Moldova
2022. gada martā Moldova Republika iesniedza pieteikumu dalībai ES, un 2022. gada jūnijā tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. 2024. gada jūnijā tika oficiāli sāktas sarunas par pievienošanos. ES un Moldova sadarbojas arī Austrumu partnerības ietvaros.
Paplašināšanās
Pieteikums dalībai ES
2022. gada 3. martā Moldova iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.
2022. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija sniedza atzinumu par Moldovas Republikas pieteikumu dalībai ES.
2022. gada 23. jūnijā Eiropadome piešķīra Moldovai kandidātvalsts statusu. Tā Eiropas Komisiju aicināja ziņot Padomei par to nosacījumu izpildi, kas uzskaitīti Komisijas atzinumā par dalības pieteikumu.
Pievienošanās sarunas
2023. gada novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar ieteikumu sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu. 2023. gada decembrī ES līderi nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu un aicināja Padomi pieņemt sarunu programmu, tiklīdz būs veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ziņojumā.
Saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku Padome 2024. gada 21. jūnijā apstiprināja sarunu programmu, un četras dienas vēlāk ES rīkoja pirmo starpvaldību konferenci ar Moldovu, lai sāktu pievienošanās sarunas ar šo valsti.
- Ziņojums par Moldovu (Eiropas Komisija, 2023. gada 8. novembris)
- Eiropadomes secinājumi, 2023. gada 14. un 15. decembris
- ES sāk pievienošanās sarunas ar Moldovu (paziņojums presei, 2024. gada 25. jūnijs)
Pievienošanās konferences sanāksmes
Pievienošanās sarunas notiek starp ES dalībvalstu un kandidātvalsts ministriem un vēstniekiem starpvaldību konferencēs (bieži vien sauktas par “pievienošanās konferencēm”). Sarunas attiecas uz kopējo tiesību un likumu kopumu (“ES acquis”), un ir sadalītas dažādās nodaļās vai nodaļu kopās, kas pārstāv dažādas politikas jomas. Pievienošanās konferences var notikt ministru vai vietnieku līmenī.
2024. gada 25. jūnijā ES rīkoja pirmo pievienošanās konferenci ar Moldovu, oficiāli uzsākot pievienošanās sarunas.
Otrajā ES un Moldovas pievienošanās konferencē, kas notika 2026. gada 15. jūnijā, puses sāka sarunas par 1. kopu “Pamatjautājumi”. Tā aptver demokrātisko iestāžu darbību, valsts pārvaldes reformu un ekonomiskos kritērijus un ietver šādas sarunu sadaļas:
- 23. sadaļa – tiesu iestādes un pamattiesības;
- 24. sadaļa – tiesiskums, brīvība un drošība;
- 5. sadaļa – publiskais iepirkums;
- 18. sadaļa – statistika;
- 32. sadaļa – finanšu kontrole.
Konferencē Eiropas Savienība noteica starpposma kritērijus 1. kopai un 23. un 24. sadaļai, kuri jāizpilda, pirms sarunas par minēto kopu var tikt virzītas uz priekšu. ES arī noteica kritērijus 5., 18. un 32. sadaļas provizoriskai slēgšanai.
Eiropadomes sanāksmēs pirms otrās pievienošanās konferences ES līderi atkārtoti aicināja Padomi nekavējoties atvērt sarunu kopas, sākot ar pamatjautājumu kopu, saskaņā ar paplašināšanās metodiku un nopelnos balstītu pieeju.
Ikgadējā progresa pārskatīšana
Katru gadu Padome izvērtē katras ES kandidātvalsts un partnera, tostarp Moldovas, attīstību un panākto progresu ceļā uz Eiropu.
Padomes prezidentvalsts Dānija 2025. gada 16. decembrī nāca klajā ar secinājumiem, kurus politiski atbalstīja 26 ES dalībvalstis.
Austrumu partnerība
Līdztekus paplašināšanās procesam ES un Moldova arī sadarbojas, lai stiprinātu politiskās un ekonomiskās attiecības, tostarp Austrumu partnerības ietvaros.
ES un Moldovas asociācijas nolīgums
2016. gada 1. jūlijā spēkā stājās ES un Moldovas asociācijas nolīgums, kas provizoriski tika piemērots no 2014. gada 1. septembra. Asociācijas nolīgums ļauj Moldovai gūt labumu no brīvās tirdzniecības zonas (padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums).
Asociācijas padome
Asociācijas padome ir oficiāla struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES un Moldovas asociācijas nolīgumu un kuras uzdevums ir novērot un pārraudzīt nolīguma īstenošanu.
2025. gada 4. jūnijā notika ES un Moldovas Asociācijas padomes devītā sanāksme, kur uzmanības centrā bija Moldovas pievienošanās ES, politiskais dialogs un reformas, sadarbība un konverģence ārējās un drošības politikas jomā un ekonomiskā un nozaru sadarbība.
Vīzu režīma liberalizācija
Vīzu režīma liberalizācija stājās spēkā 2014. gada 28. aprīlī. Ar Moldovu noslēgtais bezvīzu režīms atvieglo ceļošanu, uzņēmējdarbību un tiešos personiskos sakarus. Tas apliecina panākumus, kas gūti, uzlabojot mobilitāti ar Austrumu partnerības dalībniekiem.
Viesabonēšana
2026. gada 1. janvārī Moldova tika iekļauta Eiropas Savienības zonā “viesabonēšana kā mājās”. Tas nozīmē, ka Moldovas iedzīvotāji, kas atrodas ES, un ES iedzīvotāji, kas atrodas Moldovā, tagad var zvanīt, sūtīt īsziņas un izmantot mobilos datus bez papildu maksas.
Šis pasākums palīdzēs vēl vairāk integrēt Moldovu ES vienotajā tirgū, kas ir viens no galvenajiem ES un Moldovas asociācijas nolīguma mērķiem.
ES un Moldovas tirdzniecības attiecības
Tirdzniecības attiecības starp ES un Moldovu nosaka brīvās tirdzniecības zona, kas izveidota saskaņā ar padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu (“DCFTA”), kas ir asociācijas nolīguma daļa.
Konkrētāk, ar “DCFTA”:
- tiek atcelta ievedmuita lielākajai daļai preču, ar ko notiek tirdzniecība starp ES un Moldovu;
- abām partnerēm tiek nodrošināta plaša savstarpējā piekļuve pakalpojumu tirdzniecībai.
Turklāt gan ES, gan Moldovas uzņēmumi var izveidot meitasuzņēmumu vai filiāli atbilstoši nediskriminācijas principam. Tas nozīmē, ka pret uzņēmumiem, kas sāk uzņēmējdarbību partnervalstī, izturas tāpat kā pret vietējiem uzņēmumiem.
Starp ES un Moldovu visvairāk tirgotās preces ir mašīnas un ierīces, ķimikāliju vai ar tām saistīto nozaru produkti, transporta aprīkojums un minerālprodukti.
Tirdzniecības dati
ES ir Moldovas lielākā tirdzniecības partnere ar vairāk nekā pusi no Moldovas kopējās preču tirdzniecības 2025. gadā un apgrozījumu, kas pārsniedz 7 miljardus EUR. Otra Moldovas tirdzniecības partnere ir Ķīna, ar kuru notiek vairāk nekā 13 % no tās tirdzniecības darījumu apjoma, un tai seko Ukraina (10 %).
Moldovas preču tirdzniecības īpatsvars ar Krieviju ir ievērojami samazinājies, un tagad tas veido tikai 2,2 % no Moldovas kopējā preču tirdzniecības apjoma.
- ES: 55,9 %
- Ķīna: 13,1 %
- Ukraina: 10,3 %
- Turcija: 7,2 %
- Krievija: 2,2 %
- Citas valstis: 11,3 %
Finansiālais atbalsts Moldovai
Makrofinansiālā palīdzība
ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Moldovai. Kopš 2021. gada ir mobilizēti vairāk nekā 2,2 miljardi EUR.
2022. gada 4. aprīlī, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un tās negatīvo ietekmi arī uz Moldovas ekonomikas un finanšu stabilitāti, Padome nolēma Moldovas Republikai aizdevumu un dotāciju veidā nodrošināt jaunu makrofinansiālās palīdzības darbību 150 miljonu EUR apmērā.
Palīdzības izmaksa sākās 2022. gadā; tai ir trīs daļas, kas tiks izmaksātas no 2022. līdz 2024. gadam.
Izaugsmes plāns
Lai palīdzētu atbalstīt Moldovas integrāciju ES, Komisija 2024. gada 10. oktobrī nāca klajā ar Moldovas izaugsmes plānu. Plāna mērķis ir veicināt sociālekonomisko konverģenci ar ES un paātrināt fundamentālas reformas. Tas ir balstīts uz trim pīlāriem:
- atbalstīt Moldovas sociālekonomiskās un fundamentālās reformas,
- uzlabot Moldovas piekļuvi ES vienotajam tirgum,
- 2025.–2027. gadā palielināt finansiālo atbalstu, izmantojot īpašu Moldovas reformu un izaugsmes mehānismu.
Padome 2025. gada 18. martā deva galīgo apstiprinājumu plāna finanšu pīlāram, proti, reformu un izaugsmes mehānismam. Mehānisms atbalstīs Moldovu laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam un paredz nodrošināt līdz 385 miljoniem EUR dotācijās un 1,5 miljardus EUR aizdevumos.
Tā ir lielākā ES finansiālā atbalsta pakete kopš Moldovas neatkarības iegūšanas un papildina citu būtisku ES atbalstu valstij.
Drošība un aizsardzība
Drošības un aizsardzības partnerība
ES un Moldova astotajā ES un Moldovas Asociācijas padomē 2024. gada 21. maijā parakstīja drošības un aizsardzības partnerību. Moldova ir pirmā valsts, kas parakstījusi šādu partnerību ar ES.
Šī partnerība veicina dialogu un sadarbību tādās jomās kā:
- hibrīddraudu novēršana,
- kiberdrošība,
- cīņa pret dezinformāciju,
- mācības un spēju veidošana.
Tas arī paver ceļu jaunu iespēju un sadarbības jomu izpētei drošības un aizsardzības jomā.
ES partnerības misija Moldovā
2023. gada maijā ES sāka partnerības misiju Moldovas Republikā (EUPM). Misijas pilnvaras pēdējo reizi ir pagarinātas līdz 2027. gada 31. maijam.
Šīs civilās misijas mērķis ir uzlabot valsts drošības sektora noturību krīžu pārvarēšanas un hibrīddraudu jomā, tostarp kiberdrošības jomā, un apkarot ārvalstu īstenotas informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI).
EUPM palīdz Moldovai un reģionam kopumā stiprināt stabilitāti un drošību.
- Moldova – Padome par diviem gadiem pagarina ES civilās misijas pilnvaru termiņu (paziņojums presei, 2025. gada 21. maijs)
- ES partnerības misija Moldovas Republikā (tīmekļa vietne)
Eiropas Miera mehānisms
No 2021. līdz 2025. gadam ES ar Eiropas Miera mehānisma finansējuma starpniecību ir piešķīrusi 197 miljonus EUR Moldovas bruņoto spēku modernizācijas un operatīvās efektivitātes atbalstam. Tā rezultātā Moldova ir otra lielākā Eiropas Miera mehānisma palīdzības saņēmēja pēc Ukrainas.
Atbalsts pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība
Kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu, Moldovā ir ieceļojuši vairāk nekā 1,8 miljoni cilvēku, kas bēg no kara, un Moldovā vēl arvien uzturas vairāk nekā 127000 Ukrainas bēgļu. Laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam ES Moldovai ir piešķīrusi 84 miljonus EUR humānās palīdzības veidā.
Moldova ir iedarbinājusi ES civilās aizsardzības mehānismu, lai atbalstītu ukraiņus, kas ierodas Moldovā. ES dalībvalstis Moldovai ir sniegušas dažāda veida palīdzību, ieskaitot pajumtes, higiēnas piederumu komplektus un elektroenerģijas ģeneratorus.
Robežu pārvaldība
ES ar Moldovu ir parakstījusi statusa nolīgumu par “Frontex” operatīvajām darbībām. Šis nolīgums ļauj “Frontex” nosūtīt komandas, kas Moldovas iestādēm palīdz veikt robežu pārvaldības uzdevumus, piemēram, reģistrāciju un robežpārbaudes.
Tirdzniecības liberalizācija pagaidu kārtā
2022. gadā Padome pieņēma regulu, kas uz laiku liberalizē tirdzniecību attiecībā uz septiņiem Moldovas lauksaimniecības produktiem, kuru tirdzniecība vēl nav pilnībā liberalizēta: tomātiem, ķiplokiem, galda vīnogām, āboliem, ķiršiem, plūmēm un vīnogu sulu. Šis pasākums pēdējo reizi tika pagarināts līdz 2024. gada 24. jūnijam, un tas nozīmēja, ka Moldova varēja vismaz divkāršot šo ražojumu eksportu uz ES bez jebkādiem tarifiem.
Padome 2025. gada 18. septembrī nolēma palielināt šo septiņu produktu piekļuvi tirgum. Mērķis ir pāriet no pagaidu režīma uz ilgtermiņa nolīgumu, kas nodrošina ekonomikas stabilitāti un veicina tirdzniecības plūsmas, vienlaikus aizsargājot sensitīvas ES lauksaimniecības nozares.
Šī vienošanās ietvers stingrus aizsardzības pasākumus pret tirgus izkropļojumiem. Piekļuve tirgum ir atkarīga no nosacījumiem un balstīsies uz pakāpenisku Moldovas pieskaņošanos konkrētiem ES lauksaimniecības pārtikas standartiem līdz 2027. gadam.
- Moldova – ES veic pasākumus, lai atceltu muitas nodokļus septiņiem lauksaimniecības produktiem (paziņojums presei, 2025. gada 18. septembris)
- Ukraina un Moldova: Padome apstiprina ES autonomo tirdzniecības pasākumu atjaunošanu (paziņojums presei, 2024. gada 13. maijs)
Enerģētika
2022. gada 16. martā Ukrainas un Moldovas elektrotīkli tika sekmīgi sinhronizēti ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu.
Sankcijas, ar ko reaģē uz darbībām, kas destabilizē Moldovu
2023. gada 28. aprīlī Padome pieņēma jaunu tiesisko regulējumu par mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ES ļauj piemērot sankcijas personām, kuras ir atbildīgas par tādu darbību atbalstīšanu vai īstenošanu, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta:
- Moldovas Republikas suverenitāte un neatkarība,
- valsts demokrātija, tiesiskums, stabilitāte vai drošība.
Šis mērķtiecīgo ierobežojošo pasākumu tiesiskais regulējums tika pieņemts pēc Moldovas Republikas lūguma.
Saskaņā ar šo sankciju režīmu ES var, piemēram, vērsties pret personām, kas kavē vai apdraud demokrātisko politisko procesu (piemēram, vēlēšanu rīkošanu) vai mēģina gāzt konstitucionālo kārtību, tostarp vardarbīgi. Turpmākie ierobežojošie pasākumi varētu attiekties arī uz personām, kas iesaistītas smagos finanšu pārkāpumos saistībā ar publiskajiem līdzekļiem un neatļautu kapitāla eksportu.
Sankciju režīms attiecas uz 29 personām un piecām vienībām, un pēdējo reizi tas tika pagarināts līdz 2027. gada 29. aprīlim.
Sankcijas satur aktīvu iesaldēšanu, aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus personām un vienībām, kurām piemēro sankcijas, un aizliegumu ieceļot Eiropas Savienībā fiziskām personām, kurām piemēro sankcijas.
Kopš sācies Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir ievērojami palielinājušies centieni destabilizēt Moldovas Republiku, un tie tieši apdraud ES ārējo robežu stabilitāti un drošību.
Saistītie dokumenti un publikācijas
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 14. jūlijs