Skip to content
  • Ārlietu padome

Ārlietu padome, 2022. gada 24. janvāris

Galvenie rezultāti

Eiropas drošības situācija

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Vissvarīgākais rezultāts ir tas, ka mēs atkārtoti apstiprinājām mūsu spēcīgo vienotību un vienoto pieeju izaicinājumiem saistībā ar Eiropas drošību. Mūsu vienotība ir mūsu spēks, un Padomē par to šaubu nav.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ārlietu padome tika informēta par jaunākajiem notikumiem saistībā ar Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas tuvumā, un notika diskusija par Eiropas drošības situāciju, tostarp par situāciju Baltkrievijā un Kazahstānā.

Diskusijas laikā ministriem bija iespēja videokonferences formātā neformāli apmainīties viedokļiem ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken).

Padome arī apstiprināja secinājumus par šo jautājumu. Secinājumos uzsvērts, ka Krievijas mēģinājumi no jauna izveidot robežšķirtnes Eiropas kontinentā grauj galvenos pamatus un principus, uz kuriem balstās Eiropas drošība, un atsauc tumšās atmiņas par ietekmes sfērām, kurām 21. gadsimtā nav vietas. Padome atkārtoti apstiprina tās pilnīgu un neapstrīdamu atbalstu Ukrainai un precizē, ka jebkādai turpmākai militārai agresijai pret Ukrainu būs smagas sekas un augsta maksa.

Ministri bija vienisprātis, ka ES būtu jāturpina diplomātiskie centieni pārliecināt Krieviju izvēlēties dialoga ceļu, un uzdeva Augstajam pārstāvim turpināt saskaņot ES nostāju ar galvenajiem partneriem, piemēram, ASV, NATO un EDSO. Vienlaikus ES turpinās vērsties pret dezinformāciju.

Lai gan pirmā izvēle ir dialogs, Augstais pārstāvis skaidri norādīja, ka norisinās darbs, lai sagatavotu atbildes reakciju uz iespējamo Krievijas agresiju, turklāt tas tiek darīts sadarbībā ar galvenajiem partneriem.

Visbeidzot, ES pastiprinās centienus paaugstināt Ukrainas un citu partneru noturību, izmantojot finansiālās palīdzības paketi, ko veido ārkārtas aizdevumi un dotācijas, atbalsts kiberdraudu un hibrīddraudu novēršanai un atbalsts drošībai un aizsardzībai, tostarp, īstenojot Ukrainas militārās izglītības nozares reformu.

Sīrija

Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par Sīriju, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā sūtņa Geira Pēdešena (Geir Pedersen) sniegto informāciju.

Pēc vairāk nekā desmit gadiem konflikts Sīrijā vēl ne tuvu nav beidzies un joprojām ir cēlonis ciešanām un nestabilitātei.

Padome atkārtoti aicināja rast politisku risinājumu un uzsvēra, ka normalizācija, sankciju atcelšana vai atjaunotne nebūs iespējama tik ilgi, kamēr Sīrijas režīms neiesaistīsies politiskā pārejā. Ministri vēlreiz pieprasīja, lai režīms un tā sabiedrotie iesaistītos nolūkā pilnībā īstenot ANO DP Rezolūciju 2254.

ES sadarbosies ar līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Arābu līgu, lai palīdzētu Sīrijas tautai un virzītu uz priekšu politisko procesu. Tā plāno 2022. gada maijā rīkot sesto Briseles konferenci, lai piesaistītu finansējumu Sīrijas iedzīvotājiem un bēgļus uzņemošajām kopienām, lai dotu iespēju Sīrijas pilsoniskajai sabiedrībai paust savu viedokli un lai piešķirtu papildu impulsu konflikta politiskam risinājumam.

Lībija

Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par jaunākajiem notikumiem Lībijā, jo īpaši par valsts vēlēšanu atlikšanu, kurām bija jānotiek 2021. gada 24. decembri.

Valsts atrodas svarīgās krustcelēs, un ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Lībijas iedzīvotājus, pēc iespējas ātrāk rīkojot godīgas, taisnīgas, iekļaujošas un ticamas vēlēšanas.

Ministri apstiprināja ES prioritātes – Lībijas iedzīvotājiem ir tiesības vēlēšanu ceļā izvēlēties savus pārstāvjus, un valsts ir jāatbrīvo no ārvalstu bruņoto spēku klātbūtnes – un mudināja visas ieinteresētās puses vienoties par turpmāko rīcību, lai dotu Lībijas iedzīvotājiem iespēju balsot vēlēšanās.

Augstais pārstāvis arī paziņoja, ka iespēja nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju tiks izvērtēta, tiklīdz Lībijas iedzīvotāji būs vienojušies par jaunu vēlēšanu grafiku.

Aktuālie notikumi

Attiecībā uz Mali ministri nosodīja "Wagner" grupas klātbūtni uz vietas un Mali iestāžu pieņemto lēmumu noteikt ilgāku pārejas periodu, proti, četrus gadus.

Augstais pārstāvis paziņoja, ka pastāv politiska vienošanās pieņemt sankcijas pret tiem, kas kavē pāreju, solidarizējoties ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) nesen pieņemto lēmumu.

Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ES ļoti rūpīgi seko notikumiem Burkinafaso, pauda bažas par prezidenta Kaborē (Kaboré) aizturēšanu un bruņotu kareivju atrašanos valsts radio un televīzijas galvenajā mītnē un aicināja ievērot konstitūciju un atbrīvot prezidentu Kaborē.

Padomes secinājumi

Padome apstiprināja secinājumus, ar kuriem apstiprina ANO un ES stratēģiskās partnerības miera operāciju un krīžu pārvarēšanas jomā jaunās prioritātes laikposmam no 2022. līdz 2024. gadam.

Padome arī apstiprināja secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2022. gadā.

Sanāksmju dosjē

Noslēguma dokumenti

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Ārlietu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 5. februāris