"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Par Eiropas lietām atbildīgie ministri sāka gatavoties Eiropadomes jūnija sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm, un rīkoja politikas debates par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam, galveno uzmanību pievēršot tās ieguldījumam vienotā tirgus integrācijā. Padome arī apsprieda pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās un rīkoja diskusijas par konkrētām valstīm dialoga par tiesiskumu ietvaros, galveno uzmanību pievēršot situācijai Francijā, Horvātijā, Itālijā un Latvijā.
Gaidot Eiropadomes jūnija sanāksmi, šodienas viedokļu apmaiņa iezīmēja sākumu mūsu sagatavošanās darbiem. Tajā pašā laikā prezidentvalsts Kipras darbs pie nākamās daudzgadu finanšu shēmas paātrinās. Mums bija auglīga diskusija, kas ļāva pārdomāt to, kā daudzgadu finanšu shēma var veicināt vienotā tirgus integrāciju ES konkurētspējas labā, kas ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm, kura ir pilnībā saskaņota ar apņemšanos, kas izklāstīta kopīgajā deklarācijā “Viena Eiropa, viens tirgus”.
Marilena Rauna, Kipras Republikas Eiropas lietu viceministre
Gatavošanās Eiropadomes jūnija sanāksmei
Padome sāka gatavošanos Eiropadomes jūnija sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm. Gaidāms, ka līderi apspriedīs šādus punktus:
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu,
nesenākās norises Tuvajos Austrumos,
nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2028.–2034. gadam,
Padome atklātā sēdē rīkoja politikas debates par nākamo DFS 2028.–2034. gadam, galveno uzmanību pievēršot tās ieguldījumam ES vienotā tirgus integrācijā. DFS ir ES ilgtermiņa budžets septiņiem gadiem.
Eiropas Komisijas priekšlikums par nākamo DFS aptver vairākus elementus, kas atbalstīs vienotā tirgus integrāciju. Valsts un reģionu partnerības plānu mērķis ir veicināt investīcijas un reformas, kas vērstas uz vienotā tirgus šķēršļu novēršanu. Eiropas Konkurētspējas fonds ir izveidots stratēģisku nozaru un tehnoloģiju atbalstam. Instrumenta “Eiropa pasaulē” mērķis ir attīstīt ārējās partnerības nolūkā veicināt Savienības stratēģiskās intereses. Visbeidzot, ar īpašiem fondiem, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, finansēs pārrobežu infrastruktūru, savukārt mērķorientēti instrumenti, piemēram, Vienotā tirgus un muitas programma, būs vērsti uz izpildes nodrošināšanu, standartizāciju un administratīvo sadarbību.
Izskatot kā atsevišķu punktu sadaļā “Citi jautājumi”, Francijas delegācija vērsa Padomes uzmanību uz ES tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju īpašo lomu nākamās DFS kontekstā.
Padome apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās.
Komisija un EĀDD informēja ministrus par norisēm spēkā esošo nolīgumu un atjauninātās programmas īstenošanā pēc pirmā ES un Apvienotās Karalistes samita 2025. gada maijā. Padome ņēma vērā progresu, kas cita starpā panākts attiecībā uz notiekošajām sarunām par kopēju sanitāro un fitosanitāro zonu (SFS nolīgums), nolīgumu, ar ko sasaistītu ES un Apvienotās Karalistes siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS nolīgums) un nolīgumu par jauniešu pieredzes shēmu. Ministriem arī tika sniegta jaunākā informācija par drošības un aizsardzības partnerības īstenošanu, kā arī par gaidāmajām sarunām attiecībā uz nolīgumu par Apvienotās Karalistes dalību ES iekšējā elektroenerģijas tirgū (elektroenerģijas nolīgums) un nolīgumu par Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanai ES (kohēzijas nolīgums).
Saistībā ar ikgadējo dialogu par tiesiskumu ministri rīkoja diskusijas par konkrētām valstīm, galveno uzmanību pievēršot situācijai Francijā, Horvātijā, Itālijā un Latvijā.
Šogad tā bija konkrētām valstīm veltīto diskusiju otrā kārta. Attiecībā uz katru valsti Komisija savā 2025. gada ziņojumā par tiesiskumu vispirms iepazīstināja ar galvenajiem konstatējumiem attiecīgajā nodaļā par konkrēto valsti. Pēc tam attiecīgās delegācijas tika aicinātas iepazīstināt ar galvenajām norisēm valstī un konkrētiem savas valsts tiesiskuma mehānisma aspektiem. Turpinājumā sekoja komentāru un jautājumu daļa, un citas delegācijas dalījās pieredzē un paraugpraksē saistībā ar minētajām norisēm. Pēc tam delegācija, kuras situācija tika apspriesta, sniedza papildu piezīmes.
Ungārijas delegācija atsevišķā punktā sadaļā “Citi jautājumi” sniedza jaunāko informāciju par notiekošo LES 7. panta 1. punkta procedūru saistībā ar tiesiskuma situāciju valstī.
Padome pieņēma direktīvu par ES pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesībām balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Padome arī pieņēma lēmumu grozīt Eiropas Vēlēšanu aktu, atļaujot balsošanu uz pilnvaras pamata Eiropas Parlamentā grūtniecības beigu posmā un maternitātes sākumposmā.
Brokastu laikā ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par stratēģisko prognozēšanu, un Komisija īsumā iepazīstināja ar savu Starppaaudžu taisnīguma stratēģiju.
