"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ārlietu padomē tika apspriesta drošības situācija Eiropā.
Padome nosodīja Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas tuvumā un arvien biežākos pamiera pārkāpumus un provokācijas no Krievijas atbalstīto separātistu puses Ukrainas austrumdaļā. Tā arī nosodīja rīcību, inscenētus pasākumus un informācijas manipulācijas, kas vērsti uz to, lai radītu ieganstu militārai eskalācijai pret Ukrainu.
Turklāt tā pauda atzinību par Ukrainas savaldību, tai saskaroties ar iebiedēšanu un Minskas vienošanos un starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Diskusijas laikā ministriem bija iespēja neformāli apmainīties viedokļiem ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu (Dmytro Kuleba). Ministri atkārtoti apstiprināja savu vienotību, apņēmību un ES solidaritāti ar Ukrainu.
Krievija ir radījusi vislielāko apdraudējumu Eiropas mieram un stabilitātei kopš Otrā pasaules kara. Mēs aicinām prezidentu Putinu ievērot starptautiskās tiesības un Minskas vienošanās. Krievijas vadības ziņā ir izlemt, kādā gaismā to redzēs starptautiskā sabiedrība un vēsture.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome lēma par virkni pasākumu Ukrainas noturības atbalstam. Tā pieņēma lēmumu sniegt makrofinansiālo palīdzību 1,2 miljardu EUR apmērā un atbalstīt profesionālo militāro izglītību Ukrainā saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu. ES arī palielinās atbalstu cīņai pret kiberuzbrukumiem un dezinformāciju, uz valsti nosūtot ekspertu misiju.
Gan ES vēstniecības un diplomātiskās misijas, gan arī ES delegācija Ukrainā paliks atvērtas un turpinās pilnvērtīgi strādāt ar dažiem izņēmumiem.
Augstais pārstāvis arī skaidri norādīja – jebkāda agresija pret Ukrainu nozīmēs smagas sekas Baltkrievijai, ja uzbrukums tiks veikts no tās teritorijas vai ar tās iesaisti.
Padome apsprieda situāciju Bosnijā un Hercegovinā un to, kā saglabāt valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un vienotību.
Padome mudināja valsts politiskos līderus uzņemties atbildību par konstitūcijas saglabāšanu, nodrošināt, ka valsts institūcijām pilnībā tiek atjaunota to kompetence, un risināt visus neatrisinātos jautājumus.
Eiropā nav vietas sašķeltai Bosnijai un Hercegovinai, un tie, kuri šādu šķelšanos sekmē, rīkojas pilnīgi nepareizi. Viņi savai tautai atņem pārticības pilnu Eiropas perspektīvu un dzīvi.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministri pauda pilnīgu atbalstu ES īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā Johanam Zatleram (Johann Sattler), EUFOR operācijai "Althea" un augstajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā Kristiānam Šmitam (Christian Schmidt). ES un ASV cenšas sekmēt politisku dialogu nolūkā panākt vienošanos par konstitucionālu un vēlēšanu reformu, tostarp par ierobežotu konstitūcijas grozījumu, kas varētu uzlabot federācijas funkcionēšanu.
ES joprojām ir gatava likt lietā visus pieejamos instrumentus, ja situācija to prasīs, tostarp ES finansiālo palīdzību, bet galējā gadījumā – ierobežojošus pasākumus.
Prioritāte arvien vēl ir dialogs, lai vēl pirms gaidāmajām vēlēšanām nodrošinātu vajadzīgās reformas.
Klimata diplomātija
Padomē notika viedokļu apmaiņa par klimata diplomātiju, un tā apstiprināja secinājumus par šo jautājumu.
Līdztekus ES Ārlietu padomei ES un Persijas līča sadarbības padomes Apvienotās padomes 26. sanāksmē ārlietu ministri tikās ar saviem kolēģiem no Persijas līča valstīm.
ES Persijas līča reģionā ir lielākā investore un otrā lielākā tirdzniecības partnere. Ministri bija vienisprātis, ka ir laiks apņemties ciešāk sadarboties zaļās pārkārtošanās, attīstības sadarbības un humanitārās rīcības jomās. Vēl tika apspriesta arī Jemena.
Krievija ir radījusi vislielāko apdraudējumu Eiropas mieram un stabilitātei kopš Otrā pasaules kara. Mēs aicinām prezidentu Putinu ievērot starptautiskās tiesības un Minskas vienošanās. Krievijas vadības ziņā ir izlemt, kādā gaismā to redzēs starptautiskā sabiedrība un vēsture.