Ārlietu padome, 2022. gada 17. oktobris

Galvenie rezultāti

Padome pieņēma vairākus svarīgus lēmumus, kas veido pamatu ES apņēmībai atbalstīt Ukrainu pret Krievijas agresiju, veicināt mieru un stabilitāti Dienvidkaukāzā un iestāties par cilvēktiesībām Irānā.

Krievijas agresija pret Ukrainu

Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Pirms diskusijas Padomē ES dalībvalstu ministrus ar videokonferences starpniecību īsi uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un sniedza viņiem informāciju par jaunākajām norisēm uz vietas un Ukrainas pašreizējām prioritātēm.

Putins zaudē politiski un morāli. Neraugoties uz to, viņš turpina eskalāciju, tostarp, izmantojot neselektīvus uzbrukumus civiliem mērķiem visā Ukrainā, kā mēs to redzējām šorīt. Mēs arī ņēmām vērā balsojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā pagājušajā nedēļā. Šis balsojums apstiprināja Krievijas starptautisko izolāciju. Taču mēs nevaram to uzskatīt par pašsaprotamu, un mums ir jāturpina īstenot mūsu trīskāršo stratēģiju: atbalstīt Ukrainu, izdarīt spiedienu uz Krieviju un pievērsties plašākām kara sekām, jo šis karš skar visu pasauli. Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministriem tika sniegta jaunākā informācija par militāro eskalāciju un notiekošajiem uzbrukumiem Kijivā, un viņi pieņēma svarīgus lēmumus. Viņi vienojās izveidot ES militārās palīdzības misiju nolūkā atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus. Misijas ietvaros ES teritorijā tiks apmācīti aptuveni 15 000 karavīru. Viņi arī vienojās piešķirt vēl 500 miljonus EUR no Eiropas Miera mehānisma, lai finansētu piegādes Ukrainas aizsardzības spēkiem, tādējādi ES militāro palīdzību Ukrainai palielinot kopumā līdz 3,1 miljardam EUR.

Padomei arī tika sniegta informācija par jaunām atklātām masveida zvērībām un par ziņojumiem par to, ka Krievijas spēki sistemātiski nolaupa bērnus no Ukrainas, un tā uzsvēra, ka cīņa pret nesodāmību ir jāpastiprina.

• Ukraina: ES izveido militārās palīdzības misiju, lai vēl vairāk atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus
• Ukraina: Padome vienojas par turpmāku atbalstu Eiropas Miera mehānisma ietvaros

ES un Ķīnas attiecības

Padome atkārtoti apstiprināja, ka spēkā ir ES daudzpusīga pieeja attiecībā uz Ķīnu, proti, tā ir partnere, ar kuru ES ir jāiesaistās, sīva konkurente un sistēmiska sāncense.

ES dalībvalstis pilnībā atbalsta iesaistes turpināšanu ES interesējošos jautājumos kā, piemēram, klimata pārmaiņas, izvairoties no tā, ka atkarība kļūst par ievainojamību.

Ministri uzsvēra, ka ES ir jāstiprina sava iekšējā noturība un jāstrādā ar starptautiskajiem partneriem.

Aktuālie notikumi

ES dalībvalstu ministri apmainījās viedokļiem par Irānu un pieņēma ierobežojošus pasākumus pret 11 personām un 4 vienībām, kuri vērsti pret tiem, kas saistīti ar Masā Amini (Mahsa Amini) nāvi un miermīlīgo protestu vardarbīgu apspiešanu.

Mēs esam sašutuši par joprojām neizskaidroto Masā Amini nogalināšanu un drošības spēku vardarbīgo vēršanos pret protestētājiem, kuri, nokļuvuši drošības spēku rokās, joprojām mirst vai tiek aizturēti. Visi ministri pauda nopietnas bažas par šiem faktiem. […] Vēlos izmantot šo iespēju, lai aicinātu Irānas valdību nekavējoties izbeigt šo vardarbību, atbrīvot aizturētos un atļaut normālus interneta pakalpojumus un informācijas plūsmu. Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri arī apsprieda informāciju par to, ka Krievija karā Ukrainā izmantojot dronus, ko, iespējams, piegādā Irāna.

• Irāna: ES piemēro sankcijas nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājiem

Ministri pievērsās Bosnijā un Hercegovinā 2. oktobrī notikušajām vēlēšanām. Saskaņā ar EDSO/ODIHR ziņojumiem vēlēšanās kopumā bija konkurence un tās bija labi organizētas, taču tām bija raksturīga neuzticēšanās publiskām iestādēm un etniski šķeltnieciska retorika. Galīgie rezultāti vēl ir jāapstiprina, jo pastāv aizdomas, ka vēlēšanās bija plaši izplatīta krāpšana.

Lai šo valsti noturētu ceļā uz ES, Komisija pagājušajā nedēļā ieteica piešķirt Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu, ar to saprotot, ka valdībai un likumdevējām iestādēm visos līmeņos ir jāveic vairāki pasākumi, galveno uzmanību kā absolūtai prioritātei pievēršot reformu īstenošanai.

Padome arī apsprieda Libānu, apstiprinot, ka tai joprojām ir ļoti lielas bažas par sociālekonomisko situāciju šajā valstī un tās politisko spēku nespēju turpināt tik ļoti nepieciešamās reformas. Ministri aicināja Libānas iestādes līdz mēneša beigām ievēlēt jaunu prezidentu un atzinīgi novērtēja Libānas un Izraēlas vienošanos par jūras robežas noteikšanu.

Attiecībā uz Etiopiju ministri uzsvēra, ka situācija uz vietas nekad nav bijusi tik slikta gan militārajā, gan humanitārajā jomā un ka ilgtspējīgs ir tikai politisks konflikta risinājums.

• Etiopija: ES vārdā sniegta Augstā pārstāvja deklarācija par intensīvajām cīņām valsts ziemeļu daļā

Citi Padomes lēmumi

Padome nolēma izvietot līdz 40 ES pārraudzības ekspertu Armēnijas pusē pie starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu, lai pārraudzītu un analizētu situāciju reģionā un ziņotu par to.

• Armēnija un Azerbaidžāna: ES izveido pārraudzības spējas pie starptautiskajām robežām

Padome pieņēma lēmumu, ar ko pagarina ierobežojošos pasākumus pret "ISIL"/"Da'esh" un "Al-Qaida" un ar tām saistītām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām vēl uz gadu, proti, līdz 2022. gada 31. oktobrim.

• "ISIL"/"Da'esh" un "Al-Qaida": ES pieņemtie ierobežojošie pasākumi pagarināti vēl uz gadu

Padome apstiprināja secinājumus par tirdzniecības un ilgtspējas pārskatīšanu.

• Padomes secinājumi par tirdzniecības un ilgtspējas pārskatīšanu