Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Eiropas Savienībā
PVN ir ļoti svarīgs ES dalībvalstu ieņēmumiem un ES budžetam, tomēr PVN zaudējumi joprojām ir ievērojami. ES strādā pie tā, lai nodrošinātu saskaņotu sistēmu, vienlaikus apkarojot krāpšanu un modernizējot PVN ar digitalizācijas palīdzību.
Kas ir PVN?
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, ko piemēro lielākajai daļai preču un pakalpojumu.
Tas tiek klasificēts kā netiešs nodoklis, kas nozīmē – lai gan to maksā patērētāji, to iekasē un nodokļu iestādēm pārskaita uzņēmumi. Piemēram, kad patērētājs pērk grāmatu grāmatnīcā, tā iekļauj PVN samaksātajā cenā un pēc tam šo nodokli pārskaita valdībai.
Uzņēmumi šo nodokli maksā arī par saviem pirkumiem, bet tie var to atskaitīt no PVN, kas tiem jāmaksā nodokļu iestādēm.
Kāpēc PVN ir svarīgs
Ieņēmumu avots
PVN ir viens no vissvarīgākajiem dalībvalstu ieņēmumu avotiem, jo tas veicina tādu sabiedrisko pakalpojumu finansēšanu kā izglītība, veselības aprūpe, bibliotēkas un sabiedriskais transports.
Katru gadu ES dalībvalstis gūst PVN ieņēmumus vairāk nekā 1000 miljardu EUR apmērā. 2024. gadā PVN veidoja 7,1 % no ES IKP un 15,5 % no kopējiem valdības nodokļu ieņēmumiem.
ES budžeta finansēšana
PVN ir ne tikai būtisks ieņēmumu avots dalībvalstīm, bet tam ir arī izšķiroša nozīme ES iniciatīvu finansēšanā.
Daļa no katras dalībvalsts PVN ieņēmumiem veido daļu no ES “pašu resursiem”, kas ir viens no ES budžeta finansējuma avotiem. Konkrēti, katras dalībvalsts PVN bāzei piemēro standarta likmi 0,3 % apmērā. Lai nodrošinātu taisnīgumu, šī iemaksa nepārsniedz 50 % no valsts nacionālā kopienākuma (NKI).
PVN ieņēmumi veido aptuveni 10 % no ES pašu resursu ieņēmumiem.
Cīņa pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas
Tā kā PVN zaudējumi negatīvi ietekmē valdību spēju finansēt būtiskus sabiedriskos labumus un pakalpojumus, tie joprojām ir būtiska problēma ES.
2023. gadā ES dalībvalstis zaudēja PVN ieņēmumus aptuveni 128 miljardu EUR apmērā, kas veicināja PVN iztrūkumu – starpību starp paredzamo un faktisko PVN iekasēšanu.
Šī iztrūkuma cēloņi galvenokārt ir saistīti ar krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, bet ietver arī uzņēmumu maksātnespēju, bankrotu un administratīvas kļūdas.
ES tiesiskais regulējums PVN jomā
ES neuzliek nodokļus; tos uzliek katra dalībvalsts. Tomēr ES ir izveidojusi saskaņotu sistēmu visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību.
PVN tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā ietver:
- Līguma par ES darbību 113. pantu,
- PVN direktīvu, kas aptver visu ES PVN sistēmu,
- PVN regulu, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un cīņu pret krāpšanu,
- tiesību aktu paketi “PVN digitālajā laikmetā”.
- PVN e-komercijai
Līguma par ES darbību 113. pants
Juridiskais pamats netiešo nodokļu, piemēram, PVN, saskaņošanai visā ES ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantā. Lai pieņemtu jaunus noteikumus, ir vajadzīga visu dalībvalstu vienprātīga vienošanās un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
PVN direktīva
ES ir ieviesusi sistēmu administratīvai sadarbībai, lai palīdzētu dalībvalstīm cīnīties pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā un nodrošināt efektīvu nodokļu piemērošanu.
Šī sistēma ļauj valstu nodokļu iestādēm apmainīties ar informāciju, veikt kopīgas revīzijas un savstarpēji sadarboties PVN noteikumu izpildes nodrošināšanā. Veicinot pārrobežu sadarbību, tā palīdz atklāt un novērst tādas krāpšanas shēmas kā “pazudušā tirgotāja” krāpnieciska darbība Kopienā (pazīstama arī kā karuseļveida krāpšana), kurā tiek izmantotas atšķirības starp valstu sistēmām.
Viens no galvenajiem instrumentiem šajā jomā ir Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010, kurā izklāstīti noteikumi par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.
ES līmenī šos centienus papildina specializētas struktūras:
- Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai izmeklē krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses;
- Eiropas Prokuratūra veic kriminālvajāšanu par nopietniem pārrobežu krāpšanas gadījumiem PVN jomā;
- “Eurofisc” tīkls nodrošina ātru informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm par aizdomīgām darbībām.
Eiropas Komisija 2025. gada novembrī ierosināja jaunus noteikumus, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm, valstu iestādēm, EPPO un OLAF, tādējādi veicinot centienus cīnīties pret krāpšanu PVN jomā.
Padome 2026. gada 5. maijā panāca provizorisku vienošanos par šo satvaru. Šo jauno pasākumu mērķis ir nodrošināt tiešāku piekļuvi galvenajiem PVN datiem ES līmenī, uzlabojot koordināciju, paātrinot izmeklēšanu un stiprinot ES spēju atklāt krāpšanu un cīnīties pret to. Tiek lēsts, ka karuseļveida krāpšana vien izmaksā no 12,5 līdz 32,8 miljardiem EUR gadā, un tajā bieži vien ir iesaistītas organizētās noziedzības grupas.
Praktiskā ziņā jaunie tiesību akti grozīs spēkā esošos noteikumus par administratīvo sadarbību, pastiprinot informācijas apmaiņu visā ES. Kopumā šie pasākumi palīdz aizsargāt publiskos ieņēmumus, aizsargāt ES budžetu un nodrošināt taisnīgu nodokļu noteikšanu visā vienotajā tirgū.
PVN regula
PVN regula sniedz dalībvalstīm piemērotus rīkus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju, kas saistīta ar PVN, tādējādi uzlabojot pārrobežu PVN administrēšanas efektivitāti.
Tiesību aktu pakete “PVN digitālajā laikmetā”
Padome 2025. gada 11. martā deva galīgo apstiprinājumu virknei pasākumu, kuru mērķis ir modernizēt, vienkāršot un stiprināt PVN sistēmu ar digitalizācijas palīdzību, vienlaikus arī apkarojot krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas.
Jaunie noteikumi atjauninās PVN sistēmu, ieviešot:
- reāllaika digitālu ziņošanas sistēmu, kas līdz 2033. gadam būs pilnībā digitāla, lai nodrošinātu savlaicīgu un precīzu PVN datu vākšanu;
- stingrākus noteikumus platformu ekonomikas operatoriem, kas piedāvā izmitināšanas vietu īres un pasažieru transporta pakalpojumus tiešsaistē, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu gan tradicionālajiem, gan tiešsaistes pakalpojumiem;
- “vienas pieturas aģentūru” darbības jomas paplašināšana, lai vienkāršotu PVN reģistrācijas procesu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību katrā dalībvalstī.
PVN e-komercijai
Padome 2026. gada 9. novembrī vienojās par turpmākiem pasākumiem, lai vienkāršotu PVN iekasēšanu par e-komercijas pārdošanu ES, saskaņojot PVN noteikumus ar reformēto ES muitas regulējumu.
Jaunie noteikumi paredz:
- paplašināt importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) tvērumu, attiecinot to uz visu vērtību precēm, atceļot pašreizējo 150 EUR robežvērtību;
- atļaut IOSS aptvert preces, ko trešo valstu operatori uzglabā muitas noliktavās ES;
- no 2028. gada 1. jūlija noteikt, ka trešo valstu tiešsaistes platformas ir atbildīgas par PVN iekasēšanu un maksāšanu par visām precēm, ko tās pārdod ES;
Šo pasākumu mērķis ir uzlabot PVN saistību izpildi un iekasēšanu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un iestādēm.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 9. novembris