"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2025. gada 13. maijs
Galvenie rezultāti
“SAFE”
Padome rīkoja politikas debates par ierosināto instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (“SAFE”). Ministri uzsvēra, ka ir steidzami jāatbalsta Eiropas aizsardzības industrija, un apsprieda “SAFE” instrumenta sniegtās finansiālās palīdzības budžeta un ekonomiskos aspektus.
Mums prioritārā kārtā ir jāatraisa 150 miljardi euro pievilcīgu aizdevumu veidā ieguldījumiem aizsardzības jomā. Prezidentvalsts Polijas mērķis ir “SAFE” regulu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Drošību nevar iegādāties, tā ir jāizveido!
Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs
“SAFE” ir jauns finanšu instruments, kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm palielināt izdevumus kopīgam iepirkumam aizsardzības jomā, dalībvalstīm aizdevumos sniedzot finansiālu palīdzību līdz 150 miljardu EUR apmērā.
Šī kopīgā iepirkuma pieeja dos labumu gan dalībvalstīm, gan industrijai, jo tā palīdzēs palielināt apjomradītus ietaupījumus, samazināt izmaksas un uzlabot sistēmu un komponentu sadarbspēju.
Minētais priekšlikums pašlaik tiek apspriests Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Prezidentvalsts mērķis ir priekšlikumu pieņemt pēc iespējas ātrāk.
Padome tiks aicināta panākt vispārēju pieeju attiecībā uz direktīvu par PVN noteikumiem par importētu preču tālpārdošanu un importa pievienoto vērtību (PVN). Tagad Padome apspriedīsies ar Eiropas Parlamentu par tekstu pirms tā oficiālas pieņemšanas.
Jaunie noteikumi uzlabos PVN iekasēšanu par importētajām precēm, nosakot, ka piegādātāji ir atbildīgi par importa PVN. Tas tiem dos papildu stimulu importa PVN vienas pieturas aģentūru (“IOSS”) izmantot attiecībā uz visām PVN saistībām.
“IOSS” ir kontaktpunkts preču importētājiem no trešām valstīm Eiropas Savienībā. Tās mērķis ir vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa deklarēšanu un samaksu par Eiropas Savienībā importētajām precēm.
Ministri apsprieda konkurētspēju un regulējuma vienkāršošanu un to, kā uzlabot Eiropas uzņēmējdarbības vidi. Šajā darba kārtības punktā galvenā uzmanība tika pievērsta uzkrājumu un ivestīciju savienībai. Komisija uzkrājumu un investīciju savienības stratēģiju pieņēma 2025. gada 19. martā. Tā ir daļa no ES centieniem stiprināt savu konkurētspēju un veicināt ekonomikas izaugsmi, mobilizējot privāto kapitālu.
Šodienas sanāksmē Komisija ar uzkrājumu un investīciju savienību iepazīstināja ministrus, kuri apmainījās viedokļiem par stratēģiju. Ministri atbalstīja uzkrājumu un investīciju savienības mērķi mobilizēt privāto kapitālu. Tika uzsvērts, cik svarīgi ir pabeigt vienotā kapitāla tirgus izveidi, jo tas ir nepieciešams, lai izmantotu šos privātos finansējuma avotus un novirzītu tos uz ienesīgiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā.
Ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. Šis punkts finanšu un ekonomikas ministru sanāksmes darba kārtībā tiek iekļauts regulāri. Viedokļu apmaiņā, pamatojoties uz Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta prezentāciju, galvenā uzmanība tika pievērsta Krievijas ekonomikas reālajai situācijai.
Komisija arī sniedza jaunāko informāciju par to, kā tiek īstenots ES atbalsts Ukrainai. Īpašs Ukrainas mehānisms laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam piedāvā stabilu un paredzamu finansiālo atbalstu līdz 50 miljardiem EUR. ES nodrošina arī makrofinansiālās palīdzības (MFP) aizdevumus 18,1 miljarda EUR apmērā kā daļu no ES un G7 iniciatīvas 45 miljardu EUR apmērā, un kurus ir paredzēts atmaksāt no ieņēmumiem, kas gūti no Krievijas Centrālās bankas rezervju imobilizācijas Eiropas Savienībā.
Prezidentvalsts un Komisija informēja Padomi par galvenajiem rezultātiem, kas gūti 23. un 24. aprīlī notikušajā G20 finanšu un centrālo banku vadītāju sanāksmē un SVF/Pasaules Bankas grupas pavasara sanāksmēs.
Padome pieņēma īstenošanas lēmumus, ar ko apstiprina Nīderlandes, Portugāles, Slovākijas un Spānijas iesniegtos mērķtiecīgos grozījumus savos atveseļošanas un noturības plānos (ANP). Šie plāni dalībvalstīm ļauj gūt labumu no ANP, kas ir liela mēroga finansiāla atbalsta ES programma, ar ko reaģē uz izaicinājumiem, kurus Eiropas ekonomikai ir radījusi Covid-19 pandēmija.
Līdz šim ES no šā mehānisma dalībvalstīm ir izmaksājusi vairāk nekā 311 miljardus EUR.
Līdztekus Padomes sanāksmei notika ikgadējs ekonomikas un finanšu dialogs ar reģionālajiem partneriem.
Pašreizējā un divas nākamās prezidentvalstis (Polija, Dānija un Kipra), kā arī Komisija, ECB, Rietumbalkānu partneri, Turcija, Moldova un Ukraina novērotāja statusā apsprieda ekonomikas attīstību, problēmas un politikas plānus.
Dialoga dalībnieki pieņēma kopīgus secinājumus ar mērķtiecīgām politikas norādēm katram iesaistītajam partnerim.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
