Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Eiropas Savienībā

Kas ir PVN?

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, ko piemēro lielākajai daļai preču un pakalpojumu.

Tas tiek klasificēts kā netiešs nodoklis, kas nozīmē – lai gan to maksā patērētāji, to iekasē un nodokļu iestādēm pārskaita uzņēmumi. Piemēram, kad patērētājs pērk grāmatu grāmatnīcā, tā iekļauj PVN samaksātajā cenā un pēc tam šo nodokli pārskaita valdībai.

Uzņēmumi šo nodokli maksā arī par saviem pirkumiem, bet tie var to atskaitīt no PVN, kas tiem jāmaksā nodokļu iestādēm.

Kāpēc PVN ir svarīgs

Ieņēmumu avots

PVN ir viens no vissvarīgākajiem dalībvalstu ieņēmumu avotiem, jo tas veicina tādu sabiedrisko pakalpojumu finansēšanu kā izglītība, veselības aprūpe, bibliotēkas un sabiedriskais transports.

Katru gadu ES dalībvalstis gūst PVN ieņēmumus vairāk nekā 1000 miljardu EUR apmērā. 2023. gadā PVN veidoja 7,2 % no ES IKP un 15,7 % no kopējiem valdības nodokļu ieņēmumiem.

ES budžeta finansēšana

PVN ir ne tikai būtisks ieņēmumu avots dalībvalstīm, bet tam ir arī izšķiroša nozīme ES iniciatīvu finansēšanā.

Daļa no katras dalībvalsts PVN ieņēmumiem veido daļu no ES “pašu resursiem”, kas ir viens no ES budžeta finansējuma avotiem. Konkrēti, katras dalībvalsts PVN bāzei piemēro standarta likmi 0,3 % apmērā. Lai nodrošinātu taisnīgumu, šī iemaksa nepārsniedz 50 % no valsts nacionālā kopienākuma (NKI).

PVN resursi veido aptuveni 10 % no ES pašu resursu ieņēmumiem.

• ES budžeta finansēšana

Cīņa pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas

Tā kā PVN zaudējumi negatīvi ietekmē valdību spēju finansēt būtiskus sabiedriskos labumus un pakalpojumus, tie joprojām ir būtiska problēma ES.

2022. gadā ES dalībvalstis zaudēja PVN ieņēmumus aptuveni 89 miljardu EUR apmērā, kas veicināja PVN iztrūkumu – starpību starp paredzamo un faktisko PVN iekasēšanu.

Šī iztrūkuma cēloņi galvenokārt ir saistīti ar krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, bet ietver arī uzņēmumu maksātnespēju, bankrotu un administratīvas kļūdas.

• Nodokļu apiešanas apkarošana Eiropas Savienībā
• 2024. gada ziņojums par PVN iztrūkumu (Eiropas Komisija)

ES tiesiskais regulējums PVN jomā

ES neuzliek nodokļus; tos uzliek katra dalībvalsts. Tomēr ES ir izveidojusi saskaņotu sistēmu visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību.

PVN tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā ietver:

• Līguma par ES darbību 113. pantu,
• PVN direktīvu,
• PVN regulu,
• tiesību aktu paketi “PVN digitālajā laikmetā”.

Līguma par ES darbību 113. pants

Juridiskais pamats netiešo nodokļu, piemēram, PVN, saskaņošanai visā ES ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantā. Lai pieņemtu jaunus noteikumus, ir vajadzīga visu dalībvalstu vienprātīga vienošanās un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

• Līgums par Eiropas Savienības darbību (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

PVN direktīva

1967. gadā ieviestajā PVN direktīvā ir izklāstīti pamatnoteikumi valstu PVN tiesību aktu saskaņošanai visā ES.

Direktīva:

• precizē, kurām precēm un pakalpojumiem PVN ir piemērojams;
• paredz, ka PVN pamatlikme, ko piemēro lielākajai daļai preču un pakalpojumu, nedrīkst būt mazāka par 15 %;
• ietver īpašus PVN režīmus, kas pielāgoti konkrētām grupām, piemēram, mazajiem uzņēmumiem un importētājiem, un paredz atbrīvojumus konkrētiem piegāžu veidiem;
• nosaka, ka ar nodokli apliekamai vienībai ir jāievēro rēķinu sagatavošanas un uzskaites standarti, lai veicinātu atbilstību un efektīvu nodokļu administrēšanu;
• izklāstītas PVN atskaitīšanas un atmaksas procedūras, kas ļauj uzņēmumiem atgūt PVN par likumīgiem uzņēmējdarbības izdevumiem.

Galvenie mērķi ir atvieglot pārrobežu uzņēmējdarbību, novērst konkurences izkropļojumus un samazināt nodokļu dubultās uzlikšanas vai krāpšanas risku.

Padomes īstenošanas regulā, ko pieņēma 2011. gadā un pēc tam vairākkārt grozīja, ir paredzēti īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis īsteno PVN direktīvu vienādi.

• PVN direktīva (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Padomes Īstenošanas regula (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

PVN regula

PVN regula sniedz dalībvalstīm piemērotus rīkus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju, kas saistīta ar PVN, tādējādi uzlabojot pārrobežu PVN administrēšanas efektivitāti.

Tiesību aktu pakete “PVN digitālajā laikmetā”

Padome 2025. gada 11. martā deva galīgo apstiprinājumu virknei pasākumu, kuru mērķis ir modernizēt, vienkāršot un stiprināt PVN sistēmu ar digitalizācijas palīdzību, vienlaikus arī apkarojot krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas.

Jaunie noteikumi atjauninās PVN sistēmu, ieviešot:

• reāllaika digitālu ziņošanas sistēmu, kas līdz 2033. gadam būs pilnībā digitāla, lai nodrošinātu savlaicīgu un precīzu PVN datu vākšanu;
• stingrākus noteikumus platformu ekonomikas operatoriem, kas piedāvā izmitināšanas vietu īres un pasažieru transporta pakalpojumus tiešsaistē, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu gan tradicionālajiem, gan tiešsaistes pakalpojumiem;
• “vienas pieturas aģentūru” darbības jomas paplašināšana, lai vienkāršotu PVN reģistrācijas procesu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību katrā dalībvalstī.

• Nodokļi: Nodokļi: Padome pieņem tiesību aktu paketi par PVN digitālajā laikmetā (paziņojums presei, 2025. gada 11. marts)