"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome attīstības jomas sastāvā apsprieda draudošo globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi, ko izraisījusi neprovocētā un nepamatotā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, un daudzpusējo reakciju uz minēto krīzi.
Spriedze pārtikas tirgū valdīja jau pirms kara, taču pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai šī krīze ir ievērojami saasinājusies. Patlaban tā apdraud pārtikas nodrošinājumu miljoniem cilvēku daudzās pasaules daļās. Krievijas karaspēks bombardē Ukrainas laukus, neļaujot iesēt labību, izlaupa pārtikas krājumus, bloķē Ukrainas ostas un tādējādi paaugstina pārtikas un mēslošanas līdzekļu cenas, kas daudzās pasaules daļās ir strauji pieaugušas. Līdz ar to pārtikas piegāde pasaulē ir apdraudēta, galvenokārt Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministriem tika sniegta informācija par situācijas nopietnību un tās ietekmi visā pasaulē. 2021. gadā Krievija un Ukraina bija vienas no lielākajām graudaugu un saulespuķu sēklu un eļļas eksportētājām pasaulē un Ukraina saražoja vairāk nekā 50 % no pasaules saulespuķu eļļas tirdzniecības apjoma. Tiek lēsts, ka 20–30 % platībās Ukrainā, kurās audzē ziemājus, kukurūzu un saulespuķu sēklas, vai nu netiks novākta raža, vai arī šā konflikta dēļ tās pavasarī netiks apsētas. Tas smagi ietekmēs neaizsargātās iedzīvotāju grupas visā pasaulē, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem, kuras ir atkarīgas no pārtikas un mēslošanas līdzekļu importa.
Pēc tam Padome apsprieda dažādus rīcības virzienus, pie kuriem ES turpinās darbu Eiropas komandas garā.
Pirmkārt, ES sniegs neaizsargātām iedzīvotāju grupām ārkārtas palīdzību un īstermiņā palīdzēs uzlabot pārtikas cenas pieņemamību un makroekonomisko stabilitāti. Otrkārt, ES atbalstīs vairāk nekā 70 partnervalstis, lai palielinātu ražošanu un to pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju nolūkā vidējā termiņā palielināt pārtikas nodrošinājumu. Treškārt, ES ir apņēmusies nodrošināt, ka tiek izmantoti 20 miljoni tonnu graudu, kas Putina kara dēļ pašlaik ir bloķēti Ukrainas laukos, un pēc iespējas ātrāk tos laist pasaules tirgos, izmantojot "solidaritātes joslas", kuras nesen ierosināja Eiropas Komisija. Visbeidzot, ES saistībā ar šo krīzi vēl ciešāk sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, G7, Pārtikas un lauksaimniecības noturības misijas (FARM) iniciatīvu un citiem globālās sadarbības formātiem un to ietvaros.
Par attīstības politiku atbildīgie ministri neformāli apmainījās viedokļiem ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos Filipo Grandi (Filippo Grandi), kurš sniedza pārskatu par situāciju pasaulē un UNHCR paveikto darbu. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta Ukrainai, Sāhelai, Afganistānai un Mjanmai. Patlaban pasaulē ir vairāk nekā 100 miljoni piespiedu kārtā pārvietotu personu.
UNHCR ir svarīgs partneris Eiropas Savienībai, kura kopā ar tās dalībvalstīm ir otra lielākā līdzekļu devēja UNHCR. ES kopā ar tās dalībvalstīm cieši sadarbojas saistībā ar kopīgu Eiropas komandas reakciju, lai novērstu krīzes sekas un nodrošinātu pienācīgu finansējumu un atbalstu visvairāk skartajām un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām visā pasaulē.
Spriedze pārtikas tirgū valdīja jau pirms kara, taču pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai šī krīze ir ievērojami saasinājusies. Patlaban tā apdraud pārtikas nodrošinājumu miljoniem cilvēku daudzās pasaules daļās. Krievijas karaspēks bombardē Ukrainas laukus, neļaujot iesēt labību, izlaupa pārtikas krājumus, bloķē Ukrainas ostas un tādējādi paaugstina pārtikas un mēslošanas līdzekļu cenas, kas daudzās pasaules daļās ir strauji pieaugušas. Līdz ar to pārtikas piegāde pasaulē ir apdraudēta, galvenokārt Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.