"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu ministru videokonference, 2020. gada 9. oktobris
Galvenie rezultāti
Tiesu iestāžu pieejamība
Ministri sniedza politisku atbalstu prezidentvalsts iesniegtajam secinājumu projektam par iespēju izmantošanu saistībā ar digitalizāciju tiesu iestāžu pieejamības jomā. Minētie secinājumi tagad būs oficiāli jāapstiprina nākamajā Padomes sanāksmē.
Tiesu sistēmas digitalizācija ir milzu iespēja, kuru mēs pašreizējos pandēmijas apstākļos varam izmantot savā labā. Digitalizācija var mums palīdzēt nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem vienmēr ir piekļuve neatkarīgajām tiesām, un padarīt mūsu procedūras efektīvākas. Piemēram, mākslīgais intelekts var palīdzēt tiesnešiem viņu darbā un veicināt lēmumu salīdzināmību un kvalitāti. Mākslīgā intelekta sistēmām jābūt pārredzamām, visaptverošām, drošām, pārskatāmām un nediskriminējošām. Ir skaidrs, ka Tiesas nolēmumus nedrīkst pilnībā automatizēt. Galīgais lēmums vienmēr ir jāpieņem tiesnesim.
Kristīne Lambrehta, Vācijas federālā tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministre
Secinājumu projektā dalībvalstis tiek mudinātas visā tiesvedības laikā vairāk izmantot digitālos rīkus un Komisija tiek aicināta līdz 2020. gada beigām izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju par tieslietu digitalizāciju. Viņi arī atzīmē, ka ir jāveicina digitālās prasmes tieslietu nozarē, lai ļautu tiesnešiem, prokuroriem, tiesu iestāžu darbiniekiem un citiem tieslietu speciālistiem digitālos rīkus izmantot efektīvi un pienācīgi ievērojot to personu tiesības un brīvības, kuras vēršas tiesā.
Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu ar ES Pamattiesību aģentūras direktoru par antisemītisma un naida runas apkarošanu. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā uzlabot kriminālās tiesvedības reakciju uz antisemītismu.
Ministri jo īpaši apsvēra, ko vēl var darīt, lai mudinātu cietušos, ebreju kopienas un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ziņot par antisemītiskiem incidentiem, un to, kā labāk reģistrēt un vākt datus par antisemītismu, lai palīdzētu efektīvi izmeklēt antisemītiskus nodarījumus.
Prezidentvalsts iepazīstināja ar secinājumu projektu par pamattiesību hartu saistībā ar mākslīgo intelektu un digitālajām pārmaiņām. Pēc sanāksmes prezidentvalsts sazināsies ar delegācijām, lai panāktu vienošanos.
Šis secinājumu projekts ir izstrādāts, lai sniegtu ieguldījumu debatēs par digitālajām pārmaiņām Eiropas Savienībā un par to, kā nodrošināt, ka šajā tehnoloģiju attīstībā tiek ievērotas iedzīvotāju pamattiesības. Tajos galvenā uzmanība pievērsta uz pamattiesībām balstītai pieejai mākslīgajam intelektam un sniegti norādījumi par cieņu, brīvībām, vienlīdzību, solidaritāti, pilsoņu tiesībām un tiesiskumu.
Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem
Pēc Eiropas Komisijas sniegtās informācijas ministri apsprieda tieslietu aspektus, kas saistīti ar neseno ES stratēģiju seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai, jo īpaši attiecībā uz prevenciju un cietušo aizsardzību. Viņi arī pauda plašu atbalstu Komisijas stratēģijai.
Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta diviem prezidentvalsts iesniegtiem jautājumiem: interneta uzņēmumu loma un iespējamie pienākumi atklāt materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, ziņot par tiem un tos izņemt, kā arī par to, kā cietušajiem labāk dot iespēju pieprasīt un panākt attēlu izņemšanu.
E-pierādījumi
Prezidentvalsts informēja tieslietu ministrus par pašreizējo stāvokli attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem par e-pierādījumiem, kuru mērķis ir paātrināt piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem neatkarīgi no datu atrašanās vietas. Padome 2018. gada decembrī vienojās par savu nostāju sarunās par regulu un 2019. gada martā – par direktīvu.
Mums ir vajadzīgi instrumenti, kas nepieciešami efektīvas pārrobežu izmeklēšanas nodrošināšanai. E-pierādījumi būs svarīgs atskaites punkts šajā sakarā. Es aicinu Eiropas Parlamentu paust nostāju, lai mēs varētu ātri turpināt trialoga sarunas.
Kristīne Lambrehta, Vācijas federālā tieslietu un patērētāju tiesību aizsardzības ministre
Eiropas Komisija arī ziņoja ministriem par notiekošajām starptautiskajām sarunām par e-pierādījumiem, kurās ir ietvertas sarunas par ES un ASV nolīgumu par pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem un sarunas Eiropas Padomē par Budapeštas konvencijas otro papildprotokolu.
Eiropas Prokuratūra (EPPO)
Komisija un Eiropas galvenais prokurors informēja tieslietu ministrus par pašreizējo stāvokli EPPO regulas īstenošanā. Vairākās jomās turpinās darbs ar mērķi panākt, lai līdz 2020. gada beigām EPPO būtu pilnībā izveidota un sāktu darboties.
Citi jautājumi
Komisija informēja ministrus par Tiesas spriedumu lietā C-311/18 (Schrems II lieta), kas attiecas uz personas datu pārsūtīšanu uz ASV.
Lietuva aicināja dalībvalstis apsvērt, vai ES varētu veikt kādus pasākumus, lai atvieglotu notiesātu ieslodzīto, kuri ir dalībvalstu pilsoņi un izcieš brīvības atņemšanas sodus trešās valstīs, pārvietošanu uz viņu izcelsmes dalībvalsti.
Tiesu sistēmas digitalizācija ir milzu iespēja, kuru mēs pašreizējos pandēmijas apstākļos varam izmantot savā labā. Digitalizācija var mums palīdzēt nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem vienmēr ir piekļuve neatkarīgajām tiesām, un padarīt mūsu procedūras efektīvākas. Piemēram, mākslīgais intelekts var palīdzēt tiesnešiem viņu darbā un veicināt lēmumu salīdzināmību un kvalitāti. Mākslīgā intelekta sistēmām jābūt pārredzamām, visaptverošām, drošām, pārskatāmām un nediskriminējošām. Ir skaidrs, ka Tiesas nolēmumus nedrīkst pilnībā automatizēt. Galīgais lēmums vienmēr ir jāpieņem tiesnesim.