Ārlietu padome, 15.07.2019., 2019. gada 15. jūlijs

Galvenie rezultāti

Aktuālie notikumi

Augstā pārstāve un ārlietu ministri apsprieda steidzamākos starptautiskos jautājumus. Viņi pievērsās situācijai, ko radījušas Turcijas veiktās nelikumīgās urbšanas darbības Vidusjūras austrumdaļā.

• Padomes secinājumi par urbšanas darbībām, ko Turcija veic Vidusjūras austrumdaļā (paziņojums presei, 15.07.2019.)

Ārlietu ministri apsprieda arī jaunāko notikumu attīstību Sudānā. Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto (Pekka Haavisto) kā ES pārstāvis bija apmeklējis šo reģionu. Ārlietu ministri atzīmēja, ka vienošanās, kas 11. jūlijā panākta starp Pārejas militāro padomi un Brīvības un pārmaiņu spēkiem, ir nozīmīgs pavērsiens, un uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt civilu pāreju, tostarp sniedzot papildu finansiālu atbalstu.

Ministri pievērsās arī Venecuēlai, kuras galvaspilsētu Karakasu no 7. līdz 10. jūlijam apmeklēja īpašais padomnieks Enrike Iglesjass (Enrique Iglesias). Viņi atkārtoti apliecināja ES atbalstu visiem centieniem rast politisku risinājumu, īpaši Oslo procesam, bet arī norādīja uz bažām par cilvēktiesību situāciju, ņemot vērā 2019. gada 5. jūlijā publicēto augstās cilvēktiesību komisāres Mišeles Bašelē (Michelle Bachelet) biroja ziņojumu.

Irāna

Padome apsprieda Irānu, ņemot vērā jaunākos notikumus reģionā un Teherānas nesenos paziņojumus un darbības, ar ko sašaurina konkrētu Irānas kodolvienošanās (Kopīgā visaptverošā rīcības plāna) aspektu īstenošanu.

Mēs sekmīgi apspriedāmies, kā turpināt darbu, lai pilnībā paturētu spēkā vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Dalībvalstis bija vienisprātis par to, ka instruments "INSTEX", ko esam ieviesuši, lai saglabātu likumīgu tirdzniecību ar Irānu, ir jāpadara ātrāks un darbotiesspējīgāks, bet ir arī joprojām jācenšas panākt, lai Irāna atkal sāk pilnībā ievērot kodolvienošanos. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri apsprieda saspringto situāciju Persijas līča reģionā un iespējas samazināt aprēķinu kļūdas risku, kas varētu izraisīt militāru eskalāciju.

Viņi pievērsās arī pašreizējam stāvoklim Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošanā. Ministri atgādināja, ka ES pauž nožēlu par ASV lēmumu atjaunot sankcijas pret Irānu pēc izstāšanās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna. Viņi izvērtēja ES centienus panākt, lai būtu iespējams turpināt likumīgu tirdzniecību ar Irānu, tostarp izmantojot speciālo instrumentu "INSTEX", kas tagad ir iedarbināts. Viņi arī mudināja Irānu atkāpties no iesāktā virziena un vēlreiz apliecināja, ka ES apņemšanās attiecībā uz kodolvienošanos ir atkarīga no tā, vai Irāna to pilnībā ievēro, un ka šis jautājums ir jāskata Kopīgā visaptverošā rīcības plāna satvarā.

• Kopīgais visaptverošais rīcības plāns un ierobežojošie pasākumi (vispārīga informācija)

Irāka

Augstā pārstāve informēja ministrus par Bagdādes apmeklējumu, kas notika 13. un 14. jūlijā. Ārlietu ministri izvērtēja notikumu attīstību šajā valstī. Viņi sprieda, kā ES varētu tai sniegt turpmāku atbalstu. Padome pieņēma secinājumus.

• Padomes secinājumi par Irāku (paziņojums presei, 15.07.19.)
• ES delegācija Irākā (EĀDD)

Moldovas Republika

Ārlietu ministri neformāli apmainījās viedokļiem ar Moldovas Republikas ārlietu ministru Nikolaju Popesku (Nicolae Popescu).

2019. gada 20. jūnija secinājumos Eiropadome atzinīgi novērtēja mierīgo varas pāreju Moldovas Republikā. Tā aicināja Eiropas Komisiju un Augsto pārstāvi strādāt pie konkrētu pasākumu kopuma Moldovas Republikas atbalstam, pamatojoties uz asociācijas nolīgumā / padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīgumā paredzēto reformu turpmāku īstenošanu.

Saistībā ar asociācijas nolīgumu ārlietu ministri apliecināja atbalstu, kā arī norādīja, ko sagaida – īpaši reformu īstenošanu –, un apliecināja gatavību atsākt uz nosacījumiem balstītu ES finansiālu atbalstu Moldovas Republikai.

• ES attiecības ar Moldovas Republiku (vispārīga informācija, Padomes tīmekļa vietne)
• ES un Moldovas attiecības, faktu lapa (EĀDD)

Centrālāfrikas Republika

Padome apsprieda Centrālāfrikas Republiku. Ministri dalījās pārdomās par to, kā ES vēl varētu stiprināt atbalstu, lai mudinātu tālāk īstenot 2019. gada 6. februārī Bangi parakstīto miera nolīgumu.

Viņi vienojās sākt darbu pie plāniem par iespējamu civilo KDAP misiju Centrālāfrikas Republikas civilo drošības spēku atbalstam. Misija papildinātu ES KDAP militāro apmācības misiju "EUTM RCA", kura nodrošina apmācības un konsultācijas Centrālāfrikas Republikas Bruņotajiem spēkiem un kurā ietilpst arī civilmilitārās sadarbspējas pīlārs.

• ES delegācija Centrālāfrikas Republikā (EĀDD)

Migrācijas ārējie aspekti

Ārlietu ministri apsprieda migrācijas ārējos aspektus. Viņi bija vienisprātis, ka ir jāpastiprina centieni efektīvāk risināt šo jautājumu. Īpaši viņi atzīmēja, ka ir jāpalielina finanšu resursi, visvairāk – ES trasta fondam Āfrikai.

Ārlietu ministri sprieda par to, ka ir svarīgi ātrāk pārmitināt personas, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Viņi arī uzsvēra, ka ir jāpanāk virzība jautājumā par jūrā izglābto migrantu izkāpšanu krastā, kas ir tieslietu un iekšlietu ministru kompetencē.

• ES migrācijas politika (vispārīga informācija)