"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (Iekšlietas), 2025. gada 13. jūnijs
Galvenie rezultāti
Iekšlietas
Pagaidu aizsardzība bēgļiem no Ukrainas
Padome panāca politisku vienošanos par vēl vienu gadu – līdz 2027. gada martam – pagarināt pagaidu aizsardzības statusu cilvēkiem, kuri pārvietoti no Ukrainas. Lēmums galīgajā redakcijā tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.
Kamēr Krievija turpina terorizēt Ukrainas civiliedzīvotājus ar neselektīviem gaisa uzbrukumiem, ES turpina izrādīt solidaritāti ar Ukrainas tautu. Vēl vienu gadu mēs turpināsim piedāvāt aizsardzību miljoniem Ukrainas bēgļu. Prezidentvalsts Polija arī sāka diskusiju par stratēģiju, kas vērsta uz to, lai pakāpeniski izbeigtu pagaidu aizsardzību, tiklīdz būs panākts taisnīgs miers. Tuvākajā nākotnē šajā jomā mēs strādāsim pie kopīgiem ES mēroga risinājumiem, tostarp saistībā ar bēgļu atgriešanos Ukrainā.
Tomašs Semoņaks, Polijas iekšlietu un valsts pārvaldes ministrs
ES 2022. gada martā aktivizēja pagaidu aizsardzības mehānismu bēgļiem no Ukrainas. Šis mehānisms, kura pamatā ir 2021. gadā pieņemts ES tiesību akts, tika izveidots, lai risinātu cilvēku masveida pieplūduma ārkārtas gadījumos. Pagaidu aizsardzības statuss cilvēkiem, kuri pārvietoti no Ukrainas, jau ir pagarināts trīs reizes, un tā termiņš būtu beidzies 2026. gada martā.
Ministri arī apsprieda Padomes ieteikumu sagatavoties koordinētai pārejai no pagaidu aizsardzības statusa. Ieteikumā pievērsīsies tādiem jautājumiem kā pāreja uz citiem uzturēšanās statusiem, sagatavošanās pakāpeniskam bēgļu atgriešanās Ukrainā procesam un plašāka informācijas nodrošināšana par pieejamajām iespējām.
IT infrastruktūra robežu pārvaldībai un tiesībaizsardzībai
Ministri tika informēti par to, kā attīstās IT infrastruktūra ES robežu pārvaldībai un tiesībaizsardzībai.
Prezidentvalsts informēja ministrus par to, kāda ir situācija saistībā ar ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), īpašu uzmanību pievēršot tās pakāpeniskai ieviešanai. Padome un Eiropas Parlaments 19. maijā vienojās ļaut dalībvalstīm pakāpeniski sākt IIS darbību. Saskaņā ar ceļvedi, ko Padome apstiprināja 2025. gada martā, šai pakāpeniskajai pieejai jāsāk darboties 2025. gada oktobrī.
IIS tiks reģistrēta to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana, izceļošana un ieceļošanas atteikumi, kuri īstermiņa uzturēšanās nolūkā šķērso ES ārējās robežas. Jaunajā sistēmā tiks ievietoti to personu sejas attēli un pirkstu nospiedumi, kuras robežu šķērso pirmo reizi, un šī informācija tiks saglabāta digitālā datnē.
40 gadus pēc 1985. gada 14. jūnijā notikušās Šengenas nolīguma parakstīšanas ministri apstiprināja Šengenas deklarāciju. Ar šo deklarāciju Padome atjauno savu apņemšanos attiecībā uz Šengenas zonu un uzsver Šengenas nozīmi Eiropas sadarbībā un integrācijā.
Ministri arī apmainījās viedokļiem par Šengenas zonas prioritātēm nākamajiem 12 mēnešiem. Prioritārās jomas un operatīvās darbības, ko Padome apstiprinājusi laikposmam no 2025. līdz 2026. gadam, ir šādas:
paātrināt procedūru un sistēmu digitalizāciju un uzlabot lielapjoma IT sistēmu sagatavotību;
stiprināt ārējo robežu noturību un atgriešanas efektivitāti;
palielināt iekšējo drošību, vienlaikus cenšoties nodrošināt brīvu pārvietošanos telpā bez iekšējās robežkontroles.
Attiecībā uz migrāciju ministri darba pusdienu laikā galveno uzmanību pievērsa atgriešanai, jo īpaši sadarbības palielināšanai atpakaļuzņemšanas jomā ar trešām valstīm. Izmantojot vīzu politiku, ES ir spējusi uzlabot sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā ar vairākām izcelsmes valstīm.
Komisija arī sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) īstenošanā. Šogad Komisija pirmo reizi oficiāli izvērtēs migrācijas situāciju dalībvalstīs. Tādējādi tiks uzsākts process, kurā dalībvalstis apņemas veikt solidaritātes ieguldījumus.
Apspriežot migrācijas ārējo dimensiju, ministri pievērsās arī situācijai Lībijā un tās ietekmei uz migrācijas plūsmām uz Eiropu.
Padome apmainījās viedokļiem par Eiropas iekšējās drošības stratēģiju (“ProtectEU”), balstoties uz Komisijas šā gada 1. aprīļa paziņojumu. Dalībvalstis kopumā atzinīgi novērtēja Eiropas iekšējās drošības stratēģiju kā svarīgu ieguldījumu ES iekšējās drošības stiprināšanā. Viņi atbalstīja Komisijas piedāvāto plašo redzējumu, kurā uzsvars uz drošību tiek apvienots ar sagatavotību, un vienojās, ka ir svarīgi veicināt sadarbību ar trešām valstīm.
Ministri arī apsprieda jautājumu par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem, kas ir svarīgs ES aizsardzības elements, un jo īpaši konkrētus īstermiņa pasākumus, kurus varētu īstenot, lai atvieglotu piekļuvi datiem un atbalstītu tiesībaizsardzības centienus apkarot noziedzību. Daudzas dalībvalstis lūdza Komisiju steidzami nākt klajā ar izsludināto ceļvedi par piekļuvi datiem. Paredzams, ka šajā ceļvedī būs izklāstīti juridiski un praktiski pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un operatīvu piekļuvi datiem.
Ministri arī apsprieda pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz ES iekšējo drošību, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainai, Moldovai un Sīrijai. Šajās diskusijās piedalījās Ukrainas premjerministra vietnieks – Ukrainas Nacionālās vienotības ministrs –, kā arī Moldovas iekšlietu ministrs.
Padome arī apstiprināja secinājumus par nākamo “EMPACT” ciklu (2026–2029). “EMPACT” ir dalībvalstu rosināts ES instruments operatīvai daudzdisciplīnu un daudzaģentūru sadarbībai cīņā pret smago un organizēto noziedzību. Tas apvieno policijas, muitas un tiesu iestādes no dažādām dalībvalstīm un ES līmenī, trešo valstu dalībniekus un privāto sektoru. “EMPACT” prioritātes ir balstītas uz ES smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējuma, ko sagatavojis Eiropols.
Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts informēja delegācijas par pasākumiem, ko tā ir veikusi cīņā pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, un par augsta līmeņa sanāksmi saskaņā ar “CELAC” un ES koordinācijas un sadarbības mehānismu narkotiku apkarošanas jomā. “CELAC” ir reģionāls forums, kuru veido Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis.
Prezidentvalsts arī informēja delegātus par ministru sanāksmi starp ASV un ES par tieslietām un iekšlietām, kas notika Varšavā 2. un 3. jūnijā.
Slovēnija informēja delegācijas par 13. ministru sanāksmi Brdo procesa ietvaros, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta terorisma apkarošanai un cīņai pret cilvēku tirdzniecību Dienvidaustrumeiropā. Visbeidzot, nākamā prezidentvalsts Dānija izklāstīja savu darba programmu.
