"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Vides ministru videokonference, 2020. gada 23. jūnijs
Galvenie rezultāti
ES vides un klimata ministri izvērsa politikas debates par vides un klimata politikas ieguldījumu atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas.
Ministri pauda gandarījumu par šo svarīgo diskusiju un vienojās, ka Eiropas zaļajam kursam būtu jāvirza ekonomikas atlabšana uz zaļo izaugsmi un noturīgāku ES.
Diskusijās ministri tika aicināti atbildēt uz šādiem jautājumiem:
Kā pasākumi, kas izriet no nesen iesniegtajām Eiropas zaļās vienošanās iniciatīvām, piemēram, aprites ekonomikas rīcības plāns un bioloģiskās daudzveidības stratēģija, visefektīvāk var veicināt atveseļošanu no Covid-19 krīzes un palīdzēt stiprināt noturību un izveidot ilgtspējīgāku un nākotnes prasībām atbilstošāku Eiropu?
Kā atveseļošanas plāna īstenošana var nodrošināt stabilu un uz nākotni vērstu investīciju vidi, kas rada videi draudzīgu izaugsmi un darbvietas, tādējādi saglabājot ES uz pareizā ceļa virzībā pretim mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropu?
Mēs vēlamies izveidot mūsdienīgu, tīru un veselīgu ekonomiku, kas palīdzēs nodrošināt iztiku nākamajām paaudzēm. Atveseļošanas plāns var palīdzēt atdzīvināt Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 krīzes, un tajā pašā laikā tas var veicināt Eiropas ilgtspēju un rīcību klimata jomā. Tāpēc šodienas diskusija bija tik svarīga. Ar publiskajām investīcijām atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes būtu jāievēro zaļais zvērests – nekaitēt, un mums būtu jācenšas panākt, lai finansiālais atbalsts atbilstu ES mērķiem klimata un vides jomā.
Tomislavs Čoričs, Horvātijas vides un enerģētikas ministrs
Ministri akcentēja vairākus jautājumus, piemēram:
Saikne starp Eiropas zaļā kursa iniciatīvām un nepieciešamību tās risināt saskaņoti.
Vajadzība pēc pietiekamiem resursiem zaļās pārkārtošanās vajadzībām saskaņā ar atveseļošanas plānu un DFS.
ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķa svarīgums nolūkā nodrošināt stabilu ieguldījumu vidi, kas atbalstītu zaļā kursa mērķus, piemēram, tīru enerģiju, ēku renovāciju, inovāciju un pielāgošanos. Šajā sakarā vairāki ministri uzsvēra, ka ir jāpiemēro princips "nekaitēt", savukārt daži uzsvēra, ka ir jāņem vērā valsts vai vietējā specifika.
Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas nozīme ilgtspējīgā atveseļošanā un dabas aizsardzības un ekosistēmu atjaunošanas loma noturības veidošanā un turpmāku pandēmiju novēršanā.
Vajadzība pilnībā integrēt bioloģisko daudzveidību citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, un nodrošināt ES pasākumu saskaņotu īstenošanu šajās jomās.
Aprites ekonomika, galveno uzmanību pievēršot reciklēšanai, ilgtspējīgai produktu politikai un aktīvākai rīcībai attiecībā uz plastmasu, kā arī saiknei ar gaidāmo stratēģiju attiecībā uz ķīmiskajām vielām. Daudzi ministri uzsvēra, ka aprites ekonomika, padarot Eiropu mazāk atkarīgu no importa, var veicināt jo īpaši vietējo darbvietu radīšanu un palielināt noturību. Tika minēts arī tas, ka svarīgi ir izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejvielu tirgu.
Stratēģija "no lauka līdz galdam" un bioloģiskā lauksaimniecība.
Sadaļā "Citi jautājumi" nākamā prezidentvalsts Vācija iepazīstināja ar savu darba programmu vides un klimata jomā 2020. gada otrajā pusgadā.
Sanāksmi vadīja Horvātijas vides un enerģētikas ministrs Tomislavs Čoričs (Tomislav Ćorić). Komisiju pārstāvēja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss (Frans Timmermans) un komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Virginijus Sinkevičius).
Mēs vēlamies izveidot mūsdienīgu, tīru un veselīgu ekonomiku, kas palīdzēs nodrošināt iztiku nākamajām paaudzēm. Atveseļošanas plāns var palīdzēt atdzīvināt Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 krīzes, un tajā pašā laikā tas var veicināt Eiropas ilgtspēju un rīcību klimata jomā. Tāpēc šodienas diskusija bija tik svarīga. Ar publiskajām investīcijām atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes būtu jāievēro zaļais zvērests – nekaitēt, un mums būtu jācenšas panākt, lai finansiālais atbalsts atbilstu ES mērķiem klimata un vides jomā.
