ES civilās aizsardzības mehānisms skaitļos
ES civilās aizsardzības mehānisms palīdz ES un trešām valstīm reaģēt uz ārkārtas situācijām, piemēram, dabas katastrofām, veselības krīzēm vai konfliktiem. Valstis var lūgt palīdzību, izmantojot mehānismu, ja ārkārtas situācijā tiek pārsniegtas to reaģēšanas spējas.
Mehānisms tika aktivizēts 114 reizes 2021. gadā un 102 reizes 2020. gadā, salīdzinot ar 20 reizēm 2019. gadā. Aktivizācijas gadījumu skaits 2020. un 2021. gadā bija augstākais mehānisma pastāvēšanas laikā. Šāds izteikts pieaugums bija saistīts galvenokārt ar Covid-19 pandēmiju.
Mehānisma aktivizācijas pasaulē 2021. gadā
Kartē redzamas 84 valstis, kas 2021. gada saņēma palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Lielākā daļa valstu bija iesniegušas vienu vai divus palīdzības pieprasījumus, bet dažas līdz pat četriem.
Valstis ir iedalītas trīs kategorijās:
- ar Covid-19 saistītas aktivizācijas,
- ar Covid-19 saistītas un citu veidu aktivizācijas,
- citu veidu aktivizācijas.
Pēc tam, kad valsts ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu, Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs mobilizē palīdzību vai speciālās zināšanas. Centrs seko notikumiem visā pasaulē 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un nodrošina ātru ārkārtas atbalsta nosūtīšanu, izmantojot tiešu saikni ar valstu civilās aizsardzības iestādēm.
Civilās aizsardzības operācijām palīdz arī "Copernicus" ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma sagatavotās satelītkartes.
2021. gadā palīdzību lūdza 84 valstis un viena starptautiska organizācija (UNICEF). No pavisam 114 aktivizācijas gadījumiem 36 bija Eiropas Savienībā un 78 ārpus tās.
Mehānisma aktivizācijas (2007-2021)
Aktivizācijas laikā no 2007. gada līdz 2021. gadam:
- 18 – 2007. gadā
- 20 – 2008. gadā
- 28 – 2009. gadā
- 28 – 2010. gadā
- 18 – 2011. gadā
- 21 – 2012. gadā
- 16 – 2013. gadā
- 18 – 2014. gadā
- 19 – 2015. gadā
- 26 – 2016. gadā
- 32 – 2017. gadā
- 20 – 2018. gadā
- 20 – 2019. gadā
- 102 – 2020. gadā
- 114 – 2021. gadā
2020. un 2021. gadā ES civilās aizsardzības mehānismu visbiežāk izmantoja cīņai pret Covid-19, tostarp:
- 127 reizes mehānisms tika aktivizēts individuālo aizsardzības līdzekļu vai medicīniskā aprīkojuma, diagnostikas testu, medicīniskās palīdzības vienību, zāļu un vakcīnu vajadzībām,
- 31 reizes – lai repatriētu ārvalstīs iestrēgušus ES pilsoņus.
Mehānisms tika aktivizēts arī, lai palīdzētu valstīm pārvarēt dabas katastrofas, piemēram, mežu ugunsgrēkus, plūdus, jūras piesārņojumu, vulkānu izvirdumus, ekstremālus laikapstākļus un vētras.
Mehānisma aktivizācijas pa apdraudējuma veidiem (2007-2021)
Mehānisma vidējais aktivizāciju skaits katru gadu laikposmā no 2007. līdz 2019. gadam šādu iemeslu dēļ:
- 6,5 reizes – mežu ugunsgrēki
- 3,6 reizes – plūdi
- 2,1 reizes – iedzīvotāju nemieri, konflikti, iekšzemē pārvietotas personas, bēgļi
- 1,8 reizes – ekstrēmi laikapstākļi vai vētras
- 1,6 reizes – zemestrīces
- 1,1 reizes – bioloģiski/medicīniski iemesli
- 0,6 reizes – konsulārais atbalsts
- 0,4 reizes – jūras piesārņojums
- 0,2 reizes – vulkāna izvirdums
- 4 reizes – citi iemesli
2020. gadā mehānismu aktivizēja šādu iemeslu dēļ:
- 58 reizes – bioloģiski/medicīniski iemesli
- 27 reizes – konsulārais atbalsts
- 7 reizes – ekstrēmi laikapstākļi vai vētras
- 3 reizes – plūdi
- 3 reizes – iedzīvotāju nemieri, konflikti, iekšzemē pārvietotas personas, bēgļi
- 2 reizes – zemestrīces
- vienreiz – mežu ugunsgrēki
- vienreiz – cita iemesla dēļ
2021. gadā mehānismu aktivizēja šādu iemeslu dēļ:
- 71 reizi – bioloģiski/medicīniski iemesli
- 15 reizes – konsulārais atbalsts
- 9 reizes – ugunsgrēki
- 4 reizes – vulkāna izvirdums
- 4 reizes – jūras piesārņojums
- 3 reizes – plūdi
- 2 reizes – iedzīvotāju nemieri, konflikti, iekšzemē pārvietotas personas, bēgļi
- vienreiz – zemestrīces
- 5 reizes – citi iemesli
Laikā no 2007. gada līdz 2021. gadam civilās aizsardzības mehānisms tika aktivizēts vairāk nekā 500 reizes. 2020. un 2021. gadā palīdzības pieprasījumu skaits bija piecas reizes lielāks nekā vidējais pieprasījumu skaits laikposmā no 2007. līdz 2019. gadam. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija vērojams nepārprotams tādu aktivizācijas gadījumu skaita pieaugums, kas saistīti ar bioloģiskiem un medicīniskiem iemesliem, kā arī konsulāriem iemesliem.
Šis pieaugums saistīts galvenokārt ar Covid-19 pandēmiju. 2021. gadā šo pieaugumu veicināja arī konsulārais atbalsts ES pilsoņu evakuācijai konfliktu dēļ.
Plašāka informācija:
- ES civilā aizsardzība (vispārīga informācija)
- Kā ES reaģē uz krīzēm un veido noturību (vispārīga informācija)
- Krīzes koordinācija Padomes līmenī (vispārīga informācija)
- ES civilās aizsardzības mehānisms (Eiropas Komisija)
- Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (Eiropas Komisija)
- "Copernicus" ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums (Eiropas Komisija)