Skip to content
  • Vispārējo lietu padome

Vispārējo lietu padome, 2024. gada 29. janvāris

Galvenie rezultāti

Prezidentvalsts prioritātes

Prezidentvalsts Beļģija izklāstīja sava pilnvaru termiņa prioritātes.

Vispārējo lietu padomes kontekstā prezidentvalsts koncentrēsies uz demokrātijas aizsardzību, tiesiskuma stiprināšanu un brīvu un godīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sekmēšanu. Tā virzīs uz priekšu iesākto darbu saistībā ar paplašināšanos. Tā arī rosinās pārdomas par nākamo stratēģisko programmu, kā arī par Eiropas nākotni.

Vispārējo lietu padome arī turpinās risināt virkni horizontālu jautājumu, piemēram, attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, krīžu pārvarēšanu, hibrīddraudiem, kā arī pārredzamību un ētiku. Tā pilnvērtīgi īstenos savu lomu Eiropadomes sagatavošanā un ES nelokāmā atbalsta nodrošināšanā Ukrainai.

Hadža Labiba, Beļģijas ārlietu ministre
Mūsu prezidentūra iekrīt laikā, kad izaicinājumu Eiropā un ārpus tās kļūst arvien vairāk. Pirms Eiropas vēlēšanām mēs strādāsim, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz nākamo iestāžu darba ciklu, un virzīsim uz priekšu diskusijas par mūsu kopīgo nākotni. Mēs pievērsīsimies arī mūsu demokrātijas aizsardzībai un stiprināšanai un pilsoņu iesaistes veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz jauniešu līdzdalību.
Hadža Labiba, Beļģijas ārlietu ministre
Hadža Labiba, Beļģijas ārlietu ministre

Ikgadējais dialogs par tiesiskumu

Ikgadējā dialoga par tiesiskumu ietvaros ministri apsprieda situāciju konkrētās valstīs. Viedokļu apmaiņā galvenā uzmanība tika pievērsta svarīgākajām norisēm Spānijā, Francijā, Horvātijā un Itālijā.

Diskusijas par situāciju konkrētās valstīs ir daļa no apņemšanās ikgadējo dialogu par tiesiskumu padarīt spēcīgāku un strukturētāku, vienlaikus pilnībā ievērojot tādus principus kā objektivitāte, nediskriminēšana un vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. Mērķis ir konstruktīvi un atklāti apmainīties ar komentāriem un paraugpraksi.

Prezidentvalsts 2023. gada 12. decembra secinājumos tika konsolidēta kopš 2020. gada izmantotā pieeja Padomes ikgadējam dialogam par tiesiskumu un uzsvērta dalībvalstu apņemšanās īstenot šo dialogu.

Tiesiskums ir ES pamatvērtība un mūsu sadarbības pamats. Ikgadējais dialogs par tiesiskumu sniedz vērtīgu iespēju to stiprināt, dalībvalstīm konstruktīvi apmainoties viedokļiem. Prezidentvalsts Beļģija ir apņēmusies veicināt un stiprināt mums pieejamos tiesiskuma mehānismus. Mēs arī pievērsīsim īpašu uzmanību tiesiskumam Eiropas lietu ministru neoficiālajā sanāksmē aprīļa beigās, kurā piedalīties tiks uzaicinātas arī paplašināšanās procesā iesaistītās valstis. Hadža Labiba, Beļģijas ārlietu ministre

Demokrātijas aizsardzība

Padomē notika politikas debates par demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumu, ar ko Komisija nāca klajā 2023. gada 12. decembrī.

Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta priekšlikumam direktīvai par interešu pārstāvības pārredzamību trešo valstu vārdā. Ministri pauda atbalstu priekšlikuma vispārīgajam mērķim palielināt lobēšanas pārredzamību un vērsties pret ārvalstu iejaukšanos. Tajā pašā laikā viņi uzsvēra, ka ir jāpanāk pareizais līdzsvars starp ārvalstu iejaukšanās apkarošanu un vārda brīvības un pilsoniskās telpas aizsardzību.

Attiecībā uz aspektiem, kas vēl jāizskata, vairāki ministri uzdeva jautājumus par ierosināto pilnīgo saskaņošanu, kas ietekmē esošos valsts līmeņa satvarus. Tika arī pausti aicinājumi paplašināt noteikumu darbības jomu. Ministri uzsvēra, cik svarīga ir proporcionalitāte un cik svarīgi ir rūpīgi apsvērt ierosinātās direktīvas ietekmi uz pilsonisko sabiedrību, nodrošinot tās efektivitāti un izvairoties no birokrātijas. Viņi arī minēja, ka ir vajadzīgi stingras garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizsargātu ES starptautisko uzticamību un lai sankcijas būtu ticamas.

Diskusijas dos ievirzi ierosinātās direktīvas izskatīšanai Padomē tehniskā līmenī.

Ministri arī apsprieda, kādus turpmākus pasākumus varētu veikt ES līmenī, lai labāk aizsargātu demokrātijas, stiprinātu vēlēšanu procesu noturību un veicinātu pilsoņu līdzdalību politikas veidošanā. Viņi atzinīgi novērtēja Komisijas sniegtos ieteikumus par šiem jautājumiem un jo īpaši uzsvēra dezinformācijas problēmu un vēlētāju līdzdalības palielināšanu gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.

Sanāksmju dosjē

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Vispārējo lietu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 8. janvāris