"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Konkurētspējas padome (iekšējais tirgus un rūpniecība), 2022. gada 29. septembris
Galvenie rezultāti
Vienotā tirgus ārkārtas instruments (VTĀI)
Ministri apmainījās viedokļiem par Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), ar ko Eiropas Komisija iepazīstināja 2022. gada 19. septembrī. Ierosinātais VTĀI ir instruments preču un pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās koordinēšanai un nodrošināšanai krīžu laikā.
Vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Savienības priekšrocībām un svarīga mūsu prezidentūras prioritāte. Nesenās krīzes ir apliecinājušas, ka ir nepieciešams jebkurā laikā nodrošināt atvērtu un pieejamu vienoto tirgu, un to, cik svarīga ir preču brīva aprite un personu brīva pārvietošanās. ES kopīgi strādās, lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem vienotā tirgus darbībā. Ministru viedokļi mums palīdzēs virzīt turpmākās diskusijas Čehijas prezidentūras laikā.
Jozefs Sīkela, Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs
Ministri kopumā atzinīgi novērtēja ar nepacietību gaidīto VTĀI un visi piekrita, ka preču un pakalpojumu brīva aprite un personu brīva pārvietošanās būtu jānodrošina vienmēr, jo īpaši krīžu laikā.
Ministri komentāros uzsvēra, ka VTĀI jābūt samērīgam, un aicināja izveidot atbilstošu pārvaldības struktūru, nodrošinot pareizu līdzsvaru starp dalībvalstu lomu un Eiropas Komisijas lomu. Ministri kopumā vienojās, ka VTĀI jābūt saskaņotam ar esošajiem krīzes instrumentiem un tiem instrumentiem, kuri patlaban tiek apspriesti. Vairāki ministri aicināja skaidri definēt tādus terminus kā "krīze" un noteikt skaidrus kritērijus VTĀI aktivizēšanai. Daži ministri uzsvēra, ka nesen ierosinātajā instrumentā ir jānodrošina pārredzamība un ka ir jāierobežo administratīvais slogs uzņēmumiem.
Ministri apsprieda arī priekšlikumu Produktu ilgtspējas ekodizaina regulai, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā pagājušā gada pavasarī.
Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas mērķis ir nodrošināt, ka fiziskās preces ES tirgū (izņemot pārtiku, barību un zāles) tiek ražotas videi draudzīgākā, apritīgākā un energoefektīvākā veidā. Ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu tiek ieviesta "digitālā produkta pase" un iespēja marķēt produktus, piemēram, attiecībā uz to remontējamību. Tādējādi tiks palielinātas patērētāju zināšanas par to, kā viņu pirkumi ietekmē vidi un kādas ir konkrētu produktu vērtības ķēdes.
Viens no šīs regulas mērķiem ir labākas vienotā tirgus darbības nodrošināšana, ieviešot vienotu noteikumu kopumu nolūkā izvairīties no regulējuma sadrumstalotības. Šajā saistībā ministri sniedza norādes turpmākām sarunām par minēto priekšlikumu. Ministri uzsvēra, ka VTĀI var noteikt normu ilgtspējīgiem produktiem Eiropas Savienībā, un to, kā tas var palīdzēt patērētājiem un uzņēmumiem īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lielākā daļa dalībvalstu atzinīgi novērtēja ierosināto "digitālo produkta pasi" un tās pamatā esošās ekodizaina prasības. Ministri kopumā vienojās, ka "digitālā produkta pase" var palīdzēt nodrošināt aprites ekonomikai piemērotu ilgtspējīgu produktu brīvu apriti vienotajā tirgū.
Dažas dalībvalstis pauda bažas par to, ka priekšlikumā ir paredzēts plaši izmantot deleģētos aktus, un par problēmām, ar kurām valstu tirgus uzraudzības iestādes varētu saskarties jauno prasību īstenošanā. Vairākas dalībvalstis pauda viedokli, ka ir jāizvairās no papildu administratīvā sloga radīšanas ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU.
Neformālo pusdienu laikā ministri apsprieda vienotā tirgus noturību saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ministri apmainījās viedokļiem par nesenajās krīzēs gūto pieredzi un par pasākumiem, kas, viņuprāt, būtu piemēroti, lai veicinātu Ukrainas ekonomikas reintegrāciju ES vērtības ķēdēs. Ministri apsprieda arī enerģētiskās krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu.
Sadaļā "Citi jautājumi" Vācijas delegācija informēja ministrus par iniciatīvu izveidot "Eiropas Transformatīvo tehnoloģiju platformu". Minētā platforma palīdzētu nostiprināt ES tehnisko suverenitāti pārkārtošanās jomā. Tā atbalstītu rūpniecisko vērtības ķēžu veidošanu galvenajās transformatīvajās tehnoloģijās tādās jomās kā vēja enerģija, saules enerģija, siltumsūkņi un elektrotīkli.
Francijas un Vācijas delegācijas informēja ministrus par kopīgu neoficiālu dokumentu par kritiski svarīgu izejvielu piegādes nodrošināšanu. Minētais dokuments ir paredzēts kā ieguldījums darbā, ko veic Komisija, sagatavojot regulatīvu iniciatīvu par kritiski svarīgām izejvielām. Vairākas dalībvalstis atzinīgi novērtēja neoficiālo dokumentu un pauda vēlmi, lai iniciatīvā tiktu ņemtas vērā aprites ekonomikas un reciklēšanas koncepcijas.
Vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Savienības priekšrocībām un svarīga mūsu prezidentūras prioritāte. Nesenās krīzes ir apliecinājušas, ka ir nepieciešams jebkurā laikā nodrošināt atvērtu un pieejamu vienoto tirgu, un to, cik svarīga ir preču brīva aprite un personu brīva pārvietošanās. ES kopīgi strādās, lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem vienotā tirgus darbībā. Ministru viedokļi mums palīdzēs virzīt turpmākās diskusijas Čehijas prezidentūras laikā.
