"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (tieslietas), 2025. gada 13. oktobris
Galvenie rezultāti
Tieslietas
“Eurojust” nākotne
Tieslietu ministri rīkoja politikas debates par “Eurojust” nākotni. “Eurojust” atrodas Hāgā un ir Eiropas Savienības aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm.
Ministri apmainījās viedokļiem par “Eurojust” iespējām vēl vairāk uzlabot atbalstu valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem. Daudzi ministri uzsvēra, ka “Eurojust” rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem un instrumentiem, lai konkrētos gadījumos atbalstītu izmeklēšanu. Vairāki ministri arī norādīja uz “Eurojust” iespējamo lomu tiesu iestāžu sadarbības uzlabošanā starp ES un trešām valstīm, piemēram, attiecībā uz narkotiku noziedznieku izdošanu.
Eiropas Komisija publicēja 2025. gada jūlijā novērtējumu par “Eurojust” un tās darba prakses efektivitāti un lietderību, un paredzams, ka Komisija sāks ietekmes novērtējumu attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir pamatā “Eurojust”. Šodien notikusī viedokļu apmaiņa starp ministriem sniegs Komisijai politiskas norādes iespējamai “Eurojust” regulas pārskatīšanai.
Komisija sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli darbā, kas tieslietu jomā veikts saistībā ar piekļuvi datiem.
Eiropas Komisija informēja par sabiedrisko apspriešanu, ko tā rīkoja par datu saglabāšanu un kas noslēdzās 2025. gada 12. septembrī, kā arī par notiekošo ietekmes novērtējuma procesu. Prezidentvalsts informēja par informācijas apmaiņu tehniskā līmenī par dalībvalstu operatīvajām vajadzībām, problēmām un paraugpraksi saistībā ar datu saglabāšanu.
Datu saglabāšana attiecas uz pienākumiem, kas uzlikti pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, telesakaru uzņēmumiem, proti, noteiktu laikposmu saglabāt metadatus (piemēram, tālruņa atrašanās vietas datus), lai tos izmantotu kriminālizmeklēšanā. Pēc tam, kad ES Tiesa 2014. gadā pasludināja Datu saglabāšanas direktīvu par spēkā neesošu, nav bijis ES tiesiskā regulējuma par datu saglabāšanu.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību
Ministri tika informēti par pašreizējiem centieniem cīnīties pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
ES, tās dalībvalstis un starptautiskās struktūras ir izveidojušas dažādas iniciatīvas, piemēram, kopēju izmeklēšanas grupu, kurā darbojas Ukrainas un vairāku ES dalībvalstu tiesu iestādes, lai nodrošinātu pārskatatbildību.
2025. gadā Eiropas Padomes dalībvalstis panāca vienošanos par Starptautiskās kompensācijas prasību komisijas izveidi. Šī struktūra izskatīs prasības no personām, kurām nodarīts kaitējums Krievijas agresijas dēļ, un noteiks kompensācijas apmēru.
Šā gada 25. jūnijā Ukraina un Eiropas Padome Strasbūrā parakstīja arī nolīgumu par to, lai izveidotu Īpašo pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu. Dalībvalstu eksperti Padomē ir sākuši diskusijas par kārtību, saskaņā ar kuru ES valstis sadarbosies ar tribunālu.
Šis karš ir atgādinājums, ka mūsu drošība un vērtības ir nedalāmas. Tāpēc mēs atbalstām devīzi “Spēcīga Eiropa mainīgā pasaulē”, jo kara un nenoteiktības laikā mūsu lielākais spēks ir vienotībā. Atbalsts Ukrainas cīņai par mieru un brīvību ir prezidentvalsts Dānijas prioritāte.
Darba pusdienās par norisēm tiesiskuma jomā ministri apsprieda, kā nodrošināt politisko līdzdalību un aizsargāt politiķus no draudiem un vardarbības. Šīs debates notika apstākļos, kad pieaug draudi – no fiziskas vardarbības un iebiedēšanas līdz naida runai tiešsaistē. Tika apspriesti tādi jautājumi kā līdzsvara panākšana starp atklātu publisku debašu nodrošināšanu, no vienas puses, un politiķu aizsardzību pret kaitējumu un iebiedēšanu, no otras puses. Viņi arī apmainījās viedokļiem un pieredzē par valsts nodrošinātas aizsardzības režīmiem politiķiem un tādas informācijas telpas nodrošināšanu, kura ir droša un brīva no ļaunprātīgas rīcības un kaitēšanas.
Eiropas Komisija informēja ministrus par gada progresa ziņojumu par vienkāršošanu, izpildi un īstenošanu. Francija izvirzīja jautājumu par gaidāmo Eiropas demokrātijas vairogu – iniciatīvu, kuras mērķis ir stiprināt informācijas integritāti ES. Slovākija informēja par tās valdības reakciju uz 2025. gada ziņojumu par tiesiskumu. Slovēnija sniedza informāciju par sankcijām, ko ASV piemērojusi Starptautiskajai Krimināltiesai un ANO referentiem cilvēktiesību jautājumos.
