"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 14.06.2019., 2019. gada 14. jūnijs
Galvenie rezultāti
Stabilitātes un izaugsmes pakts
Padome izbeidza pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Spāniju, apstiprinot, ka tās budžeta deficīts tagad ir zem ES atsauces vērtības, proti, 3 % no IKP.
Līdz ar to visas procedūras, kas tika uzsāktas euro krīzes kulminācijas laikā, tagad ir izbeigtas.
Turpmāk uz Spāniju attieksies ES fiskālo noteikumu preventīvā daļa.
Padome arī pieņēma lēmumus par Ungāriju un Rumāniju, kurām jau piemēro būtiskas novirzes procedūru, apstiprinot, ka nav veiktas efektīvas darbības, un jaunus ieteikumus par pasākumiem, kas jāveic, lai izlabotu novirzes.
Ministri apsprieda arī būtiskus jautājumus, kas skarti konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ar kuriem Komisija nāca klajā 5. jūnijā, pirms Eiropadomes diskusijas 20. un 21. jūnijā.
Tīru planētu – visiem!
Ministri apsprieda Komisijas paziņojumu par stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par klimatneitrālu ekonomiku.
Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam būs vajadzīgi nozīmīgi ieguldījumi, tostarp enerģētikas sistēmās, infrastruktūrā un ēkās. Ar publisko finansējumu vien noteikti nepietiks, lai finansētu visus nepieciešamos ieguldījumus. Tāpēc mums ir jāveicina tādas ieguldījumu stratēģijas, kas mums palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.
Eudžens Teodorovičs, Rumānijas finanšu ministrs
Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta ieguldījumiem un ar finansējumu saistītiem aspektiem Komisijas paziņojumā, atzīstot, ka pārejai būs nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi. Aplēses liecina, ka pašreizējam gada ieguldījumu apjomam, kas ir aptuveni 2 % apmērā no IKP, laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam būs jāpalielinās līdz gandrīz 3 % jeb vairāk nekā 500 miljardiem EUR gadā.
Spilgtākie mirkļi Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē, kas notika 2019. gada 14. jūnijā Luksemburgā
Finanšu darījumu nodoklis
Dalībvalstis, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saistībā ar pašreizējo stāvokli attiecībā uz finanšu darījumu nodokli (FDN), sniedza Padomei jaunāko informāciju, pamatojoties uz Vācijas piezīmi.
Iesaistītās dalībvalstis norādīja, ka tās apspriež FDN iespēju, kas balstīta uz Francijas nodokļa modeli, un iespējamu ieņēmumu kopīgošanu starp iesaistītajām dalībvalstīm – kā ieguldījumu ES budžetā.
Lai gan apspriedēs piedalās visas dalībvalstis, direktīvas pieņemšanai, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, būs nepieciešama iesaistīto valstu vienprātīga vienošanās Padomē.
Padome arī pieņēma ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem, kā arī ziņojumu un secinājumus par Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) veikto darbu.
Padome apstiprināja prezidentvalsts Rumānijas sagatavoto ziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz banku savienību. Komisija arī iepazīstināja ar ziņojumu par to, kā tiek īstenots rīcības plāns attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem.
Padome arī bez apspriešanas pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, un jaunus noteikumus, kas atvieglo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu.
Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam būs vajadzīgi nozīmīgi ieguldījumi, tostarp enerģētikas sistēmās, infrastruktūrā un ēkās. Ar publisko finansējumu vien noteikti nepietiks, lai finansētu visus nepieciešamos ieguldījumus. Tāpēc mums ir jāveicina tādas ieguldījumu stratēģijas, kas mums palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.