"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Neformāla viedokļu apmaiņa ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu
Ministri, izmantojot videokonferenci, rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken), galveno uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā Krievijas agresija pret Ukrainu, situācija Tuvajos Austrumos, pieeja attiecībā uz Ķīnu un Indijas un Klusā okeāna reģionu.
Dalībnieki piekrita, ka transatlantiskā vienotība joprojām ir būtiska, lai risinātu pašreizējās problēmas, un, konkrētāk, ir steidzami jārīkojas gan attiecībā uz Ukrainu, gan Tuvajos Austrumos, jo īpaši, lai panāktu ilgstošu mieru starp Izraēlu un Palestīnu, pamatojoties uz divu valstu risinājumu.
Krievijas agresija pret Ukrainu
Ārlietu padome pēc Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas (Dmytro Kuleba) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību ES kolēģus informēja par jaunākajiem notikumiem uz vietas un pašreizējām Ukrainas prioritātēm, apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Ministru debatēs, kas notika pēc tam, Padome pieņēma lēmumu no Eiropas Miera mehānisma piešķirt 5 miljardus EUR militāra atbalsta sniegšanai Ukrainai. Jaunais speciālais Ukrainas palīdzības fonds nodrošinās, ka ES militārais atbalsts ir paredzamāks, un tas arī turpmāk vadīsies galvenokārt pēc Ukrainas vajadzībām.
ES ministri arī vienojās saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pabeigt darbu pie sankcijām pret tiem, kas ir atbildīgi par Alekseja Navaļnija (Alexei Navalny) nonāvēšanu.
Pēc tam Padome apsprieda tādu ārkārtas ieņēmumu iespējamo izmantošanu, kas gūti no Krievijas aktīviem, kuri Eiropas Savienībā imobilizēti sankciju rezultātā.
Šodienas diskusija man parādīja, ka ir spēcīgs atbalsts tam, lai ieņēmumus un negaidītu papildu peļņu ņemtu un izmantotu Ukrainas atbalstīšanai. Kā? Militāri – lai palielinātu Eiropas Miera mehānisma resursus, kā arī lai atbalstītu Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstību.
Es iesniegšu šo Padomes lēmuma priekšlikumu un strādāšu kopā ar Komisiju, lai apstiprinātu Padomes regulu un lai dalībvalstis pirms Eiropadomes sanāksmes varētu apspriest konkrētu priekšlikumu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Visbeidzot, Padome apmainījās viedokļiem par Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas notika no 15. līdz 17. martam ļoti ierobežojošā vidē, kurā vēlētājiem nebija reālu izvēles iespēju un viņi saskārās ar sistemātiskām iekšējām represijām. ES 27 dalībvalstu paziņojumā, ko izdeva tieši pirms Padomes sanāksmes, ES stingri nosodīja tā saukto “vēlēšanu” nelikumīgo rīkošanu Ukrainas teritorijās, ko Krievija uz laiku ir okupējusi.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Baltkrieviju, galveno uzmanību pievēršot diviem jautājumiem: ko ES vēl var darīt, lai reaģētu uz cilvēktiesību situāciju un atbalstītu Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, un Baltkrievijas līdzdalība Krievijas agresijas karā pret Ukrainu.
Padome pauda bažas par pastāvīgu iekšējās situācijas pasliktināšanos, proti, ka represijas sasniedz vēl nepieredzētus apmērus, pasliktinās cilvēktiesību situācija un turpinās Baltkrievijas tautas pilsonisko un politisko tiesību pārkāpumi.
Ministri apstiprināja, ka Baltkrievija joprojām ir ļoti svarīgs ES darba kārtības jautājums, un vēlreiz mudināja režīmu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos.
Atbilstīgi ES pakāpeniskajai pieejai ES ir gatava ieviest turpmākus ierobežojošus un mērķtiecīgus pasākumus.
Pēc tam Ārlietu padome apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos un jo īpaši Gazas joslā.
Ministri apsprieda arvien smagāko humanitāro situāciju Gazas joslā, kur, kā norādīts jaunākajā Pasaules Pārtikas programmas ziņojumā, lielākajai daļai iedzīvotāju draud bads.
Padome arī pievērsās Kipras iniciatīvai saistībā ar humanitāro jūrasceļu. Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ir jāattīsta Kipras jūrasceļš, kā arī Izraēlai ir jānodrošina vairāk maršrutu pa sauszemi un jāatver papildu robežšķērsošanas punkti.
Pēc tam mēs apspriedām sankcijas, sankcijas pret “Hamās” un sankcijas pret ekstrēmistiskiem kolonistiem. [...] Pagājušajā Ārlietu padomes sanāksmē tas nebija iespējams, taču šoreiz bija. Darba līmenī ir panākta vienošanās par stabilu kompromisu, un es ceru, ka tas turpināsies līdz drīzai pilnīgai pieņemšanai.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padomē arī notika viedokļu apmaiņa par ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu. Šis nolīgums ir skaidri balstīts uz ES un Izraēlas kopīgajām vērtībām, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un demokrātiju.
Ministri norādīja, ka ar cerībām raugās uz turpmākām sarunām ar Izraēlu, lai apspriestu situāciju Gazā, un daži no viņiem ierosināja uz nākamo Padomes sanāksmi atkal uzaicināt Izraēlas ārlietu ministru un jauno Palestīniešu pašpārvaldes premjerministru.
Aktuālie notikumi
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Padome apmainījās viedokļiem par Armēniju/Azerbaidžānu, Nigēru un Haiti.
Attiecībā uz pēdējo minēto ministri pauda stingru atbalstu pašreizējiem centieniem nodrošināt dzīvotspējīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu Haiti vadītu politisko pāreju. Viņi arī uzsvēra, ka šiem politiskajiem centieniem ir ātri jādod jūtami uzlabojumi uz vietas.
Augstais pārstāvis uzsvēra, cik svarīgi ir ātri izvietot ANO Drošības padomes pilnvaroto daudznacionālo drošības atbalsta misiju.
ES izskata iespējas, kā, izmantojot savus sadarbības instrumentus, atbalstīt daudznacionālās misijas plašākos mērķus.
Padomes secinājumi
Padome apstiprināja secinājumus par zaļo diplomātiju.
Šodienas diskusija man parādīja, ka ir spēcīgs atbalsts tam, lai ieņēmumus un negaidītu papildu peļņu ņemtu un izmantotu Ukrainas atbalstīšanai. Kā? Militāri – lai palielinātu Eiropas Miera mehānisma resursus, kā arī lai atbalstītu Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstību. Es iesniegšu šo Padomes lēmuma priekšlikumu un strādāšu kopā ar Komisiju, lai apstiprinātu Padomes regulu un lai dalībvalstis pirms Eiropadomes sanāksmes varētu apspriest konkrētu priekšlikumu.