"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (tieslietas), 2025. gada 12. jūnijs
Galvenie rezultāti
Tieslietas
Maksātnespējas tiesību aktu saskaņošana
Padome veic pasākumus, lai padarītu ES pievilcīgāku ārvalstu un pārrobežu investoriem. ES direktīva, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus un par ko Padome šodien panāca vienošanos, uzlabos juridisko noteiktību un samazinās izmaksas ārvalstu investoriem, kuriem pašlaik, pieņemot lēmumus par investīcijām citās ES valstīs, ir jāņem vērā atšķirīgi valstu maksātnespējas noteikumi.
Investoriem nepatīk juridiskas neskaidrības vai ilgstoši maksātnespējas procesi. Šis jaunais tiesību akts izlīdzinās valstu maksātnespējas noteikumus un radīs lielāku noteiktību par to, cik ilgs varētu būt maksātnespējas process. Tas veicinās pārrobežu investīcijas.
Adams Bodnars, Polijas tieslietu ministrs
Jaunie noteikumi, par kuriem joprojām ir jāpanāk vienošanās starp Padomi un Eiropas Parlamentu, ietver tā dēvēto iepriekšsagatavoto procedūru (“pre-pack mechanism “), kas ļauj vienoties par uzņēmuma pārdošanu pirms maksātnespējas sākuma, un kreditoru komiteju, lai nodrošinātu, ka iesaistās atsevišķi kreditori, kuri citādi, piemēram, ierobežoto resursu vai ģeogrāfiskā tuvuma trūkuma dēļ, varētu nepiedalīties procedūrā.
Padome ir vienojusies par galvenajiem aspektiem tiesību akta projektā, kas garantēs tiesības pieaugušajiem, kuriem ir vajadzīga aizsardzība vai atbalsts pārrobežu situācijās. Jaunā tiesību akta mērķis ir uzlabot tādu pieaugušo aizsardzību, kuri savu personisko spēju vājuma vai nepietiekamības dēļ paši nespēj aizsargāt savas intereses. Pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem vajadzīga palīdzība tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar viņu dzīves personiskajiem aspektiem. Saskaņā ar ES datiem tiek prognozēts, ka tādu cilvēku īpatsvars, kuri vecāki par 65 gadiem un kam ir kāda veida invaliditāte, līdz 2050. gadam palielināsies par 77 %.
Jaunais tiesību akts aptver:
noteikumus, kas nosaka, kuras valsts tiesa(-s) ir kompetenta(-as) izskatīt lietu, un tās valsts tiesību aktus, kuri tiesai ir jāpiemēro;
kā, panākt, ka dalībvalstis automātiski atzīst citas dalībvalsts tiesas veiktos pasākumus;
kā nodrošināt, ka publiskiem aktiem (piemēram, notariālam aktam) citās dalībvalstīs ir tāds pats pierādījuma spēks, kāds tam ir izcelsmes dalībvalstī.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību
Ministri saņēma jaunāko informāciju par to, kā dalībvalstis un ES palīdz Ukrainai tās cīņā pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu. Šādas vērā ņemamas darbības, cita starpā, ir kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveide. Šajā KIG ir vairāku valstu tiesu iestādes, un tā atbalsta Ukrainu galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. ES aģentūras “Eurojust” izveidotajā Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzē tiek saglabāti, uzglabāti un analizēti pierādījumi par starptautiskiem noziegumiem, atbalstot valsts un starptautiska mēroga izmeklēšanas.
Jaunāks notikums bija 35 valstu, Eiropas Padomes un ES Komisijas pārstāvju tikšanās 9. maijā Ļvivā (Ukrainā), kur viņi vienojās izveidot īpašu pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu.
Cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību
Prezidentvalsts informēja ministrus par panākumiem, kas gūti, stiprinot tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm. Padome uzskata, ka šāda sadarbība ir būtiska ES cīņā pret organizēto noziedzību, lai atvieglotu kriminālvajāšanu, sauktu pie atbildības noziedzīgo tīklu dalībniekus un likvidētu organizētās noziedzības tīklus.
Padome 2024. gada jūnija secinājumos vienojās par instrumentu kopumu šo centienu atbalstam. Tajā ir ietverti šādi pasākumi:
dalībvalstu ekspertu pieredzes un paraugprakses savstarpējas apmaiņas organizēšana attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm;
atsevišķos gadījumos – “Eurojust” veikta tiesnešu koordinatoru norīkošana darbā trešās valstīs;
pamudinājums trešām valstīm pievienoties Eiropas Padomes konvencijām, jo īpaši konvencijām par izdošanu un par savstarpēju tiesisko palīdzību.
Prezidentvalsts tieslietu ministrus informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK). ES pievienošanās ECTK ir viens no ES Līgumos noteiktajiem pienākumiem.
Tieslietu ministriem tika sniegta jaunākā informācija par EPPO darbībām. Eiropas galvenā prokurore Laura Keveši (Laura Kövesi) informēja par jaunākajām norisēm EPPO. 2024. gadā Polija un Zviedrija pievienojās EPPO, un tās sastāvā līdz ar to ir 24 dalībvalstis.
Prezidentvalsts arī informēja ministrus par notiekošo jauna Eiropas galvenā prokurora izraudzīšanās procesu, jo Keveši kundzes pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 30. oktobrī, kā arī par septiņiem jauniem Eiropas prokuroriem.
Prezidentvalsts informēja ministrus par ministru sanāksmi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un ES par tieslietām un iekšlietām, kas notika 2. un 3. jūnijā Varšavā, un par pašreizējo stāvokli attiecībā uz iespējamām ES darbībām saistībā ar elektroniskās saziņas datu saglabāšanu. Komisija informēja par sarunām starp ASV un ES par e-pierādījumu nolīgumu.
Lietuva uzstājās par iniciatīvu stiprināt ES demokrātisko noturību un pretoties vēstures revizionismam. Slovēnija sniedza informāciju par ASV piemērotajām sankcijām pret Starptautiskās Krimināltiesas tiesnešiem. Visbeidzot Dānija iepazīstināja ar savu darba plānu savai prezidentūrai, kas sāksies 2025. gada 1. jūlijā.
