"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2025. gada 14. oktobris
Galvenie rezultāti
Iekšlietas
ES migrācijas politika
Iekšlietu ministri apsprieda priekšlikumu par kopējas sistēmas izveidi to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri Eiropas Savienībā uzturas nelikumīgi. Ierosinātais tiesību akts, kas pašlaik tiek izskatīts ekspertu līmenī, ietver vairākus jaunus elementus, kuriem vajadzētu paātrināt atgriešanu, cita starpā ir pienākums personām, kas atgriežas, sadarboties ar valsts iestādēm un stingrāki noteikumi par to personu atgriešanu, kuras rada drošības apdraudējumu.
Ministri bija vienisprātis, ka efektīvākas ES mēroga procedūras ir būtiskas, lai paātrinātu atgriešanu un palielinātu to migrantu faktisko atgriešanu, kuri nelikumīgi uzturas ES.
Ministri jo īpaši apsprieda citu dalībvalstu izdoto atgriešanas lēmumu obligātu savstarpēju atzīšanu. Savstarpēja atzīšana nozīmē, ka dalībvalstis atzīst un izpilda citas ES valsts izdotu atgriešanas lēmumu. Vairākas dalībvalstis uzsvēra – savstarpēja atzīšana būs spēcīgs signāls, ka migranti, kas uzturas nelikumīgi, atgriešanas lēmumu nevar apiet, pārceļoties uz citu ES valsti. Citas dalībvalstis norādīja uz to, ka savstarpējās atzīšanas piemērošanā ir vajadzīga elastība un ka dažos gadījumos dažādi juridiski, praktiski un operatīvi jautājumi valsts atgriešanas lēmuma izdošanu var paātrināt.
Pašlaik visā ES mēs atgriežam tikai nelielu daļu trešo valstu valstspiederīgo, kas šeit uzturas nelikumīgi. Es uzskatu, ka šī situācija ir pilnīgi nepieņemama. Un tā apdraud ne tikai mūsu Savienības drošību, bet arī sociālo kohēziju un Eiropas iestāžu uzticamību Eiropas iedzīvotāju acīs. Tāpēc mēs strādājam pie jauniem noteikumiem, kas atgriešanu padara efektīvāku un daudzskaitlīgāku.
Rasmuss Stoklunds, Dānijas imigrācijas un integrācijas ministrs
Darba pusdienu laikā ministri apsprieda migrācijas ārējo dimensiju un jo īpaši atgriešanu Sīrijā – to sīriešu brīvprātīgu atgriešanos, kuriem ir izdots atgriešanas lēmums, kā arī to sīriešu, kas rada drošības risku, un notiesātu noziedznieku piespiedu atgriešanu. Ministri dalījās pieredzē par kontaktiem ar Sīrijas iestādēm migrācijas jomā.
Ministri rīkoja debates par tiesību akta projektu, lai reformētu Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) un integrētu Savienības atbalstu sagatavotībai veselības ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām. Priekšlikumā, kas attiecas uz ES finansiālo atbalstu un sadarbību civilās aizsardzības jomā, kā arī gatavību veselības ārkārtas situācijām, šīs regulas finansēšanai no nākamā ES daudzgadu budžeta ir paredzēti 10,7 miljardi EUR.
Ministri cita starpā apsprieda ierosinātās izmaiņas pašā civilās aizsardzības mehānismā, piemēram, kopīgo reaģēšanas spēju uzlabošanu katastrofu un krīžu gadījumos, kā arī ierosināto Krīžu koordinācijas centru un pastiprinātu civilmilitāro ES līmeņa sadarbību.
UCPM ir ES instruments, lai koordinētu reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Ja kāda valsts (Eiropas valsts vai cita) ir cietusi no katastrofas, tā var lūgt ārkārtas palīdzību no UCPM.
Eiropa saskaras ar nepieredzēta mēroga un sarežģītības katastrofām un krīzēm. Mūsu sagatavotības un noturības uzlabošana ir svarīgs uzdevums gan valstu, gan ES līmenī.
Torstens Šaks Pēdersens, Dānijas noturības un sagatavotības ministrs
Kā ierasts iekšlietu ministru sanāksmē, Padome pievērsās vispārējam stāvoklim Šengenas zonā. Komisija iepazīstināja ar Šengenas barometru, ar kuru tiek risinātas galvenās problēmas un norises Šengenas zonā.
Padome apsprieda Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” nākotni. Eiropas Komisija plāno 2026. gadā iesniegt Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas pārskatīšanas ierosinājumu. Šodien notikušās debates deva ieguldījumu šajā paziņotajā pārskatīšanā. Dalībvalstīm izejas punkts, pārskatot “Frontex” pamatā esošos tiesību aktus, ir to operatīvās vajadzības. Viņi arī vēlas, lai gaidāmajā pārskatīšanā galvenā uzmanība joprojām tiktu pievērsta aģentūras pamatfunkcijām, kas saistītas ar ārējām robežām un atgriešanu. Svarīgs jautājums ir arī sadarbība ar trešām valstīm, piemēram, atgriešanas jomā.
Ministri tika informēti par pašreizējo stāvokli saistībā ar to, kā attīstās IT infrastruktūra ES robežu pārvaldībai un tiesībaizsardzībai. Šīs IT vides svarīga iezīme – ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) – stājās spēkā 2025. gada 12. oktobrī. Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā tiek reģistrēta tādu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana, izceļošana un ieceļošanas atteikumi, kuri īstermiņa uzturēšanās nolūkā šķērso ES ārējās robežas.
Padomes sanāksmē prezidentvalsts uzsvēra, cik svarīgi ir 2026. gadā nodrošināt jauno “Eurodac” – pirkstu nospiedumu datubāzi patvēruma meklētāju reģistrēšanai – un ETIAS – ceļošanas atļauju sistēmu ceļotājiem no bezvīzu režīma valstīm. Padome kādā no nākamajām Padomes sanāksmēm atgriezīsies pie atlikušo kopīgās robežu un drošības IT arhitektūras elementu, piemēram, atjauninātās Vīzu informācijas sistēmas, ieviešanas pēc 2026. gada.
Prezidentvalsts sniedza īsu jaunāko informāciju par Padomes darba sagatavošanas struktūrās paveikto, lai apspriestu, koordinētu un uzraudzītu ceļveža par tiesībaizsardzības iestāžu likumīgu un efektīvu piekļuvi datiem īstenošanu. Komisija ar šo priekšlikumu nāca klajā 2025. gada jūnijā.
Šajā kontekstā Komisija sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli šifrēšanas tehnoloģiju ceļveža sagatavošanā, ko paredzēts pabeigt 2026. gadā. Šā tehnoloģiju ceļveža mērķis ir apzināt un novērtēt tehnoloģiskus risinājumus, kas var ļaut tiesībaizsardzības iestādēm likumīgi piekļūt šifrētiem datiem krimināllietās, vienlaikus pilnībā aizsargājot kiberdrošību un pamattiesības.
Tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem instrumentiem, tostarp pienācīgai piekļuvei datiem, lai efektīvi apkarotu noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem. Tas attiecas gan uz tiešsaistes nodarījumiem, gan smagiem noziegumiem, ko noziedzīgas organizācijas plāno vai veic, izmantojot modernas tehnoloģijas un digitālo infrastruktūru. Mums ir jānodrošina, ka esošās nepilnības tiek novērstas.
Darba brokastīs ministri apsprieda ilgtermiņa problēmas, ko situācija Tuvajos Austrumos, jo īpaši Gazā, var radīt ES iekšējai drošībai.
Citi jautājumi
Tāpat kā tas bija tieslietu ministru sanāksmē, Eiropas Komisija iepazīstināja ar saviem pirmajiem gada progresa ziņojumiem par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi.
Prezidentvalsts un Eiropas Komisija arī sniedza jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā. Viņi arī informēja par gaidāmajiem priekšlikumiem un procesu, kā rezultātā līdz gada beigām tiks izveidota pirmā ikgadējā solidaritātes rezerve (jaunais mehānisms, kas nodrošinās taisnīgāku atbildības sadali patvēruma jomā).
Čehija sniedza informāciju par Zalcburgas (Salzburg) foruma ministru konferenci, kas notika Valticē 2025. gada septembrī.
Ņemot vērā nesenos ar droniem izdarītos Eiropas gaisa telpas pārkāpumus – iespējams, lai veiktu spiegošanu un sabotāžu pret kritisko infrastruktūru, – Vācija norādīja uz problēmām, ko šādi nodarījumi rada valsts un Eiropas līmenī.
