"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu ministru videokonference, 2020. gada 2. decembris
Galvenie rezultāti
Ministri apsprieda tieslietu aspektus saistībā ar terorisma apkarošanu un to, kā virzās tiesiskuma jautājumu attīstība tieslietu jomā. Viņi arī pievērsās jaunākajām norisēm saistībā ar regulu par prasījumu cesiju un Eiropas Prokuratūras izveidi.
Terorisma apkarošana
Pēc nesenajiem uzbrukumiem Francijā, Austrijā un Vācijā ministri apsprieda terorisma apkarošanas tiesiskuma aspektus, kas aptver vairākus jautājumus.
Jautājumā par naida runu tiešsaistē ministri apsprieda savu pieredzi valsts līmenī attiecībā uz ziņošanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar naida noziegumiem un naida runu, un iespējamo turpmāko rīcību. Viņi kopumā vienojās, ka tiešsaistes platformu brīvprātīgie centieni efektīvi novērst šāda nelikumīga satura izplatīšanu nav pietiekami un ka būtu vajadzīgi saistoši noteikumi.
Cīņa pret terorismu ir arī cīņa pret naidu un nicinājumu pret cilvēci internetā. Ikviens, kas kūda uz vardarbību, ir jāsauc pie atbildības visā Eiropā, stingrāk un agrīnākā posmā. Mums ir vajadzīgas skaidras Eiropas mēroga prasības par to, kā tiešsaistes platformām rīkoties noziedzīgas naida runas gadījumos. Ja šīs prasības netiktu izpildītas, ir jāpiemēro sankcijas. Ar brīvprātīgu apņemšanos ir par maz, lai vērstos pret nāves draudiem un teroristu propagandu. Ir pēdējais laiks panākt, ka cilvēki tiek efektīvi aizsargāti pret naida uzbangojumiem.
Kristīne Lambrehta, Vācijas federālā tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministre
Ministri arī apsvēra, ka varbūt būtu lietderīgi ne tikai dzēst saturu, bet paredzēt tiešsaistes platformām arī pienākumu ziņot kompetentai iestādei par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar naida noziegumiem un naida runu, ja tās par tiem uzzina. Daži ministri uzsvēra, ka saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem ir jāparedz pareizs līdzsvars starp šiem saistošajiem pienākumiem un vārda brīvību.
Ministri izvērtēja darbu, kas tiek veikts saistībā ar digitālo sadarbību. Prezidentvalsts uzsvēra Komisijas pētījumu par pārrobežu digitālo krimināljustīciju, kurā izklāstīti vairāki veidi, kā turpināt digitalizāciju izmantot tiesu iestāžu sadarbībai ES. Ministri arī atkārtoti uzsvēra, cik svarīga ir e-pierādījumu pakete, par kuru Padome 2018. gada decembrī pieņēma savu sarunu nostāju. Sarunas ar Eiropas Parlamentu sāksies, tiklīdz tas būs pieņēmis savu pilnvarojumu. Vairākas dalībvalstis arī pauda vajadzību rast risinājumu datu saglabāšanas jautājumā, ņemot vērā nesenos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus.
Atbalsts terorismā cietušajiem un viņu tiesību stiprināšana ir būtiska ES terorisma apkarošanas politikas daļa. Prezidentvalsts informēja ministrus par šajā jomā notiekošo darbu, kur lietās ar pārrobežu ietekmi vēl ir jāuzlabo koordinācija, lai atvieglotu tūlītēju palīdzību uzbrukumu upuriem neatkarīgi no tā, kur uzbrukumi notikuši.
Prezidentvalsts arī iepazīstināja ar Padomes secinājumiem par pašreizējiem izaicinājumiem un turpmāko virzību attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi un izdošanas procedūrām, kurus pieņēma 2020. gada 1. decembrī.
Ministri izskatīja Eurojust un Genocīda apkarošanas tīkla ziņojumu par ārvalstu teroristu kaujinieku kumulatīvu kriminālvajāšanu par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem un ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ziņojumā secināts, ka kriminālvajāšana par terorisma nodarījumiem kopā ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem nodrošina vainīgo pilnīgu kriminālatbildību, tā rezultātā tiek noteikti augstāki sodi un tiek nodrošināts lielāks taisnīgums cietušajiem.
Ministri apmainījās viedokļiem par jaunākajām norisēm attiecībā uz tiesiskuma jautājumu tieslietu jomā, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, ar kuru tā iepazīstināja septembrī.
Viņi apmainījās viedokļiem par tiesiskuma aspektiem, norisēm un paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz tiesu neatkarības, efektivitātes un korupcijas apkarošanas galvenajiem elementiem. Viņi arī pauda plašu atbalstu tiesnešu diskusiju foruma izveidei kā svarīgam instrumentam, lai stiprinātu kopējo pamatu attiecībā uz juridisko kultūru un uzlabotu apmaiņu tiesiskuma jomā.
Prasījumu cesija
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar priekšlikumu regulai par prasījumu cesiju.
Pēdējo mēnešu laikā ir panākts ievērojams progress attiecībā uz vairākiem elementiem, tostarp: dažu elementu izslēgšana no regulas darbības jomas, prasījumu cesijas seku attiecībā uz trešām personām definīcija un režīms attiecībās ar valstīm, kurās ir vairāk nekā viena tiesību sistēma. Tomēr vēl ir jāturpina darbs vairākās jomās, tostarp šādās: piemērojamais vispārējais noteikums, citi ar priekšlikuma darbības jomu saistīti aspekti un darbs ar tādu prasījumu cesiju, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu vai reģistrētiem aktīviem.
Darbu pie šā priekšlikuma tehniskā līmenī paredzēts turpināt nākamās Padomes prezidentūras – Portugāles prezidentūras – laikā.
Komisija informēja tieslietu ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar EPPO regulas īstenošanu. Vairākās jomās turpinās darbs ar mērķi panākt, lai pēc iespējas drīz EPPO būtu pilnībā izveidota un sāktu darboties.
Pēdējo mēnešu laikā ir gūti panākumi saistībā ar Eiropas deleģēto prokuroru iecelšanu, kā arī – Padomē – saistībā ar EPPO attiecībām ar trešām valstīm un ar dalībvalstīm, kas ciešākā sadarbībā nepiedalās. Par šo pēdējo jautājumu prezidentvalsts ir sagatavojusi visaptverošu ziņojumu, kura mērķis ir sniegt attiecīgo juridisko instrumentu padziļinātu analīzi un norādes turpmākajiem pasākumiem.
Cīņa pret terorismu ir arī cīņa pret naidu un nicinājumu pret cilvēci internetā. Ikviens, kas kūda uz vardarbību, ir jāsauc pie atbildības visā Eiropā, stingrāk un agrīnākā posmā. Mums ir vajadzīgas skaidras Eiropas mēroga prasības par to, kā tiešsaistes platformām rīkoties noziedzīgas naida runas gadījumos. Ja šīs prasības netiktu izpildītas, ir jāpiemēro sankcijas. Ar brīvprātīgu apņemšanos ir par maz, lai vērstos pret nāves draudiem un teroristu propagandu. Ir pēdējais laiks panākt, ka cilvēki tiek efektīvi aizsargāti pret naida uzbangojumiem.
