ES civilā aizsardzība
Jebkura pasaules valsts ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību var lūgt palīdzību, ja ārkārtas situācijā to reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos nav pietiekamas.
Kas ir civilā aizsardzība?
Civilā aizsardzība aptver preventīvus pasākumus, ar ko mazina turpmāku ārkārtas situāciju vai katastrofu ietekmi, un palīdzību, ko sniedz iedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama pēc dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas.
Atkarībā no katastrofas veida šī palīdzība var izpausties dažādi, piemēram, kā:
- meklēšanas un glābšanas operācijas,
- mežu un pilsētu ugunsgrēku dzēšana,
- medicīnas personāla izvietošana,
- medicīniskais aprīkojums un zāles,
- ūdens attīrīšana,
- pagaidu ārkārtas patvēruma vieta,
- droša ES pilsoņu repatriācija.
Liela mēroga katastrofu skartas valstis bieži vien ir pārslogotas, un to reaģēšanas spējas ir ierobežotas. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt ES līmenī koordinētu reakciju, kura:
- nodrošina, lai atbalsts tiktu sniegts tur, kur tas ir vajadzīgs,
- novērš palīdzības darba dublēšanos.
Kā darbojas ES civilās aizsardzības mehānisms?
ES civilās aizsardzības mehānisms ES līmenī koordinē reakciju uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Tā mērķi ir šādi:
- sekmēt sadarbību starp valstu civilās aizsardzības iestādēm,
- uzlabot sabiedrības izpratni par katastrofām un sagatavotību tām,
- nodrošināt ātru, efektīvu un koordinētu palīdzību katastrofu skartajiem iedzīvotājiem.
Papildus 27 ES valstīm mehānismā piedalās arī dažas valstis, kas nav ES dalībvalstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija, Turcija un Ukraina.
ES civilās aizsardzības mehānisma darbības kodols ir Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC). Tas uzrauga notikumus visā pasaulē 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un koordinē ES reaģēšanas centienus katastrofu gadījumos.
Civilās aizsardzības operācijām palīdz arī "Copernicus" ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma sagatavotās satelītkartes. "Copernicus" sniegtā savlaicīgā un precīzā ģeotelpiskā informācija ir noderīga, lai noteiktu skartās teritorijas un plānotu katastrofu seku likvidēšanas operācijas.
Mehānismā ir ietverta Eiropas civilās aizsardzības rezerve. Tā ir brīvprātīgi izveidota tādu spēju rezerve, ko dalībvalstis jau iepriekš apņēmušās darīt pieejamu tūlītējai izvietošanai ES teritorijā vai ārpus tās.
ES 2019. gadā izveidoja "rescEU" rezervi, kurā ietilpst:
- ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote,
- medicīniskās evakuācijas lidmašīnas,
- neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības un lauka slimnīcas,
- medicīniskā aprīkojuma krājumi un pārvietojamo laboratoriju spējas,
- atklāšanas, dekontaminācijas un krājumu veidošanas spējas reakcijai uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem negadījumiem un kodolnegadījumiem,
- pagaidu patversmes,
- transports un loģistika.
ES civilās aizsardzības mehānisms arī palīdz koordinēt valstu iestāžu darbības attiecībā uz gatavību katastrofām un to novēršanu un veicina paraugprakses apmaiņu.
Lai nodrošinātu labāku reakciju uz problēmām nākotnē, Padome 2021. gada maijā pieņēma jaunu regulu, lai mehānismu stiprinātu.
Jaunie noteikumi ES nodrošina papildu spējas reaģēt uz jauniem riskiem Eiropas Savienībā un ārpus tās un palielināt "rescEU" rezervi.
2023. gada novembrī ES pieņēma lēmumu par ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru finansēšanu līdz 2027. gada beigām.
ES civilā aizsardzība praksē
Jebkura pasaules valsts, kā arī ANO un tās aģentūras un citas starptautiskas organizācijas var lūgt ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību, ja ārkārtas situācijas mērogs pārsniedz tās spēju pašai reaģēt.
Pēc tam, kad kāda valsts ir lūgusi palīdzību, ERCC koordinē un mobilizē dalībvalstu piedāvāto palīdzību vai speciālās zināšanas.
Kopš 2001. gada civilās aizsardzības mehānisms Eiropas Savienībā un ārpus tās ir iedarbināts vairāk nekā 770 reizes.
Pēdējās izmantošanas reizes:
- Krievijas karš pret Ukrainu,
- konflikts Tuvajos Austrumos,
- mežu ugunsgrēki un plūdi Eiropā,
- zemestrīce Turcijā un Sīrijā (2023. gads),
- Covid-19 izraisītā ārkārtas situācija veselības jomā 2020.–2022. gadā,
- repatriācija no Afganistānas 2021. gadā.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu
Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju, ES koordinē līdz šim lielāko ES civilās aizsardzības mehānisma operāciju.
Visas ES valstis, kā arī Islande, Moldova, Norvēģija, Serbija, Turcija un Ziemeļmaķedonija sniedz konkrētu palīdzību Ukrainai, tostarp nodrošina:
- medicīnas preces,
- elektroenerģijas ģeneratorus,
- pajumtei noderīgus priekšmetus un aizsargapģērbu,
- ugunsdzēsības aprīkojumu,
- pārtiku un ūdens sūkņus.
ES ir izveidojusi loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā, lai efektīvāk nogādātu preces Ukrainai.
Ņemot vērā milzīgo vajadzību pēc medicīnas precēm Ukrainā, ES ir izvietojusi savas stratēģiskās "rescEU" rezerves. ES arī koordinē medicīnisku to Ukrainas pacientu evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama ārstēšana, un ir atvērusi īpašu medicīnas centru Žešovā (Rzeszów) (Polija).
Covid-19 izraisītā ārkārtas situācija veselības jomā
Covid-19 pandēmijas laikā ES palīdzēja koordinēt un finansēt medicīniskā aprīkojuma un ar to saistīto preču piegādi visā Eiropā un pasaulē.
ES civilās aizsardzības mehānisms 2020. un 2022. gadā tika iedarbināts 260 reizes saistībā ar Covid-19 ārkārtas situāciju veselības jomā, kas ir lielākais tā izmantošanas gadījumu skaits mehānisma pastāvēšanas vēsturē.
Sniegtā palīdzība aptvēra:
- aizsardzības līdzekļu, piemēram, masku, cimdu, kombinezonu un aizsargbriļļu, ziedojumus,
- medicīniskās palīdzības vienības un medicīnisko aprīkojumu,
- vakcīnas,
- pacientu ārstēšanu pāri robežām,
- ārvalstīs iestrēgušo ES pilsoņu nogādāšanu mājās.
Civilā aizsardzība un klimata pārmaiņas
Ekstremālie laikapstākļi, ko izraisījušas klimata pārmaiņas, kļūst arvien biežāki, intensīvāki un noturīgāki.
Tādēļ 2022. gada martā Padome pieņēma secinājumus, kuros aicināja turpināt novēršanas, gatavības, reaģēšanas un atgūšanās ziņā civilās aizsardzības sistēmas pielāgot klimata pārmaiņu sekām.
Šajā sakarībā dalībvalstis tiek mudinātas:
- ieguldīt pētniecībā un inovācijā,
- nodrošināt pietiekamu spēju pieejamību valsts līmenī,
- atbalstīt iedzīvotāju sagatavotību.
Šie secinājumi ir nozīmīgs solis ceļā uz ES noturības uzlabošanu.
Klimata pārmaiņas izmaksā dārgi un paņem dzīvības (Infografika)
Padomes Civilās aizsardzības jautājumu darba grupa
Padomē Civilās aizsardzības jautājumu darba grupa (PROCIV) ir struktūra, kas atbild par tādu jautājumu apspriešanu, kuri saistīti ar civilo aizsardzību, piemēram:
- Komisijas tiesību aktu priekšlikumi,
- Padomes secinājumi par konkrētiem tematiem,
- ieguldījumi sarunās starptautiskos forumos.
Tā arī rīko politikas diskusijas un viedokļu apmaiņu par konkrētiem jautājumiem. Darba grupu vada rotācijas kārtībā noteiktā Padomes prezidentvalsts, kura sagatavo darba programmu.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 1. augusts