"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome uzsāka uz aizsardzību vērstu ES jūras drošības operāciju EUNAVFOR ASPIDES, kuras mērķis ir atjaunot un aizsargāt kuģošanas brīvību Sarkanajā jūrā un Persijas līcī.
Tad Padomē notika diskusija par situāciju Tuvajos Austrumos, galveno uzmanību pievēršot humanitārajai situācijai. Dalībvalstis apsprieda jautājumu par tūlītēju humanitāro pauzi un par plānoto Izraēlas militāro operāciju Rafā. Viņi arī apsprieda nepieciešamību Izraēlai darīt vairāk, lai atvieglotu palīdzību un aizsargātu civiliedzīvotājus.
Šajā sakarā ministri apmainījās viedokļiem ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vecāko humānās palīdzības un atjaunošanas koordinatori Gazā Sigridu Kāgu (Sigrid Kaag). Dalībnieki ar viņu apsprieda atbalstu UNRWA, Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem, un tika uzsvērts, ka atbalsta pārtraukšana nozīmētu pārtraukt svarīgākos pakalpojumus, ko aģentūra sniedz palestīniešu civiliedzīvotājiem ne tikai Gazā, bet arī Rietumkrastā, Libānā un Jordānijā.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu
ES ārlietu ministri uzklausīja Jūlijas Navaļnajas (Yulia Navalnaya) uzstāšanos un godināja Alekseja Navaļnija (Alexei Navalny) piemiņu. Navaļnajas kundze dalījās ar savu skatījumu attiecībā uz Putina režīma represiju līmeni un politiskās opozīcijas stāvokli valstī.
Es ministriem ierosināju mūsu globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pārdēvēt Alekseja Navaļnija vārdā. Ja viņi piekritīs, tas sauksies Navaļnija režīms globālo cilvēktiesību sankciju jomā. Tas būs veids, kā paturēt viņu piemiņā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ārlietu padome pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību informēja ES valstu ārlietu ministrus par jaunākajiem notikumiem uz vietas dažas dienas pirms skumjās gada atzīmes, kopš divus gadus ilgstošā Putina agresijas kara pret Ukrainu sākuma, apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka Putins joprojām mērķtiecīgi vēršas pret civilajiem objektiem un civilo infrastruktūru, lai iedzīvotājiem radītu ciešanas un apdraudētu viņu izturību, un ka ES turpinās atbalstīt Ukrainu.
Pēc tam Padome galveno uzmanību pievērsa ES drošības saistībām un militārajam atbalstam Ukrainai un apsprieda, kā ES varētu palielināt munīcijas piegādi, izmantojot divpusējus un Eiropas satvarus.
Ministri arī apmainījās viedokļiem par 13. sankciju paketi, kas jāpieņem līdz 24. februārim, un par to, kā izmantot ārkārtas ieņēmumus, kas rodas no ES iesaldēto Krievijas aktīvu investīcijām.
Mēs apliecinājām solidaritāti ar Igaunijas premjerministri un citiem mūsu dalībvalstu politiķiem un pilsoņiem, kurus Krievijas iestādes iekļāvušas meklēto personu sarakstos un uzsākušas pret viņiem tā sauktās kriminālizmeklēšanas.
Tas ir drausmīgi un tas ir turpinājums Krievijas ilgstošajai praksei censties iebiedēt tos, kuri vērš uzmanību uz Krievijas īstenotajiem starptautisko tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpumiem.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Sāhela
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par situāciju Sāhelā un apsprieda pamatprincipus pielāgotai ES pieejai reģionam saskaņā ar pieeju “Āfrikas risinājumi Āfrikas problēmām”:
turpināt humānās palīdzības sniegšanu iedzīvotāju atbalstam,
stiprināt sadarbību ar Čadu, Mauritāniju un Gvinejas līča valstīm,
turpināt atbalstīt ECOWAS un reģionālos dalībniekus,
piemērot vairāk uz priekšnosacījumu izpildi vērstu pieeju,
stiprināt ES stratēģisko komunikāciju, lai apklusinātu nepatiesus pret rietumvalstīm vērstus vēstījumus.
Baltkrievija
Izskatot aktualitātes, Ārlietu padome pieskārās Baltkrievijai un pieņēma secinājumus, kuros apstiprināts ES nelokāmais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un nosodīts pašreizējais režīms par demokrātijas apspiešanu, cilvēktiesību neievērošanu un līdzdalību Krievijas karā pret Ukrainu.
Pirms Ārlietu padomes sākuma ES ārlietu ministri rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoru Rafaelu Grossi (Rafael Grossi), kurš ministrus informēja par savu neseno vizīti Ukrainā un Zaporižjas atomelektrostacijā, kā arī par plašākiem IAEA darba virzieniem. Ministri arī norādīja uz izredzēm ciešākai ES un IAEA sadarbībai saistībā ar gaidāmo pirmo kodolenerģijas samitu, kas tiks rīkots Briselē, 2024. gada 21. martā.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.
Es ministriem ierosināju mūsu globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pārdēvēt Alekseja Navaļnija vārdā. Ja viņi piekritīs, tas sauksies Navaļnija režīms globālo cilvēktiesību sankciju jomā. Tas būs veids, kā paturēt viņu piemiņā.
