Ārlietu padome, 14.–15.04.2014., 2014. gada 14. un 15. aprīlis

Ārlietu padome pievērsās situācijai Ukrainas austrumdaļā

14. un 15. aprīlī Luksemburgā notika ES ārlietu un aizsardzības ministru sanāksme, kuras darba kārtībā liela uzmanība tika pievērsta nesenajam vardarbības uzliesmojumam Ukrainas austrumdaļā.

ES ārlietu ministri stingri nosodīja darbības, ko bruņotas personas veikušas Ukrainas austrumdaļas pilsētās. Viņi aicināja nekavējoties apturēt šos mēģinājumus vēl vairāk destabilizēt Ukrainas suverenitāti. Padome savos secinājumos aicināja Krieviju atteikties no nelikumīgajām darbībām Ukrainas austrumdaļā un atsaukt savu karaspēku no Ukrainas robežas.

Ņemot vērā šos notikumus, Padome nolēma pastiprināt sankcijas pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, un vēl četrām personām piemērot aktīvu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumu.

ES ministri mudināja Kijevā esošo valdību samazināt spriedzi un turpināt tās centienus sarīkot brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas 25. maijā. Padome apstiprināja divus galvenos pasākumus no priekšlikumu kopuma ar mērķi sniegt ekonomisku un finansiālu atbalstu Ukrainai. Padome pieņēma lēmumu sniegt Ukrainai makrofinansiālo palīdzību līdz € 1 miljarda apmērā, lai atbalstītu tās ekonomikas stabilizāciju un strukturālo reformu programmu. Padome arī pieņēma regulu, ar ko Ukrainai piešķir vienpusējas tirdzniecības preferences, paredzot muitas nodokļu pagaidu samazināšanu vai atcelšanu saskaņā ar koncesiju sarakstu, kas izklāstīts ES un Ukrainas asociācijas nolīguma pielikumā.

Šis lēmums ne tikai pauž ES solidaritāti ar Ukrainas tautu, bet arī apliecina, ka ES vēlas un spēj veikt tūlītējus pasākumus, lai uzlabotu savu austrumu kaimiņu situāciju.

ES aizsardzības ministri 2014. gada 15. aprīlī par Ukrainas krīzi apmainījās ar viedokļiem ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu (Anders Fogh Rasmussen). Viņi uzstāja, ka abām organizācijām ir vairāk jāsadarbojas, lai transatlantiskās kopienas spēcīgo vienotību pastiprinātu attiecībā uz situāciju Ukrainā.

Tarifu pagaidu samazināšana Ukrainas eksportam uz ES

Padome vienojās par jaunām tirdzniecības preferencēm Ukrainai, kuras stāsies spēkā līdz aprīļa beigām. Tās attiecas uz 94,7 % no pašreizējiem ES tarifiem rūpniecības preču importam no Ukrainas un uz visiem ES tarifiem Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam uz ES. Var cerēt, ka Ukrainas eksportētāji ietaupīs pusmiljardu euro gadā ES muitas tarifos. Šis tirdzniecības pasākums būs svarīgs komponents ES palīdzības kopumā Ukrainai šajā grūtajā posmā.

Citi darba kārtības jautājumi

Ārlietu ministri apsprieda jaunāko notikumu attīstību Sīrijas konfliktā. Viņi uzstāja, ka ir nepieciešams īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju (2139) par humānās palīdzības piekļuvi un gūt panākumus Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā. Viņi arī vienojās atbalstīt Sīrijas kaimiņvalstis attiecībā uz bēgļu aprūpes organizēšanu.

Ņemot vērā ES Augstās pārstāves martā notikušo vizīti Bosnijā un Hercegovinā (BiH), Padome apsprieda sociālās, politiskās un ekonomikas problēmas Bosnijā un Hercegovinā. Tā atgādināja savas nopietnās bažas, ka ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītais process Bosnijā un Hercegovinā ir apstājies, jo Bosnijas un Hercegovinas politiķiem trūkst politiskās gribas. Kamēr citas reģiona valstis gūst panākumus, Bosnija un Hercegovina no tām atpaliek.

Ministri apspriedās un pieņēma secinājumus par Centrālāfrikas Republiku un ES militārās operācijas (EUFOR RCA) sākšanu. Aizsardzības ministru sanāksme notika otrdien, 15. aprīlī. Padome tās aizsardzības jomas sastāvā nolēma par diviem gadiem pagarināt termiņu ES Militārās apmācības misijai Mali (EUTM Mali) un sākt civilo misiju EUCAP Sahel Mali ar mērķi konsultēt un apmācīt Mali policiju, žandarmēriju un nacionālo gvardi.

Visbeidzot, Padome pieņēma vairākus jautājumus bez apspriešanas ("A punkti"):

• daudzgadu finanšu shēma iekšlietu jomā,
• pastiprināti noteikumi attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu,
• Eiropas Investīciju banka – ārējā kreditēšana.