"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome, 2025. gada 8. decembris
Galvenie rezultāti
Iekšlietas
ES migrācijas politika
Padome pieņēma nostāju par trim ES tiesību aktiem, kuru mērķis ir paātrināt un vienkāršot noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanas procedūras un paātrināt un veicināt ar patvērumu saistītos procesus.
Atgriešanas regula izveido kopīgas atgriešanas procedūras, uzliek pienākumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelikumīgi, sadarboties ar migrācijas iestādēm, un izveido rīkus, ko dalībvalstis varēs izmantot savstarpējai sadarbībai. ES arī sagatavos drošu izcelsmes valstu sarakstu, kas dalībvalstīm ļaus paātrināti izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko iesniegušas personas no minētajā sarakstā iekļautajām valstīm. Pēdējais no trim aktiem ir jauna regula par drošas trešās valsts koncepcijas piemērošanu, kura dalībvalstīm dos plašākas iespējas, proti, dalībvalstis šo koncepciju varēs izmantot, lai patvēruma pieteikumus noraidītu kā nepieņemamus un lai analizētu iespējamu trešās valsts sadarbību šajā jautājumā.
Jāuzsver, ka dalībvalstīm vienošanos ir izdevies panākt vien sešus mēnešus pēc tam, kad Eiropadome 26. jūnijā aicināja aktīvāk censties veicināt, palielināt un paātrināt atgriešanu un sparīgāk strādāt pie drošu trešo valstu un drošu izcelsmes valstu koncepcijām.
Eiropas patvēruma sistēma nestrādā. Šodien Padome sniedza būtiskas atbildes.
Mums būs iespēja migrāciju uz Eiropu pakļaut savai kontrolei un sagraut cilvēku tirgotāju uzņēmējdarbības modeli. Turklāt mēs gādāsim, lai arvien lielāks skaits migrantu, kam nav tiesību uzturēties ES, tiktu faktiski atgriezti.
Dānijas imigrācijas un integrācijas ministrs Rasmuss Stoklunds
Padome arī panāca politisku vienošanos par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidi 2026. gadam. Solidaritātes rezerve ir viens no galvenajiem ES Migrācijas un patvēruma pakta elementiem un nodrošina faktisku palīdzību dalībvalstīm, kas izjūt migrācijas spiedienu. Paktu sāks piemērot 2026. gada 12. jūnijā. Tā rezultātā Eiropas patvēruma sistēma kļūs efektīvāka, jo spēkā būs skaidrāki noteikumi gan par to, kas atbild par patvēruma pieteikumu izskatīšanu, gan par dalībvalstu solidaritāti. Rezultātā šis pakts mazinās migrācijas spiedienu uz visām dalībvalstīm.
Darba pusdienu laikā ministri apsprieda Šengenas zonas ārējo robežu stiprināšanu. Viņi pārrunāja ilgstoši pastāvošās nepilnības un veidus, kā kopīgiem spēkiem tās novērst, kā arī apsprieda gatavošanos jauniem izaicinājumiem, kas parādās pie ārējām robežām.
Ministri arī apstiprināja ceļvedi ES sadarbspējas arhitektūras izvēršanai 2027.–2028. gadā. Vārdi “sadarbspējas arhitektūra” apzīmē ilgstošu procesu, kura mērķis ir nodrošināt, ka ES IT sistēmas, kas garantē mūsu drošību Šengenas zonā (proti, tās pareizi identificē personas, konstatē krāpšanu un pārbauda, vai nepastāv draudi drošībai), ir savstarpēji savienotas un ka valstu iestādes tām var netraucēti piekļūt.
2025. gadā jau sāka darboties vai plānots, ka 2026. gadā sāks darboties, ieceļošanas/izceļošanas sistēma uz robežām, ETIAS ceļošanas atļauju sistēma un atjauninātā pirkstu nospiedumu datubāze Eurodac, tāpēc Padome tagad pievēršas atlikušajiem kopīgās robežu un drošības IT arhitektūras elementiem.
Ministri pārrunāja, kādas sekas no tiesībaizsardzības iestāžu viedokļa rada dronu ļaunprātīga izmantošana. Ministri apmainījās domām par šīs problēmas risināšanai atbilstošākajiem tiesībaizsardzības pasākumiem, tostarp par iespējamu ES rīcību. Šāda rīcība varētu būt, piemēram, labāka pretdronu aktivitāšu koordinēšana, pretdronu sistēmu standartu saskaņošana un finansējuma palielināšana pētniecībai un inovācijai.
Diskusijas ļāva secināt, ka ir steidzami jārīkojas, lai reaģētu uz arvien aktuālākajām dronu radītajām problēmām un lai tiesībaizsardzības aģentūrām nodrošinātu šo problēmu risināšanai nepieciešamās spējas.
Slēgtā sēdē ministriem tika sniegta jaunākā informācija par draudu novērtējumu pašreizējo drošības problēmu kontekstā. Šāds novērtējums tiek sagatavots reizi sešos mēnešos. Šoreiz informāciju Eiropas iekšzemes izlūkošanas un drošības dienestu vārdā sniedza Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors.
Cīņa pret organizēto noziedzību
Prezidentvalsts sniedza kopsavilkuma ziņojumu par darbībām, kas 2023. gada oktobrī ES ceļvedī narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai tika noteiktas par prioritārām. Ceļvedī ir iekļautas 17 īstermiņa un vidēja termiņa darbības, kas kalpoja par pamatu dalībvalstu rīcībai Beļģijas, Ungārijas, Polijas un Dānijas prezidentūru laikā.
Komisija prezentēja divus paziņojumus: 1) par jauno ES stratēģiju narkotiku jomā un 2) par ES rīcības plānu narkotiku tirdzniecības apkarošanai. Ar abiem paziņojumiem Komisija nāca klajā 2025. gada 4. decembrī. Tajos izklāstīta ES reakcija uz problēmām, ko nelegālo narkotiku kontrabanda un lietošana rada drošības, veselības, sabiedrības un vides jomās.
Cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību ir Dānijas prezidentūras prioritātes. Ja mēs patiešām gribam cīnīties pret šo ļaunumu, tad ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis strādātu kopā. Es augstu vērtēju šodienas sanāksmē notikušās konstruktīvās un auglīgās sarunas.
Šajā darba kārtības sadaļā prezidentvalsts informēja par jaunākajām norisēm, kas prezidentūras laikā īstenotas attiecībā uz piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā, kā arī sniedza informāciju par Sarajevā 30. un 31. oktobrī notikušo ES un Rietumbalkānu ministru forumu tieslietu un iekšlietu jautājumos.
Polija sniedza jaunāko informāciju par drošības situāciju un par turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar vīzu izsniegšanu Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt nākamā prezidentvalsts Kipra iepazīstināja ar savu darba programmu.
