteikumi uzlabos šo dokumentu drošību, ieviešot minimālos standartus gan attiecībā uz tajos ietverto informāciju, gan aizsardzības elementiem, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, kuras tos izdod.

Drošību visā ES var panākt, tikai garantējot drošību katrā dalībvalstī. Jaunie noteikumi par drošības standartiem attiecībā uz personu apliecinošiem dokumentiem ļaus mums vieglāk atklāt dokumentu viltošanas un identitātes zādzības, apgrūtinot rīcības iespējas teroristiem un noziedzniekiem, bet vienlaikus sekmējot brīvu pārvietošanos patiesiem ceļotājiem. Karmena Daniela Dana, Rumānijas iekšlietu ministre

Personas apliecību drošības standarti

Saskaņā ar ierosinātajiem jaunajiem noteikumiem personas apliecības būs jāražo vienotā kredītkaršu formātā (ID-1), tajās būs mašīnlasāmā zona un tās atbildīs ICAO (Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas) noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem. Apliecībās būs jāietver arī kartes turētāja fotoattēls un divi pirkstu nospiedumi, kas digitālā formātā saglabāti bezkontakta mikroshēmā. Personas apliecībās ES karoga iekšpusē tiks norādīts izdevējas dalībvalsts kods.

Personas apliecībām būs minimālais derīguma termiņš 5 gadi un maksimālais derīguma termiņš 10 gadi. Personām, kam ir 70 gadi vai vairāk, dalībvalstis var izdot personas apliecības ar ilgāku derīguma termiņu. Ja personas apliecību izdod nepilngadīgajiem, tās derīguma termiņš var būt mazāks nekā 5 gadi.

Veco personas apliecību pakāpeniska izņemšana

Sarunu pilnvarojumā ir paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2 gadus pēc pieņemšanas; tas nozīmē, ka no šī datuma visiem jaunajiem izdotajiem dokumentiem ir jāatbilst jaunajiem kritērijiem.

Vispārīgā gadījumā esošās personas apliecības, kuras neatbilst prasībām, vairs nebūs derīgas 10 gadus pēc jauno noteikumu piemērošanas vai pēc derīguma termiņa beigām, atkarībā no tā, kas ir agrāk. Personas apliecības, kas izdotas pilsoņiem, kam ir 70 gadi vai vairāk, joprojām būs derīgas līdz termiņa beigām, ja vien tās atbilst drošības standartiem un ja tām ir mašīnlasāmā zona.

Visnedrošākajām apliecībām, kuras neatbilst minimālajiem drošības standartiem vai kurām nav mašīnlasāmās zonas, derīguma termiņš beigsies piecos gados.

Datu aizsardzības pasākumi

Ierosinātie jaunie noteikumi ietver stingras datu aizsardzības garantijas, lai nodrošinātu, ka ievāktā informācija nenonāk nepareizās rokās. Konkrētāk, valstu iestādēm būs jānodrošina bezkontakta mikroshēmas un tajā saglabāto datu drošība, tā lai to nevarētu uzlauzt vai tai piekļūt bez atļaujas.

Turklāt jaunie noteikumi attiecas tikai uz personas apliecību un tajās saglabājamās informācijas drošību. Tie nerada juridisko pamatu jaunu valsts vai ES līmeņa datu bāzu izveidei, kas ir nosakāma ar valsts tiesību aktiem, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus.

Uzturēšanās atļaujas

Ierosinātajos noteikumos arī ir izklāstīta obligāti norādāmā informācija, kas jāietver ES pilsoņiem izdotajos uzturēšanās dokumentos, un ir saskaņota ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav ES pilsoņi, izdoto uzturēšanās atļauju formāts un citas specifikācijas.

Vispārīga informācija

Pēdējos gados ir ieviesti kopīgi ES drošības standarti personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, tostarp pasēm, vīzām un trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām. Tomēr saskaņā ar esošajiem noteikumiem ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu personas apliecību un uzturēšanās atļauju drošības līmenis dažādās valstīs joprojām būtiski atšķiras, tādējādi palielinot dokumentu viltošanas risku.

Jaunie noteikumi ir izklāstīti regulas projektā, ko Komisija ierosināja 2018. gada 17. aprīlī.

Ierosinātie noteikumi dalībvalstīm neuzliek pienākumu ieviest personas apliecības vai uzturēšanās dokumentus, ja tie nav paredzēti valsts tiesību aktos.