Eiropas Savienības Militārā komiteja (ESMK), ES valstu bruņoto spēku komandieri, 2022. gada 24. un 25. oktobris

Galvenie rezultāti

ES Militārā komiteja 24. un 25. oktobrī tikās valstu bruņoto spēku komandieru līmeņa sanāksmē Briselē.

Uzsverot, ka nekavējoties ir jāsasniedz Stratēģiskajā kompasā izklāstītie pamatmērķi un vērienīgie mērķi, valstu bruņoto spēku komandieri apņēmās nekavējoties veidot militāri spēcīgu un spējīgu ES.

Darba kārtībā bija iekļauti visi neatliekamākie jautājumi aizsardzības un drošības jomā, sākot ar ES ātrās izvietošanas spēju (RDC) īstenošanu, kas ir galvenais militārais ieguldījums Stratēģiskā kompasa sekmīgai īstenošanai. Valstu bruņoto spēku komandieri arī atgādināja, cik svarīgi ir drīzumā – sākot no 2023. gada – izmantot šīs spējas, lai apzinātu gūto pieredzi un attiecīgi reaģētu. Mērķis joprojām ir līdz 2025. gadam un saskaņā ar apstiprinātajiem scenārijiem panākt pilnīgu spēju autonomi projicēt drošību, kad un kur tas ir nepieciešams.

Vēl saistībā ar RDC valstu bruņoto spēku komandieri apsprieda veidus, kā uzlabot ES vadības un kontroles struktūru nolūkā Stratēģiskajā kompasā noteiktos mērķus atbalstīt ar stabiliem, drošiem un pilnīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem sakaru jomā.

Taču sakari nav vienīgā spēju joma, ko valstu bruņoto spēku komandieri ir apņēmušies uzlabot. Vēl ir jānovērš arī citas spēju nepilnības, optimāli izmantojot jau esošos ES instrumentus un kopīgus sadarbības projektus, piemēram, PESCO kā privileģētu sadarbības satvaru un CARD, kam ir “celmlauža” loma.

Kopumā valstu bruņoto spēku komandieri norādīja uz nepieciešamību atbalstīt kopīgus risinājumus, lai sinerģijā ar visiem mūsu partneriem panāktu ES stratēģisko autonomiju un attīstītu stabilas un progresīvas militārās spējas, kā arī stratēģiskus veicinošos elementus.

Apspriežoties ar NATO kolēģiem īpašā sesijā, valstu bruņoto spēku komandieri apstiprināja, ka militārās mobilitātes projekts joprojām ir būtisks darbības virziens gan ES, gan NATO. Lai apmierinātu arvien augošo pieprasījumu pēc drošības un aizsardzības, ko apliecina pašreizējā Krievijas agresija pret Ukrainu, valstu bruņoto spēku komandieri atkārtoti uzsvēra, ka, lai karaspēks varētu elastīgi un veikli pārvietoties ES robežās, ir nepieciešamas spējas, jaudas, infrastruktūra, noteikumi un procedūras. Tika pausts stingrs atbalsts abu iestāžu turpmākai un pamatīgākai sadarbībai.

Vēl viens ļoti aktuāls diskusiju temats bija KDAP operāciju un misiju nākotne – to norisei ir nepieciešami pietiekami dalībvalstu resursi un finansiālais atbalsts. Valstu bruņoto spēku komandieri vienojās arī turpmāk stiprināt ES KDAP misijas un operācijas un palielināt to efektivitāti, regulāri pielāgojot un pārskatot misijas un operācijas, vai pat vajadzības gadījumā tās pārtraukt. Šajā sakarā būtisks ir militārais novērtējums, ko komandieri veic uz vietas, un tam būtu pienācīgi un savlaicīgi jāsniedz ieguldījums lēmumu pieņemšanas procesā.

Valstu bruņoto spēku komandieri uzsvēra, ka visām turpmākajām misijām un operācijām būtu jākalpo ES stratēģiskajām interesēm, jāsniedz reāls labums vietējiem partneriem, pamatojoties uz to konkrētiem lūgumiem, un pilnībā jāizmanto visi pieejamie ES KDAP rīki.

Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu valstu bruņoto spēku komandieri uzsvēra nepieciešamību reģionā arī turpmāk nodrošināt ES vadītu militāro klātbūtni ar izpildes pilnvarām.

Viņi arī apliecināja, ka nesen apstiprinātā ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam ("EUMAM Ukraine") ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku pieeju Ukrainas bruņoto spēku (UAF) atbalstam.

Visbeidzot, attiecībā uz nepieciešamību KDAP efektīvi iesaistīties Āfrikā valstu bruņoto spēku komandieri uzsvēra, cik svarīga ir ilgstoša apņemšanās visās turpmākajās darbībās ņemt vērā pieredzi, kas gūta visās ES misijās un operācijās (jo īpaši "EUTM Mali" un "EUTM RCA").

ESMK sastāvā ir 27 dalībvalstu bruņoto spēku komandieri, kurus regulāri pārstāv viņu pastāvīgie militārie pārstāvji. ESMK sniedz padomus un ieteikumus Politikas un drošības komitejai (PDK) par visiem attiecīgajiem militārajiem jautājumiem.

ESMK ir pastāvīgs priekšsēdētājs, kuru izraugās dalībvalstu bruņoto spēku komandieri un ieceļ Padome uz trim gadiem.