"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pirms diskusijas Padomē Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) ar videokonferences starpniecību īsi informēja ES dalībvalstu ministrus par jaunākajām norisēm uz vietas un Ukrainas pašreizējām prioritātēm.
Padome atkārtoti apstiprināja, ka ES joprojām ir vienota, atbalstot Ukrainu, un apsprieda turpmāku militāru atbalstu Ukrainai. Šajā sakarā ministri pauda gandarījumu par lēmumu sākt ES militārās palīdzības misiju Ukrainā, lai apmācītu vismaz 15 000 Ukrainas karavīru.
Ministri apsprieda arī vispārējo pieeju Krievijai.
Mēs turpināsim starptautiski izolēt Krieviju un noteikt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju. Mēs esam gatavi turpināt pastiprināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju un vērsties pret trešo valstu iesaisti, jo īpaši tām, kas sniedz ieroču un militāro atbalstu, proti, Irānu un Baltkrieviju.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome galveno uzmanību pievērsa jautājumiem par to, kā nodrošināt saukšanu pie atbildības par Ukrainā izdarītiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, ciešai sadarbībai ar NATO un partneriem visā pasaulē, lai aizsargātu noteikumos balstītu starptautisko kārtību, un ES noturības uzlabošanai, jo īpaši enerģētiskās drošības un kritiskās infrastruktūras jomā, vēršoties pret Krievijas hibrīddraudiem un manipulācijām ar informāciju.
ES atbalsta pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus un neatkarīgos medijus Krievijā un ārpus tās, lai gan ES tūlītējais atbalsts ir vērsts uz to, lai palīdzētu Ukrainai pretoties Krievijas arvien biežākajiem sistemātiskajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Visbeidzot, Padome pievērsās arī pārtikas nodrošinājuma jautājumam. Melnās jūras graudu iniciatīva ir palīdzējusi atsākt graudu kravu pārvadājumus no Ukrainas Melnās jūras ostām un vēl vairāk samazināt pārtikas cenas visā pasaulē. Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir jānodrošina šīs iniciatīvas pagarināšana pēc 19. novembra beigu termiņa.
ES sankcijas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu (Infografika)
Lielo ezeru reģions
Padomē notika diskusijas par iespējamiem elementiem atjaunotajā ES pieejā attiecībā uz Āfrikas Lielo ezeru reģionu.
Lielo ezeru reģions ir ģeostratēģisks karstais punkts, kam ir visas iespējas kļūt par visa Āfrikas kontinenta attīstības dzinējspēku; tas ir reģions ar daudzām problēmām un daudzām iespējām.
Ministri vienojās, ka ES stratēģija attiecībā uz šo reģionu ir jāatjauno jau Ārlietu padomes decembra sanāksmē, lai atbalstītu reģiona pāreju no spriedzes uz uzticēšanos, no cilvēku kontrabandas uz preču tirdzniecību un no konkurences uz reģionālo integrāciju.
Rietumbalkāni
Padome apmainījās viedokļiem par Rietumbalkāniem un pauda bažas par daudzajām krīzēm, kas draud izvērsties šajā reģionā, kā arī par Krievijas agresijas pret Ukrainu tūlītējo kaitīgo ietekmi.
Šā kara triecienvilnis ir sasniedzis Rietumbalkānus. Lai mazinātu tā ietekmi, mēs pastiprinām savu iesaisti, jo Rietumbalkāni joprojām ir mūsu ģeostratēģiskā prioritāte. Es vēlētos uzstāt uz pamatideju, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā. Tas ir mūsu vēstījums pirms nākamā ES un Rietumbalkānu samita, kas notiks 6. decembrī.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis informēja ministrus par savu saziņu ar premjerministru Kurti (Kurti) un prezidentu Vučiču (Vučić) nolūkā veicināt Belgradas un Prištinas dialogu, lai mazinātu nevajadzīgo un neproduktīvo spriedzi starp Kosovu un Serbiju. Viņš uzsvēra, ka šī ir visnopietnākā krīze kopš 2013. gada, un abām pusēm ir steidzami jāparāda gatavība rast veidu, kā mazināt spriedzi. Nav pieņemami, ka kāda no pusēm pārkāptu vai ignorētu savus dialoga pienākumus.
Ministri bija vienisprātis, ka abām dialogā iesaistītajām pusēm ir jāizrāda lielāka elastība un ka ir jāpanāk drīzs un skaidrs progress. Kosovas serbiem ir jāatgriežas iestādēs. Kosovas iestādēm ir jāizrāda lielāka elastība attiecībā uz transportlīdzekļu numura zīmēm un jāstrādā pie tā, lai nekavējoties īstenotu vienošanos par serbu vairākuma pašvaldību asociāciju/kopienu.
Padome arī apsprieda pret reģionu vērstos hibrīddraudus un nosodīja augustā notikušos uzbrukumus Albānijai un Melnkalnes IT infrastruktūrai. Ministri vienojās pastiprināt ES sadarbību ar partneriem un palielināt atbalstu kiberaizsardzības jomā.
Aktuālie notikumi
ES ministri apmainījās viedokļiem par Irānu un tās iestāžu pārmērīgi represīvo reakciju uz sabiedrības neapmierinātību. Šajā sakarā Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus attiecībā uz 29 personām un trīs vienībām, ņemot vērā to lomu Masā Amini (Mahsa Amini) nāvē un vardarbīgo reakciju uz nesenajām demonstrācijām valstī. Ministri arī uzstāja, lai Irāna pārtrauktu piegādāt ieročus, ko Krievija izmanto, lai veiktu nežēlīgus noziegumus pret Ukrainas tautu.
Padome apsprieda arī Libānu un politiskā vakuuma padziļināšanos valstī. Valstij ir ļoti svarīgi steidzami pabeigt prezidenta vēlēšanas, lai sāktu novēlotās ekonomiskās reformas un saņemtu starptautisku atbalstu. Padome neizslēdza nevienu iespēju atbloķēt pašreizējo politisko strupceļu, tostarp iespēju piemērot sankcijas.
Citi Padomes lēmumi
Padome noteica papildu ierobežojošus pasākumus, ņemot vērā pastāvīgos draudus, ko rada ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana.
Pirms Padomes sanāksmes sākuma ES dalībvalstu ārlietu ministri rīkoja neformālu diskusiju ar Baltkrievijas demokrātisko spēku līderi Svjatlanu Cihanousku (Sviatlana Tsikhanouskaya) un atkārtoti apliecināja ES solidaritāti ar Baltkrievijas tautu.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
Mēs turpināsim starptautiski izolēt Krieviju un noteikt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju. Mēs esam gatavi turpināt pastiprināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju un vērsties pret trešo valstu iesaisti, jo īpaši tām, kas sniedz ieroču un militāro atbalstu, proti, Irānu un Baltkrieviju.
