"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2025. gada 20. jūnijs
Galvenie rezultāti
ES muitas reforma
Prezidentvalsts sniedza ministriem pārskatu par panākumiem, kas gūti saistībā ar muitas reformas paketi. Pēc prezentācijas ministri apmainījās viedokļiem par šo jautājumu. Diskusiju laikā ministri pauda plašu atbalstu tam, lai savlaicīgi tiktu panākta vienošanās par Padomes nostāju attiecībā uz jauno satvaru.
Muitas reforma Eiropas Savienībai ir stratēģiska nepieciešamība, ja vēlamies pienācīgi reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaramies šajā arvien sarežģītākajā globālajā vidē. Ar šiem priekšlikumiem tiktu izveidota moderna un nākotnes prasībām atbilstoša muitas savienība, kas aizsargā mūsu vienoto tirgu, kā arī mūsu ekonomisko drošību. Kopīgiem spēkiem mēs esam panākuši stabilu un ievērojamu progresu attiecībā uz šo dosjē, un šķiet, ka vienošanās par Padomes galīgo nostāju ir rokas stiepiena attālumā.
Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs
ES muita pašlaik saskaras ar spiedienu, ko rada milzīgs tirdzniecības apjomu pieaugums, jo īpaši e-komercijas jomā, strauji augošs ES standartu skaits, kas jāpārbauda uz robežas, un mainīgā ģeopolitiskā realitāte un krīzes. Komisija 2023. gada 17. maijā nāca klajā ar priekšlikumiem visaptverošai reformai, kuras mērķis ir modernizēt ES muitas savienību, tādējādi palīdzot tai risināt minētās problēmas.
Reformas mērķis ir nodrošināt ES pienācīgus līdzekļus, lai apturētu neatbilstīgu preču ievešanu ES, efektīvāk iekasētu muitas nodokļus un veiktu pienācīgu kontroli, neradot pārmērīgu slogu iestādēm un tirgotājiem.
Tagad darbs turpināsies, lai Polijas prezidentūras laikā panāktu vienošanos par sarunu pilnvarojumu.
Ministriem 2025. gada 4. jūnijā notika sākotnēja viedokļu apmaiņa par Komisijas ierosināto paketi. Padome arī apstiprināja horizontālu piezīmi par 2025. gada konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI), kas, gatavojoties Eiropadomei, tiks nosūtīta Vispārējo lietu padomei.
Gaidāms, ka Padome pieņems KVAI 2025. gada 8. jūlija sanāksmē.
Padome apstiprināja Beļģijas un Bulgārijas fiskālo izdevumu virzību, kā izklāstīts minēto valstu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos.
Vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni ir ES jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmens, kas ietver dalībvalstu fiskālo trajektoriju kopā ar paredzētajām reformām un investīcijām.
Padome arī apstiprināja lēmumu attiecībā uz Rumāniju un ieteikumu Beļģijai saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
Padome apsprieda konkurētspēju un Eiropas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Darba kārtības punktā īpaša uzmanība tika pievērsta enerģijas cenām un iespējamiem veidiem, kā tās pazemināt, ņemot vērā to ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, inflāciju un ES ārējo konkurētspēju.
Diskusiju laikā ministri apmainījās viedokļiem par dažādiem politikas instrumentiem, lai palīdzētu pazemināt enerģijas cenas, veicinātu investīcijas enerģētikas nozarē un nodrošinātu vienotā tirgus darbību.
Padome pieņēma ieteikumu par euro ieviešanu Bulgārijā un apstiprināja vēstuli Eiropadomei par eurozonas paplašināšanos apspriešanai 26. un 27. jūnija sanāksmē.
Gaidāms, ka jūlijā Padome oficiāli apstiprinās atlikušos tiesību aktus par Bulgārijas pievienošanos eurozonai līdz 2026. gada janvārim.
Ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. Šis punkts finanšu un ekonomikas ministru sanāksmes darba kārtībā tiek iekļauts regulāri.
Padome apstiprināja pusgada ziņojumu par nodokļu jautājumiem, kurā ir sniegts pārskats par to, kas Padomē ir sasniegts Polijas prezidentūras laikā, kā arī par pašreizējo stāvokli svarīgākajos nodokļu jomas jautājumos, par kuriem notiek sarunas.
Padome arī apstiprināja secinājumus par progresu, ko Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos panākusi tajā pašā laikposmā.
Visbeidzot, Padome pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu.
Padome apstiprināja Komisijas pozitīvo novērtējumu par Beļģijas, Itālijas, Lietuvas, Polijas, Kipras, Maltas, Horvātijas un Slovēnijas iesniegtajiem grozītajiem atveseļošanas un noturības plāniem (ANP).
Līdz šim ES no šā mehānisma dalībvalstīm ir izmaksājusi vairāk nekā 317 miljardus EUR.
Prezidentvalsts sniedza pārskatu par pašreizējo stāvokli saistībā ar tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā, tostarp attiecībā uz:
vienošanos par Padomes pilnvarojumu sarunām par maksājumu pakalpojumu paketi (MPD3/MPR);
darba pabeigšanu pie Kapitāla prasību regulas (KPR), lai par pastāvīgiem padarītu konkrētus noteikumus par banku turējumā esošu īstermiņa vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) saistībā ar neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR);
vienošanos par Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas (CVDR) atjauninājumiem, kuru mērķis ir saīsināt biržas darījumu norēķinu ciklu no divām darba dienām uz vienu (T+ 1).
