Ārlietu padome, 08.05.2014., 2014. gada 8. maijs

Apspriedes galvenokārt bija par tirdzniecību ar Kanādu un Japānu, kā arī par vides preču tirdzniecību

Ārlietu padome 2014. gada 8. maija sanāksmē pievērsās panākumiem, kas gūti saistībā ar ES tirdzniecības nolīgumiem ar Kanādu un Japānu, kā arī vides preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai.

Padome galvenokārt apsprieda Komisijas ziņojumu par jaunākajiem notikumiem, kā arī atlikušos tehniskos jautājumus sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu.

Padome pieņēma zināšanai galvenos Komisijas mutiski sniegtā ziņojuma aspektus par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu. 2013. gada maijā, pilnvarojot Komisiju risināt sarunas par minēto nolīgumu, Padome iekļāva pārskatīšanas klauzulu par to, vai Japāna veic efektīvu ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu. Ministri aicināja Tirdzniecības politikas komiteju izskatīt ziņojumu, tiklīdz tas būs pieejams, un izvērtēt to, vai Japānas veikums ir pietiekams, lai turpinātu sarunas.

Līdzās apspriedēm par brīvās tirdzniecības nolīgumu ministri pauda atzinību par panākumiem, kas gūti sarunās par pamatnolīgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ES un Japānas politisko, globālo un nozaru sadarbību.

ES ministri apsprieda ES darbības programmu pēc Bali sarunām un iespēju veicināt videi nekaitīgu tirdzniecību visā pasaulē. Viņi apstiprināja savu atbalstu vides preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai. Viņi pieņēma secinājumus par daudzpusējas "zaļo preču" iniciatīvas lietderīgumu, ar kuru likvidētu tarifus plaša spektra produktiem, kas pozitīvi ietekmē vidi saudzējošu izaugsmi, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.

Darba pusdienu laikā ES tirdzniecības komisārs Karels De Gihts (Karel De Gucht) informēja ministrus par progresu, kas gūts sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP). ES un ASV sarunu piektā kārta sāksies 19. maijā.

Par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu

Ar minēto nolīgumu tiks likvidēti 99 % tarifu šķēršļu un radītas jaunas tirgus iespējas preču un pakalpojumu tirdzniecībai, kā arī investīcijām. Gaidāms, ka līdz ar nolīguma īstenošanu divpusējā preču un pakalpojumu tirdzniecība pieaugs par 22,9 % jeb € 25,7 miljardiem, izaugsmi un nodarbinātību sekmējot abās Atlantijas okeāna pusēs. Tiek lēsts, ka ES IKP pieaugs par € 11,6 miljardiem gadā.

Citi darba kārtības jautājumi

Šajā Ārlietu padomes sanāksmē pievērsās arī šādiem jautājumiem:

• virzība saistībā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar Rietumāfriku, Austrumāfrikas valstu kopienu un Dienvidāfrikas attīstības kopienu;
• tirdzniecības preferences Horvātijai – īstenošana.